Veidojot jauno, saglabā kultūrvēsturiskas vērtības 0
Sarkandaugavas ambulatorās veselības centrs tapis, renovējot kultūrvēsturisku vērtību – Jūras medicīnas slimnīcas ēku, kas būvēta tālajā 1880. gadā. Pirmie pacienti centra durvis vēra pagājušā gada oktobrī, tagad, janvārī, darbu sāks arī dienas stacionāra operāciju zāle. Par to, kā viss notika, stāsta LJMC valdes priekšsēdētājs Jānis Birks.
– Izveidojot Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru, slimnīca veiksmīgi pārveidota ambulatorā iestādē. Kas jūs pamudināja spert šo soli?
– Manuprāt, beidzamo 12 – 15 gadu laikā Latvijas mediķi ir spējuši panākt Rietumeiropas veselības aprūpes līmeni, jo ieviestas un apgūtas daudzas jaunas medicīnas tehnoloģijas un ārstēšanas metodes. Tomēr joprojām, piemēram, no Zviedrijas un Vācijas ārstniecības iestādēm, atšķiramies ar savu infrastruktūru, telpām – visu, kas saistās ar slimnieku izvietošanu slimnīcās un ambulatorās iestādēs. Jāņem vērā arī tas, ka arvien vairāk ārzemnieku vēlēsies Latvijā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Tas viss mudināja mūs pievērsties infrastruktūras uzlabošanai, jo Latvijā cilvēki arvien vairāk veselību apzinās kā vērtību un ir gatavi ieguldīt laiku un līdzekļus, lai to sakārtotu un nostiprinātu arī profilaktiski. Nāca arī tāds veiksmīgs gadījums, ka valsts piedāvāja ERAF līdzekļus, lai slimnīcas darbību varētu pārveidot ambulatorā jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, slimnīcu pārvērst par poliklīniku. 2009. gadā, kad saistībā ar krīzi tika samazināts slimnīcu skaits, kam ir līgumattiecības par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, arī mēs pakļuvām zem šā āmura.
Turklāt mums slimnīcas teritorijā bija neizmantota 1880. gadā celtā ēka, kas ir unikāla ne tikai Sarkandaugavai, bet visai Rīgai, jo tā ir kultūrvēsturiska. Nolēmām šo ēku pilnībā atjaunot un izveidot poliklīnikas un ambulatoro daļu.
– Pagājušā gada oktobrī ambulatorais veselības centrs uzņēma pirmos pacientus. Vai ieguldīts daudz līdzekļu, lai renovētu seno ēku un telpas, labiekārtotu apkārtni?
– Vēsturiskās slimnīcas ēkas izveide par ambulatoro centru, speciāla lifta ierīkošana, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu ērti iekļūt ēkā un no tās izkļūt – liftā iespējams iebraukt ar ratiņkrēslu gan no ielas, gan no ēkas puses –, medicīnisko iekārtu un aprīkojuma, kā arī digitalizētās sakaru un informācijas uzskaites sistēmu jeb programmu “Ārsta birojs” iegāde, teritorijas labiekārtošana, pēc pasūtījuma izgatavotās mēbeles, jo kā jau vēsturiskā ēkā tajā ir nestandarta telpas, un vēl citas izmaksas kopumā prasīja vairāk nekā miljonu latu. No tiem ERAF līdzfinansējums ir 436 tūkstoši latu un pašu ieguldījums ir 660 tūkstoši latu.
Starp citu, it kā sīkums, bet esam padomājuši arī par to, lai centra telpu sienas, kuras ir patīkamos gaiši zaļganos un dzeltenīgos toņos, rotātu Rīgas fotogrāfijas no laika, kad tika būvēta šī slimnīcas ēka, kas nu piedzīvojusi pārmaiņas.
– Pacientu veselības aprūpes organizēšanā esat ieviesuši tā saukto vienas pieturas aģentūras principu – pastāstiet, ko tas nozīmē.
– Tas nozīmē, ka pacientam vienuviet nodrošinām vairāku etapu medicīnisko aprūpi – sākot ar veselības problēmas atpazīšanu pie ģimenes ārsta, pediatra vai speciālista un turpinot ar saslimšanas diagnostiku, izmantojot modernus izmeklējumus. Pacientam sagatavojam plānu gan ambulatorai ārstēšanai, gan, ja nepieciešams, izmeklējumiem un ārstēšanai dienas stacionārā vai slimnīcā un ķirurģisko operāciju veikšanai tepat Latvijas Jūras medicīnas centrā.
Nākotnē esam paredzējuši ieviest pacientu elektroniskā pieraksta sistēmu, šobrīd tas notiek telefoniski, taču neraidām prom arī cilvēku, kas iepriekš nav pierakstījies. Neskaidros gadījumos pacients var droši vērsties pie ambulatorā veselības aprūpes centra vadītājas Leldes Vancovičas, kas nevienam neliegs savu palīdzību un padomu.
– Ambulatorā centra ārstu pieņemšanas sarakstā redzams, ka šeit strādā daudz ķirurgu. Kādi vēl speciālisti šeit ārstē pacientus?
– Starp mūsu ārstiem, kuri augstu novērtēti gan no Rīgas, gan visas Latvijas iedzīvotāju puses, varu minēt traumatologus ortopēdus, ginekologus, vēdera dobuma orgānu ķirurgus, urologus. Visi šie speciālisti gan pieņem poliklīnikā, gan strādā stacionārā, kur seko līdzi pacienta veselībai arī pēc operācijas, ja tāda bijusi nepieciešama.
Esošajiem ģimenes ārstiem un pediatriem ir pievienojušies tādi speciālisti kā endokrinologi, reimatologi, okulisti un pulmonologi. Un ne tikai – jārunā arī par moderno aprīkojumu, ar kuru tagad strādā okulisti, vai jaunākās paaudzes bronhoskopu, ar kuru ambulatori iespējams veikt bronhoskopijas, un, protams, par dienas stacionāra mūsdienīgo operāciju zāli. Tagad visas operācijas, ko var veikt dienas laikā, koncentrēsies šajā zālē. Vēlos arī pieminēt centra labi aprīkoto pēdas aprūpes kabinetu, vingrošanas zāli, kur speciālisti individuāli nodarbojas ar klientiem, fizikālās terapijas kabinetu.
Tomēr būtiskākā vērtība mūsu darbā ir attieksme pret katru klientu, lai viņš vienmēr būtu apmierināts ar šeit saņemto palīdzību, konsultācijām, izmeklējumiem, operācijām. Domāju, ka arī sabiedrība to ir novērtējusi.
