Veido sistēmu, kas uzmana ātrvilcienus 0
“Rail Baltica” projektā uz sliedēm jau ieplānotas dzeltenās kastes, kas dos signālu vilcienam, lai to automātiski sabremzētu posmos, kuros noteikti ātruma ierobežojumi.
Trešdienas vakarā pirms pieciem gadiem ātrvilciens Spānijas pilsētā Santjago Dekompostelā ietraucās ar ātrumu 190 kilometri stundā. Tā kā ar betona sienu apjoztajā līkumā drīkstēja iebraukt tikai ar 80 kilometriem stundā, vilciens noskrēja no sliedēm, vagoni ietriecās sienā, salocījās ermoņikā. Katastrofā cieta itin visi 218 pasažieri – nogalināti 79, pārējie 139 ievainoti. Tā bija viena no traģiskākajām vilciena katastrofām Eiropas Savienības pastāvēšanas laikā, turklāt tāda, kuru vajadzēja novērst automātiski. Kāpēc tā nenotika?
Eiropas ātrvilcienus uzmana Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS), kas vispirms signalizē lokomotīves vadītājam par ātruma pārsniegšanu un, ja mašīnists nereaģē, tad samazina ātrumu vai pat apstādina vilcienu. Izmeklēšanā, ko veica Spānijas Dzelzceļa avāriju izmeklēšanas komisija (CIAF), tika konstatēts, ka sliežu posmā pirms Santjago Dekompostelas ERTMS vairs nedarbojas, jo četrus kilometrus pirms pilsētas signalizēšanu pārņem spāņu sistēma ASFA. Savukārt šī vietējā sistēma reaģē tikai tad, ja mašīnists neatbild, un tā neliek nobremzēt vilcienu. “Korektīvās darbības, kas veiktas pēc negadījuma, norāda, ka šī sistēma nav būvēta, lai automātiski regulētu vilciena ātrumu līdz zemākajai robežvērtībai, pametot ātrvilciena posmu,” secināts, railsystem.net publicētajā minētās komisijas atzinumā. Tika pierādīts, ka katastrofu nenovērsa atšķirīgo signalizēšanas sistēmu dēļ.
Eiropā pašlaik darbojas 20 dažādas nacionālas vilcienu kontroles un vadības sistēmas, atzīst Karels Vinks, TEN-T projektu ERTMS Eiropas koordinators. “Braucot vienā maršrutā, var būt pat tā, ka ir jāpielāgojas septiņām dažādām sistēmām un vilciena vadītāja kabīnē jāuzstāda septiņi dažādi displeji.”
2015. gada janvārī Eiropas Komisija uzsāka atbalsta programmu ERTMS īstenošanai visā ES. Tā nodrošinās tehniskās zināšanas, ekonomisko un finansiālo vadību un informācijas apmaiņu.
“Visai Eiropai pamazām jāpāriet uz vienotu Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS). ERTMS ir divas sastāvdaļas – Eiropas vilcienu kontroles sistēma (ETCS) un Globālā dzelzceļu mobilās komunikācijas sistēma (GSM-R). Pirmā – signalizācijas sistēma – paliktu tāda, kāda tā katrā valstī ir. Tā ziņo par atļauto braukšanas ātrumu, par to, vai brīvs ceļš. Turpretim otro sistēmu – komunikācijas sistēmu, kas dod komandas no sliedēm uz vilcienu un kas automātiski liek bremzēt, – veidojam vienotu. Vai tā balstīsies uz 4G vai 5G, vai kādām citām frekvencēm – par to notiek diskusijas ar dalībvalstīm, kuras ir ieinteresētas tās paturēt, lai varētu par lielu cenu pārdot. Sistēmas ieviešana uzlabos pārrobežu savietojamību, radot vienotu Eiropas mēroga dzelzceļa sistēmu,” viņš skaidro sarunā ar “LA”. “Protams, “Rail Baltica” projektā jau no sākuma infrastruktūrā ieplānotas šīs dzeltenās kastes. Tās dos signālu uz vilcienu, kas automātiski samazinās ātrumu tur, kur tas ierobežots,” apliecina Karels Vinks.
