Veidojas kaut kas ļoti labs – Bobs Hārtlijs par Ķelni un Latvijas hokeja nākotni 4
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pēc sāpīgā zaudējuma Vācijai (3:4 pēcspēles metienos) pasaules čempionāta pēdējā spēlē pauda gandarījumu par spēlētāju uzcītību un komandas garu, taču izvairījās runāt par savu nākotni valstsvienībā.
“Esmu lepns par saviem spēlētājiem. Rezultāts ir bēdīgs, taču neko daudz vairāk nevarējām izdarīt. Ticējām uzvarai. Pārāk bieži nav iznācis piedalīties tik dramatiskās spēlēs. Pirmie Vācijas vārti? Jums jārunā ar tiesnesi, man nav svilpes. Lēmums par “trenera izaicinājuma” ieviešanu jāpieņem Starptautiskajai hokeja federācijai, es esmu tikai treneris.
Sākām treniņnometni 6. martā ar vēstījumu, ka veidojam jaunu hokeja kultūru Latvijā. Šodien bijām iedzinējos ar 0:2, otrā spēle divās dienās, vairāki puiši nebija veseli, tomēr mēs turpinājām cīnīties. Visu cieņu spēlētājiem, man ir ļoti žēl, ka rezultāts nav pozitīvs.
Latviju atklāju kā valsti, kurā ir lieliski cilvēki, hokeja fani. Federācija paveica lielu darbu, ir daudz jaunu ideju turpmākajai attīstībai, jaunu spēlētāju izaugsmei. Vai es palieku ar Latvijas izlasi? Mums šobrīd jārunā par spēlētājiem, nevis mani. Es viņus mīlu, izbaudīju šo pieredzi, parādījām Latviju kā ļoti labu komandu. Ir skaidrs, ka mazām valstīm neklāsies viegli pret tādām komandām kā Zviedrija, Krievija, Kanāda, taču hokeja pasaulei nosūtījām ziņu, ka tuvojamies tām, veidojas kaut kas ļoti labs. Bet jāturpina strādāt, jo nākamgad punktus mums neviens nedāvinās. Šoreiz nevarēju no spēlētājiem prasīt vairāk, ne reizi man nebija jāsaka – jūs slinkojat. Katru dienu viņi strādāja, centās, mēs progresējām. Šodien mums viss beidzies, bet ir plāni rītdienai. Redzēsim, kas notiks tālāk.
Elvis Merzļikins bija neticams, tik jauns un labs vārtsargs. Andris Džeriņš bija ļoti stabils par spīti tam, ka jau otrajā spēlē guva savainojumu un treniņos nepiedalījās. Oskars Cibuļskis aizvadīja ļoti labu turnīru. Par apbalvojumiem neko daudz nezinu, bet visi puiši pelnījuši cieņu.”
