Svarīgākais uzdevums dārzā – veidot augiem tīkamu dzīvesvietu: 5 padomi, kā to paveikt 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no svarīgākajiem darbiem tagad ir nevis izdomāt, ko un kur sēt, bet kā sagādāt augiem tīkamu dzīvesvietu. Gan augļu un puķu, gan sakņu dārzam vajadzīgs labs mikroklimats. Visupirms šim nolūkam augiem jāveido aizsardzība no spēcīga vēja, caurvēja.
Galvenais, ko šopavasar nevajag darīt – nesākt ar koku zāģēšanu. Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko izdara iesācēji dārzkopji. Kad laiks kļūst siltāks, bet neko citu vēl dārzā darīt nevar, histēriski ķeras pie zāģēšanas. Vislabāk ir trīsreiz apdomāt un tikai tad izlemt kāda koka likteni. Ir viegli tikt vaļā no koka, bet, lai izaugtu vietā jauns, kurš dos paēnu un radīs aizvēju, būs jāgaida gadiem ilgi. “Plikie dārzi nekam neder! Ja pagalmā un dārzā saimniekam ir sajūta, ka dvēseli pūš laukā, ir steigšus jārīkojas, lai labotu situāciju,” teic agronoms Māris Narvils.
Pat ja kāds koks vai krūms kļuvis vecs vai nepatīk, vispirms tam vajadzētu iestādīt aizstājēju, ļaut aizvējā paaugties un tad nozāģēt veco.
Tiem, kam ir pavisam jauni dārzi klajā vietā, steigšus jāķeras pie kokaugu stādīšanas.
Veido sargājošas vējlauzes
Ap dārziņu vēlams no lielāka auguma augiem izveidot tādu kā pakavu, atvērtu uz dienvidu pusi, pa kuru saulīte varēs brīvi apspīdēt un apsildīt augus. Šādā kabatā saules siltums uzkrājas, dodot iespēju audzēt pat sevišķi siltummīlošus augus. Šādi veidotajos dārziņos – saules akumulatoros – iespējams audzēt augus, kuri ir par 2–3 salcietības zonām augstāki, nekā vietējais klimats pieļauj. Tas sevišķi svarīgi nelabvēlīgās dārzu vietās, kur lielāks sals, negantas salnas. Piemēram, šādas aizsargbarjeras ļaus Latgalē un Vidzemē mēģināt ieaudzēt arī tos augus, kas labi jūtas tikai Kurzemē.
Vispirms der savaldīt ziemeļu puses vējus. No dzīvžogam paredzētajiem augiem veido tādu kā tramplīnu – zemākos krūmus stāda vēja pusē, dārza pusē – garākos. Tad vējš ieskriesies un šausies uz augšu, pūšot pāri dārziņam. Aizsargstādījumi vajadzīgi arī no austrumu puses, jo no tās nākošie vēji ir viskritiskākie, kad ziemā iestājies kailsals. Arī spēcīgais ziemeļrietumu vējš dārzam var nodarīt lielu postu.
Gādā daudzveidību visur
Šādu brīvi augošu dzīvžogu nevajadzētu veidot tikai no viena veida augiem, bet sastādīt jautru, raibu kompāniju. Piemēram, ātri augoši un lēti stādi (var sarakt grāvmalēs atvases) ir grimonim, ceriņiem. Arī kārkli ir labi un ātraudzīgi. Kā garākā auguma sargus stāda lazdas (sevišķi labvēlīgas augļudārziem), egles, pa kādam bērzam. Ja vēlas, lai dārzā netiek ne cilvēks, ne zvērs, krūmu masai var iedēstīt arī kādu vilkābeli. Skaisti izskatīsies arī plūmes, saldie ķirši (sevišķi pavasarī). Filadelfi, irbenes – vasarā. Tāds – mežam līdzīgs – stādījums ir dabai tīkamāks. Pēc gadiem tādā pat mēdz augt sēnes.
Pazarēs der iestādīt pavasara puķītes, kuras pašas labi savairosies un ziedēs, piemēram, vizbulītes un sniegpulkstenītes, scillas jeb zilsniedzītes.
Šāds dzīvžogs arī noderēs, kad vajadzēs sagādāt maikstis un klūgas augu balstīšanai.
Aizsargjoslu stādījumi kļūst īpaši aktuāli, jo strauji tiek izcirsti meži, kas mazināja vēja spēku.
Vietu taupa apdomīgi
Brīvi augoši aizsargjoslas stādījumi aizņem daudz vietas. Ja zemesgabaliņš mazāks, laba izvēle būs dekoratīvie krūmi.
Cirpts dzīvžogs vai viena gara auguma stādījumu (egļu, bērzu) siena vēlamo rezultātu nedos, jo tā nenovirzīs vēju. Turklāt apakšdaļa ar gadiem kļūs kaila, un vēji starp stumbriem pūtīs cauri. Nav īsti pareizi arī visu dārza malu nostādīt ar tūjām, kā to nereti dara. Dārza mikrovidei vērtīgāka ir daudzveidība, ne monostādījumi.
Ja dārza vieta pavisam ierobežota, kā vējlauzēju joslu var ierīkot arī augstu dēļu sētu. Turklāt augus var stādīt tieši pie tās, nevis atstatu, kā tas ir ar sevišķi ēdelīgajām tūju saknēm.
Ja zemesgabaliņš mazāks, pietiks arī ar brīvi augošu dzīvžogu, kas pats veidos vējam ieskrējienu un virzīs pāri augiem, kas aug dienvidu pusē.
Šādu dzīvžogu var izveidot arī skaistu un praktisku. Šim nolūkam der dažādi ziedošie krūmi. Vērtīgi tas, ka augi kuplāko ziedēšanu virza uz saules pusi. Piemēram, dārziņam, kam ziemeļu pusē būs ceriņu dzīvžogs, skaistumu baudīs pats saimnieks, nevis tikai kaimiņš.
Sevišķi labi, ja izvēlas tādus augus, kam ir gan ziedi, gan odziņas, kas piesaistīs dārzam putnus, piemēram, dažādas irbenes, korintes, pīlādžus, mežrozītes vai parka rozes. Putni pierod pie savas teritorijas, kur atrodams ēdamais, un veidos ligzdas šajos krūmos. Tas sevišķi izdevīgi dārzam, jo bērnu barošanas periodā putni apēd milzīgu daudzumu dārza kaitēkļu.
Praksē novērots – krūmus, kokus, kuri putnu pilni, mēslot nevajag, jo, lai arī maziņi, savu uzturēšanās vietu tie krietni nomēslo.
Audzē viengadīgos sargus
Kamēr kokaugu dzīvžogs aug, dārza pasargāšanai der izveidot viengadīgo augu aizsargjoslas. Piemēram, efektīvs ir saulespuķu vai kukurūzas stādījums (vairākās rindās). Pa kādam no šiem raženajiem augiem der iestādīt arī izklaidus pa dārzu, lai vasaras karstākajās dienās augiem būtu neliels pavēnis. Šim nolūkam arī labi der atstāt pa kādam tradicionālam dārza augam deviņvīruspēkam. Ja rudenī to ziedu vāles nenovāc, arī tās ar savām daudzajām sēkliņām kļūs par barības bāzi putniem.
Par sargu labi kalpo vienkārša, ap metru plata labības (rudzu) josla ap dārziņu. Rudzi arī ielabos un attīrīs augsni, tos varēs iestrādāt zemē un nākamgad izmantot kā lielisku dobju vietu.
Laba ideja ir arī vecmāmiņu mode iestādīt sakņu dārzā vienu pamatīgu puķu vagu. Lielā auguma puķes (piemēram, dālijas) pasargās no vēja. Puķes pievilinās dārzam kukaiņus. Tas sevišķi noderīgi, jo vieni no nejaukākajiem kaitēkļiem tripši vispirms apciemos puķes un tikai pēc tam dosies mieloties ar saknēm un dārzeņiem. Jo vairāk puķu, jo mazāks būs kaitējums katram augam atsevišķi.
Pat nepļautas pļavas rāmis ap dārzu to pasargās no valdošajiem vējiem.
Plāno dobes un celiņus
Šopavasar arī derētu pārdomāt stādījumu izvietojumu. Arī tā var dārzā veidot labāku mikroklimatu. Apskatot dārziņu un aprēķinot, dažkārt iznāk, ka taciņām atvēlēts vairāk vietas nekā pašiem stādījumiem.
Diemžēl daudzas lietas dārzā turpinām darīt, neaizdomājoties, kāpēc rīkojamies tieši tā. Piemēram, mazdārziņu sadalām garās vagās un stādām tikai tā. Taču vagas ir aktuālas tikai tiem, kas savu zemesgabaliņu apstrādā ar traktortehniku. Tie, kas darbojas ar dārza frēzi vai dakšu un lāpstu, var veidot sev izdevīgākos dobju parametrus. Varbūt šogad der izplānot kādu kvadrātveida vai apaļu dobi. Ķirbjaugus vērts pacelt kalniņā (kaudzes sāk kraut jau tagad). Vietas ekonomiju dos arī augstās dobes, jo tās var veidot platākas, ūdens netecēs nost. Tas sevišķi aktuāli sausās vasarās, kad dažkārt pēc lietus jābrīnās, kur palicis ūdens, jo zeme atkal sausa. Taču tas vienkārši notecējis no vagām un pa daudzajiem celiņiem aizplūdis prom.
Ātri un vienkārši aizvēju var nodrošināt, izmantojot tā saukto agroplēvi. Šāds aizgaldiņš ieteicams ap sīpolu un burkānu dobēm, jo tiks saglabāts tīkams mikroklimats (burkāni labāk sadīgs), turklāt kaitēkles mušas tam netiks pāri. Kad augi vasarā būs paaugušies, tie paši sāks sargāt cits citu.
Nav jābīstas no eksperimentiem, kas atrasti interneta dzīlēs vai dārzu žurnālos. Protams, nebūs gudri, ja visu dārzu pēkšņi atvēlēs eksperimentiem. Kaut ko jaunu ieteicams ieviest pamazām.
Veidojot dārzu, vēro un vispirms cenšas izmantot vietas dotās priekšrocības.
Uzziņa!
Izvietojot augus, jutīgākos un salīgākos stāda aizsargātākajā zonā. Piemēram, 10 metrus augsts dzīvžogs pasargās augus līdz 200 metru tālumā no tā. Bet 15 metru gari kokaugi dos jau 300 metru plašu, augiem sevišķi tīkamu zonu.
Padomi!
Lai uzkrātu saules siltumu un izmantotu vēl labāk, starp augiem der izvietot akmeņu krāvumus un krāvumiņus. Glīti un praktiski būs arī no akmens mūrēti atbalsta mūrīši. Dienā tie sasils, bet vēsajās naktīs uzkrāto siltumu atdos augiem.
Ja tiek rakts dīķis vai nav kur likt būvgružus, tos lietderīgi sabērt dārza malā un izveidot aizsargvalni. Uz tā ir ekskluzīva vieta saulmīļiem. Uz šāda paaugstinājuma dažādu dekoratīvu kokaugu stādījums iegūs vēlamo izmēru vairākus gadus agrāk nekā uz līdzena lauka stādītais.
Katra paaugstinātā dobe ekonomē vietu, prasa mazāk darba, augsne tajā iesilst ātrāk.
Kukaiņu uzmanības novēršanai no dārza labi kalpo arī nepļautas pļavas sloksne.
Praktisks ir ābeļu dzīvžogs. Labi derēs puspundura un kolonābeles. Sāk ražot agri, sakuplo ātri.
Arī tūju dzīvžogam ir sava vieta (rietumu, ziemeļu pusē), piemēram, lai nodalītu no ceļa nelielu zemesgabaliņu. Dažādi eksoti aiz šāda mūra jutīsies lieliski.
Akmens saglabā siltumu arī naktī, kas ļauj tā tuvumā un krāvumos augiem labāk izturēt nakts vēsumu.
Kokaugi un reljefs dažādu krasi atšķirīgu mikroklimatu radīšanai izmantoti arī nelielajā Tartu botāniskajā dārzā. Šajā zaļajā amfiteātrī aug dažādi lolojami retumi.
Pat viena ražena saulespuķe ar savu paēnu uzlabo mikroklimatu un piesaista dārzam kukaiņus un putnus.
Jau šogad aizvēju dos izcili skaisto rīcinu rinda.
