Veidojam ziedošus gladiolu un īrisu podus. Dārzkopja padomi 0
Vēlos gladiolas un īrisus stādīt lielos podos. Kā būtu pareizi jārīkojas? ELĪNA KULDĪGĀ
Gladiolas
Selekcionārs Laimonis Zaķis teic, ka gladiolas var audzēt podos uz lodžijas vai balkona, bet ne istabā, jo sīpolpuķes ir gaismas prasīgas. Gladiolām ļoti nepatīk pārstādīšana, tāpēc augi uzreiz jāstāda paliekošā vietā – pusspaiņa lieluma traukā, kas piepildīts ar irdenu, caurlaidīgu augsni (piemēram, kūdra sajaukta ar melnzemi). Podam noteikti jābūt ar notekcaurumu, drenāžas kārtai var iepildīt rupju granti, olīšus.
Stādīšanai izvēlas jaunus, apaļus, spīdīgus bumbuļsīpolus ap 3 cm diametrā. Vecie – plakanie, krunkainie – sīpoli nederēs, jo tie vairs nedos kvalitatīvus ziedus. Stāda 10–15 cm dziļi. Audzēšanai traukos izmanto sīkziedu gladiolas vai agrīnas lielziedu šķirnes, kuras neveido milzīgas ziedvārpas.
Podus novieto pilnā saules gaismā. Laista regulāri, nodrošinot vienmērīgu mitrumu. Gladiolas nedrīkst iekaltēt, citādi veidosies strupas ziedvārpas. Pirmo mēslojumu dod pavasarī, kad attīstās daudz lapu. Tad augus mēslo ar kalcija nitrātu. Vēlāk, veidojoties ziedpumpuriem, dod komplekso mēslojumu, piemēram, Vito vai Kristalonu (oranžo). Pēc ziedēšanas, ja vēlas bumbuļsīpolus saglabāt, jūlija beigās piebaro ar kālija mēslojumu (tas veicina sīpolu nobriešanu). Rudenī bumbuļsīpolus izrok un sagatavo pārziemošanai.
Gladiolas paātrinātai uzziedināšanai nav paredzētas. Ja laukā maija sākumā stādītās gladiolas uzzied augustā, arī podos tās agrāk neuzziedēs.
Bārdainie īrisi
Zemos un vidējos bārdainos īrisus (sevišķi vārīgākās ārzemju šķirnes, kam mūsu klimatiskajos apstākļos izsalst ziedpumpuri) var uzziedināt istabā uz palodzes. Podu izmērs atkarīgs no paredzamā audzēšanas ilguma tajos. Augstos īrisus var gadu turēt 16–18 cm podos, zemos – pat 12 cm diametra podos.
Nākamā gada ziedēšanai ziedpumpuri īrisiem ieriešas iepriekšējā vasarā. Lai tos uzziedinātu, augiem kārtīgi jāiesakņojas. Augusta sākumā īrisus stāda podos (liek sekli, lai sakneņa mugura būtu redzama virs augsnes), ievieto plēves mājā un pirms sala piesedz ar vairākās kārtās salocītu agrotīklu. Augsnei podos jābūt irdenai, ūdenscaurlaidīgai, ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju (pH ap 7). Var izmantot ar smilti sajauktu dārza zemi. Kūdra gan nederēs, jo tad augi var sākt pūt, it sevišķi, ja ir pārlaistīti.
Februāra beigās, marta sākumā augus pārvieto uz telpām, normālā dzīvojamās telpas temperatūrā (gaisa temperatūra nav tik būtiska, vienīgi vēsākās telpās augi attīstīsies lēnāk). Novietoti siltumā uz gaišas palodzes, tie strauji sāk augt.
Īrisiem ziedēšanas sākumu var regulēt, ienesot telpā agrāk vai vēlāk, arī ar temperatūru režīmu.
Īrisi nemīl pārmērīgu mitrumu, tāpēc tie jālaista minimāli (nedrīkst iekaltēt). Papildmēslojums augiem nav jādod, lai neizraisītu slimošanu.
Pēc noziedēšanas ziednešus nogriež, ceru izrok jūlijā un sadala atsevišķos stādos, jo īrisi vairojas strauji, tiem var būt jau vairāki nobrieduši sānu dzinumi (tie visi nākamajā gadā veido ziednešus). Podus var droši nest laukā, lai aug.
Tīkliņskalbes
Sīpolpuķu audzētājs Jānis Dukaļskis stāsta – uzziedināšanai viegli padodas Reticulata sekcijas īrisi jeb tīkliņskalbes, tīkliņīrisi – zema auguma agri pavasarī ziedoši sīpolīrisi. Vairumam tīkliņīrisu šķirņu ziedi ir dažādos zilos un purpura toņos un to kombinācijās. Sīpoli nelieli, tos sedz tīklveida segzvīņa, no kuras radies grupas nosaukums.
Lai uzziedinātu agri pavasarī, sīpolus no lauka norok oktobra beigās, novembra sākumā. Izmanto 7–10 cm diametra podus, katrā izvietojot 3–5 sīpolus, lai veidotos lielāka grupiņa. Par substrātu var izmantot trūdvielām bagātu dārza augsni ar sārmainu vidi (der, piemēram, melnzeme, sajaukta ar kūdru un krītu). Stādot sīpolus nosedz ar 1 cm biezu augsnes kārtu. Lai sīpoli apsakņotos, podus pārnes vēsā vietā, kur temperatūra ir +2…–5 °C robežās.
Janvārī, februārī augus pārnes gaišā, vēsā telpā (10–12 °C). Sāk laistīt (vēlams laistīt no apakšas, piepildot ar ūdeni poda paliktni). Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai. Mēslojums nav nepieciešams. Tīkliņskalbes uzzied pēc 2–3 nedēļām. Sīpolpuķēm nepatīk karstums, tāpēc 20–22 °C (arī sildelementu tuvumā) tās ātri – aptuveni trijās dienās – pārzied. Ziedēšanas laiku var paildzināt (vismaz nedēļu), ja tur pēc iespējas vēsākā, gaišā telpā.
Holandes sīpolīrisi
Rietumvalstīs ļoti iecienīti ir Holandes sīpolīrisi. Piemēram, Nīderlandē profesionālie puķkopji šīs sīpolpuķes uzziedina un tirgo cauru gadu (sīpoli tiek glabāti speciālos temperatūras režīmos). Holandes sīpolīrisi ietver hibrīdu grupu, kas veidojusies, savstarpēji krustojot vairākas ksifiju (Xiphium) sekcijas sugas. Augi veido līdz pusmetru augstu ziedkātu ar vienu vai diviem ziediem, to aptver šauras, garas lapas. Latvijas klimatiskajos apstākļos Holandes īrisi nav ilgmūžīgi, jo sāk veģetāciju rudenī, tādējādi, salam mijoties ar atkušņiem, nereti 10–15 cm garās lapas apsalst.
Selekcionārs Arnis Seisums stāsta: “Lai ziedi priecētu pavasarī, sīpolus podos stāda oktobra beigās, novembrī (rudenī veikalos var iegādāties stādmateriālu). Izmanto ap 10 cm diametra podus, kas piepildīti ar barības vielām bagātu, irdenu augsni. Stāda sekli – tā, lai būtu nosegta tikai sīpola virspusīte. Uzziedināšana izdosies tikai tad, ja sīpoli būs labi apsakņojušies, – tos ziemā glabā ap +10 °C temperatūrā.
Februārī, martā augus pārnes maksimāli gaišā vietā aptuveni 15 °C temperatūrā. Sīpolīrisus nemēslo, toties laista regulāri, bet pārcensties nedrīkst, t.i., noslīcināt pārlaistot. Holandes īrisiem ziedēšanas laiks nav garš – tikai līdz nedēļai.
