Veidos Eiropas Darba aģentūru 0
Vai Eiropas ieguvumi no Eiropas Savienības sasniedz pašu apakšu, to otrdien no Briseles ekonomikas foruma “augstajiem plauktiem” Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vērtēja ikgadējā lekcijā, kas veltīta ekonomistam Tomazo Padoam Šiopam.
Vainīgais un atbildīgais
Pēc pēdējās krīzes, kas Eiropā bija lielākā pēc Otrā pasaules kara, Junkera vadītā Eiropas Komisija kā galveno prioritāti izvirzīja izaugsmi un darbu. Papildus izlaistie eiro desmitkāršā apmērā piesaistīja privātās investīcijas – tā tika iedarbināts Eiropas investīciju plāns. “Kad nebija skaidrs, vai tas izdosies, to nodēvēja par Junkera plānu. Tie, kuri domāja, ka tā būs totāla neveiksme, laikus gribēja nosaukt atbildīgo par izgāšanos,” Junkers ar humoru reklamēja savas komisijas lielāko veiksmi. “Tagad tas darbojas, un to atkal sauc par Eiropas stratēģisko investīciju plānu.” Pavisam pēc krīzes augstākā punkta (2013. gada) radīti 13 miljoni darba vietu, no tām astoņi miljoni eirozonā. “Es nepaziņoju, ka Eiropas Komisija radījusi šīs darba vietas, bet, ja astoņi miljoni darba vietu būtu zuduši, EK tiktu uzskatīta par vainīgo,” uz atbildību, ko uzņēmies, norādīja Junkers.
Ar programmu “Jauniešu garantijas” lielā mērā izdevies samazināt bezdarbu jaunatnes vidū, vēstīja EK priekšsēdētājs. Atgādināšu, ka Latvijai līdz 2020. gadam piešķirti 36 miljoni eiro, ar kuriem 6500 jauniešiem bezdarbniekiem jāspēj iedot profesionālo kvalifikāciju, vēl 1500 strādājošiem jauniešiem, kā arī 500 ieslodzītiem jauniešiem.
Jāatveseļojas ikvienam
Tagad bezdarbs ir zemākais kopš 2008. gada un nodarbināto skaits – visaugstākais, norādīja Junkers, piebilstot, ka “ieguvumi no ekonomikas atveseļošanās jāizjūt ikvienam”. Tāpēc Eiropas sociālās dimensijas stiprināšana ir tikpat svarīga kā ekonomiskās, viņš uzsvēra. “Es ticu sociālai tirgus ekonomikai.”
Viņš atgādināja pērn novembrī Gēteborgā pieņemto Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, pēc kura kritērijiem Eiropas Komisija tagad vērtē ekonomikas progresu un sniedz ieteikumus dalībvalstīm. Atgādināšu, ka vēl maijā Latvija atkārtoti saņēma EK ieteikumus mazināt ienākumu nevienlīdzību, sasaistīt izglītības sistēmu ar darba tirgu un uzlabot veselības aprūpes pieejamību.
Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par taisnīgākiem un caurspīdīgākiem darba tirgus apstākļiem un par darba un dzīves līdzsvaru. “Tuvākajos mēnešos ierosināsim izveidot jaunu Eiropas Darba aģentūru, kas uzlabos informācijas apriti par pārrobežu darba tiesībām un pienākumiem,” solīja Junkers.
Pārējie atpaliek
Uz Eiropas arvien lielāku “pārējās daļas” atpalicību no labākajiem (angliski: best and the rest) norādīja arī Pasaules bankas galvenā izpilddirektore Kristalīna Georgijeva. Kaut arī ES vidējie darba ražīguma rādītāji palēnām uzlabojas, patiesībā palielinās atšķirība starp galvgalu un atpalicējiem. “Jūs varat ielikt galvu ledusskapī, kājas vārošā ūdenī, jūsu vidējā temperatūra būs normāla, bet būsit miris,” diagnosticēja Georgijeva. Kopš viņa pametusi EK viceprezidentes posteni, viņa atļāvās skarbāku novērtējumu: “Eiropas konverģences mašīna ir uz bremzēm.” “ES jāinvestē cilvēkkapitālā.” “Jābūt imūniem pret automatizāciju. Mums jādara tas, ko mašīnas nespēj.”
Balsojums pirms robotu ēras
Par to, vai robotizācija, digitalizācija un mākslīgais intelekts radīs darba ražīguma pieaugumu, foruma publiskā duelī strīdējās divi pasaulslaveni ASV ekonomisti: makroekonomists, Nortvestas universitātes profesors Roberts Gordons un sociālekonomists, Ekonomisko tendenču fonda prezidents, arī ES un Ķīnas padomnieks Džeremijs Rifkins. Dueļa sākumā 88% foruma auditorijas uzskatīja, ka jā.
Gordons uzskata, ka šie trīs – roboti, datori un mākslīgais intelekts – nav nākotnes revolūcijas nesēji, jo jau pastāv vismaz 20 gadus. Kaut arī bankomātu, viesnīcu un lidmašīnu rezervēšanas sistēmas ieviešana ir samazinājusi klientu apkalpotāju skaitu, trešā industriālā revolūcija nesusi lēnāku izaugsmi nekā otrā un sasniegusi savus griestus. Mākslīgā intelekta ieviešana ASV nav radījusi paredzētos 16 miljonus jaunu darba vietu – gluži pretēji – izaugsme ASV ir vēsturē vislēnākā.
Rifkins piekrita, ka otrās industriālās revolūcijas ieguvumi ir redzamāki (elektrība, motorizēts transports, informatīvā izklaide – laikraksti, radio, TV, internets), bet tie balstās galvenokārt uz fosilajiem energoresursiem, kas rada sekas klimatam. “Vecie izgudrojumi” – datori, roboti, mākslīgais intelekts, saules enerģija – tikai tagad sākot dot ekonomisko efektu. 1979. gadā no saules iegūtā kilovatstunda maksāja 78 ASV dolārus, bet tagad – 53 centus. Tagad viedtālrunim par 25 dolāriem ir lielāka jauda nekā tam, kurš vadīja ASV astronautus uz Mēnesi, atgādināja Rifkins.
Viņa skatījumā cilvēki paši ražos enerģiju no saules un vēja un citiem atjaunīgajiem resursiem un dalīsies ar to tāpat, kā tagad dalās ar informāciju (“enerģijas internets”). Tāpat dalīsies ar pašbraucošiem auto. Šīs industriālās revolūcijas trīs vaļi ir komunikācija, enerģētika un mobilitāte. “Šī tehnoloģiskā revolūcija pilnībā mainīs veidu, kā pārvaldām ekonomisko un sociālo dzīvi. Tā ved uz koplietošanas ekonomiku un sociālo uzņēmējdarbību, lai aizsniegtu apakšējos slāņus,” uzskata ekonomists, kurš jau mainījis domāšanu Vācijā un Ķīnā. Viņa ieskatā šī jaunā ekonomika ienāks kapitālisma vietā, bet to pilnībā neaizstās.
Abu ekonomistu dueļa beigās ekonomiski izglītotajai auditorijai atkārtoti tika uzdots jautājums: “Vai robotizācija, digitalizācija un mākslīgais intelekts radīs darba ražīguma pieaugumu?” Tagad pārliecināto bija mazāk – 50:50.
Kafijas pauzē paskatījos pa logu. Foruma ēkas “Flagey” pagalmā iebraukusi kravas automašīna. No tās izkāpa divi izstīdzējuši puiši. Viens veikli navigēja ar rokturi vadāmus elektroratiņus, pabrauca zem tukšo pudeļu kastēm, bez mazākās piepūles aizvadīja līdz kravas auto. Otrs tikām bija nolaidis kravas aizmugurējo sienu zemes līmenī, lai kolēģis varētu uzstumt ratiņus, tad parāva ķēdi un abi ar ratiņiem pacēlās kravas kastes līmenī, un visbeidzot ieslidināja kastes iekšā. Kā bija divi krāvēji, tā ir. Tikai vājāki un dārgāki. Nez kā būs pie pašbraucēja auto?
