Veidojot šādu dārzu, jādomā citādi. Daiļdārznieces Daces Lukševicas padomi 0
“Liela auguma koki un plašas krūmu grupas ir īstā izvēle lauku mājai, kas atrodas prāvā zemesgabalā. Veidojot šādu dārzu, jādomā citādi, nekā stādot pilsētas mazdārziņu,” skaidro daiļdārzniece Dace Lukševica.
Dace kā paraugu tam, kāds izskatās šāds parkam līdzīgs dārzs, demonstrē pašas projektēto, desmit gadus veco Vēja dārzu Smārdē. Desmit gadi ir pietiekami ilgs laiks dārzam, lai redzētu, kas izdevies, kas vēl darāms. Tieši desmit gadi ir tas laiks, kurā nelielais stādiņš sāk parādīt savu raksturu – gan skaistumu, gan specifiskās prasības.
Koki jau saauguši tik lieli, ka spēj mazināt vēja spēku un dod paēnu. Turklāt tie ieaugušies un spēj izturēt dažādus klimata pārbaudījumus. Augsne un kopšana bijusi laba, tāpēc daudzi – sevišķi krūmi – pat pārauguši katalogos norādītos izmērus.
Veidojot projektu, viens no uzdevumiem bijis izveidot parku, kurā var iepazīt koku un krūmu daudzveidību, tāpēc augu izvēle ir plaša.
Vienmēr labi un gaumīgi izskatās lielas dažādu faktūru, augumu un krāsu augu grupas. Jo plašāka teritorija, jo apjomīgākas grupas jāveido.
Brīvi augošs dzīvžogs
Lauku ainavā neiederas monotoni tūju stādījumi. Lai norobežotu teritoriju, ieteicams izvēlēties dekoratīvus, ātri augošus kokus, piemēram, Eiropas lapegles, priedes (var izrakt mežā), dažādas lazdas. Arī egles ir labas, taču tās nav ieteicams stādīt māju tuvumā, sevišķi kā cirptus dzīvžogus, ugunsbīstamības dēļ.
Koku stādījumam atvēl aptuveni 10 metrus platu sleju gar teritorijas robežu. Kokus stāda šaha laukuma veidā, katrā grupā stādot vismaz trīs augus. Stādīšanas attālumi starp tiem ir atšķirīgi, piemēram, starp priedēm tie var būt 5, starp lazdām 2–3 metri, jo tās vēlāk var retināt.
Brīvi augošajiem kokiem ļauj sakļauties, veidojot blīvu sienu.
Labs liela auguma dzīvžogs jeb vējlauze veidojas arī tikai no lazdām, no kurām rudeņos var vākt riekstus. Nokritušās lazdu lapas ātri sadalās un labi der kompostam. Grezni izskatās arī skābarži, tie ir liela auguma ar smalku zarojumu līdz zemei. Sevišķi dekoratīvi rudeņos ir floristu pieprasītie skābaržu čiekuri.
Trīs koki kā viens
Lai lielā teritorijā koki izskatītos apjomīgāki un ātrāk būtu efekts, tos var stādīt sabiezināti. Praksē pārbaudīta metode – stāda trīs vienādus kokus kopā. Attālumu starp tiem ievēro apmēram par trešdaļu mazāku nekā paredzētais vainaga diametrs. Šādi vienaudži ar laiku sakļausies un turpinās augt kā viena grupa. Tie paši pratīs tikt galā ar zaru izvietojumu.
Grupā stādīti nepāra skaita koki ainavā iekļaujas harmoniskāk nekā pāra.
Ja efektu – aizvēju, aizsegt kādu skatu – vajag agrāk, var stādīt arī lielāku sabiezinātu augu grupu. Šim nolūkam nevajag izvēlēties dārgus stādus. Skaisti izskatās arī mežmalā saraktas priedes vai lazdas, mežu apzaļumošanai paredzētie stādi. Taču šādas audzes ieteicams paretināt. Ik pa laikam izvērtē biežņu un vārgākos izzāģē. To dara regulāri katru gadu. Ja visiem ļaus augt un cīnīties vairākus gadus, glīta vainaga vairs nebūs nevienam kokam.
Saulē un plašumā priedes aug kuplas un strauji nestiepjas garumā, kā tas ir meža biezoknī.
Risinājumi plašam mauriņam
Lauku vidē pārāk plašs, monotoni pļauts mauriņš īsti neiederas. Dace iesaka noteikti pļaut ap stādījumiem, lai tie labāk izceltos un neieaugtu zālē. Arī abpus celiņiem vajadzētu nopļaut vismaz metru platu joslu. Taču daļu pļavas vajadzētu atstāt dabīgu – ar visām pļavas puķēm, smilgām – un nopļaut tikai rudenī, nevis uz Jāņiem, kad tās pašā skaistumā.
Lielākā kļūda – pārāk zemu pļauta zālīte, tik zemu, ka pēc pļaušanas zemi var redzēt. Tādas teritorijas vasarā izdeg un izskatās neglīti.
Augi, kas pacieš sausumu
Pēdējos sausajos gados, stādot dārzus, cilvēki arvien vairāk meklē augus, kas labāk pacieš ūdens trūkumu. Tas sevišķi aktuāli mājām, kas dārza laistīšanai izmantoja ūdeni no akas vai dīķa, upītes. Ja tās izžuvušas, dārza augiem palīdzēt vairs nevar, tiem jātiek galā pašu spēkiem. Sausuma problēma aktuāla arī daudzajām tā sauktajām brīvdienu mājām.
Sausumu puķudobē labi pacieš lavanda, perovskija (līdzīga lavandai, bet zied vasaras beigās), laimiņi, hostas, kaķumētra, diktammnes, dārza dekoratīvā asinszāle. No krūmiem tieši karstu laiku un saulainu vietu mīl, piemēram, bārbeles un čužas.
Pēc iestādīšanas, kamēr ieaugas, papildu laistīšana vajadzīga visiem jaunajiem augiem. Kad tie noklāj savu sakņu sistēmu jeb sakļaujas krūmu zarojums, tie labi spēj saglabāt sev tīkamu mikroklimatu.
Ja bieži laistīt nevar, tad nav vērts stādīt populārās, taču mitrumprasīgās skaistules hortenzijas.
Paēnā zem kokiem kā augsnes sedzējus var stādīt dažādas hostas, stefanandras.
Padomi kopšanā
Koku grupas labošana
Dažkārt gadās, ka kāds no trio kokiem nīkuļo un negrib augt.
Kamēr tas ir dzīvs, nevajag steigties to nozāģēt. Varbūt tas noticis sausuma dēļ un pēc papildu paliešanas atlabs. Mēslot nīkstošu koku un lielus kokus vispār nevajag. Ja tomēr kāds no koku trio nokaltis vai neatbilst šķirnei (arī stādaudzētavās gadās brāķi), to aizvieto ar jaunu. Atstāt divus kokus nevajag, tad labāk izskatīsies viens raženākais.
Kamēr koki jauni, tos var viegli pārstādīt, izņemot tos, kuriem ir mietsakne. Pat tik lielus kokus, kurus var pavilkt tikai ar traktoru, arī var pārlikt jaunā vietā, piemēram, egles. To dara vēsā laikā un bagātīgi salaista.
Kokiem veido apdobes
Lai stādījumus vieglāk kopt, ap tiem veido mulčas apdobes.
Arī paši augi zem mulčas seguma jūtas labāk, jo tiek saglabāts mitrums, augsne ir irdenāka, pasargāta no krasām laika maiņām ziemā. Lielām teritorijām labi piemērota mizu mulča. Zem tās var arī paklāt ģeotekstilu, lai atvieglotu ravēšanu un kopšanu, kaut gan Dace iesaka labāk iztikt bez tā. Mulčas dobīte arī pasargā augu stumbrus no nejaušas traumas, kas var rasties, pļaujot zāli. Apdobju malas ik pa laikam pēc vajadzības atcērt no velēnas, lai augi neieaugtu zālē.
Ja zem mulčas klāj ģeotekstilu, apdobēs nevar stādīt sīpolpuķes, kas sevišķi priecē pavasarī.
Krūmus piecērp
Dārzā krūmi veido kompaktas, lielas masas. Tie sevišķi piemēroti ēku tuvumā – neapdraud vējā, nav pārāk spēcīga sakņu sistēma, ir ātraudzīgi.
Vides veidošanai ātri augoši krūmi ir grimoņi. Tie ir dažāda auguma ar atšķirīgu lapojuma krāsu vasarā un dzinumu toni ziemā. Ja tiem patīk dzīvesvieta, mēdz augt kā traki. Vietās, kur traucē (gar celiņiem), dzinumi labi padodas apgriešanai.
Skaistai ziedēšanai un krūma formai noteikti katru pavasari apcērp klinšrozītes jeb čužas. Tām nocērp aptuveni trešdaļu dzinuma – visu to daļu, kas ziedējusi.
Visizturīgākās ir tā sauktās parka rozes. Tās zied līdz salam. Daudzām ir arī sevišķi skaista smarža, piemēram, ‘Sniedze’, ‘Rītausma’, ‘Lidija Freimane’. Bagātīgākai ziedēšanai vecos ziedus vajadzētu apgriezt, taču var iztikt arī bez tā, bet noteikti jāizgriež mežeņi, tos viegli pamanīt – spēcīgi atšķirīgas krāsas dzinumi.
Bārbeles nevajag cirpt. Tās dabīgi veido skaistu augumu, rudeņos izcili iekrāsojas.
Laba izvēle
• Izcili skaists augs dārzā ir vēlā ieva. Tā pavasarī krāšņi zied, turklāt rudenī tai ir lielas un gardas ogas.
• Mosanas abēlijai ir skaisti un smaržīgi ziedi, kas ir dekoratīvi arī pēc noziedēšanas.
• Dekoratīvi ir skābarža auglīši.
• Smaržai un košumam ieteicamas rožu grupas (vismaz 5 no katras šķirnes).
• Neparasts lapojums ir sudraba un Amerikas liepai.
