Veidi, kā nodrošināt aizsardzību pret informācijas noplūdēm 0
Datu noplūdes ir nopietna problēma, ar ko arvien biežāk saskaras gan uzņēmumi, gan valsts iestādes, gan nevalstiskas organizācijas. Kā apgalvo izpētes laboratorijas ESET LATAM speciālisti, 70 procenti datu noplūžu incidentu ir saistīti ar paroles izpaušanu. Šajā rakstā izklāstītie risinājumi var palīdzēt pasargāt reputāciju, novērst finanšu zaudējumus un nodrošināt ilgtermiņa uzņēmējdarbību.
“Organizācijām ir svarīgi aptvert kibernoziegumu mērogus. Statistikas dati norāda, ka kiberuzbrukumu skaits visā pasaulē arvien palielinās. Tas nozīmē, ka noziedznieki var uzbrukt uzņēmumam jebkurā valstī neatkarīgi no uzņēmējdarbības jomas,” saka “Baltimax Project” produktu vadītājs Deivids Švegžda.
Kā apgalvo Švegžda, informācijas drošība ir būtiska problēma, kas kļūst arvien aktuālāka. Nepiemērotas aizsardzības dēļ var rasties nopietni zaudējumi. “Viens no pēdējiem lielākajiem informācijas noplūdes piemēriem ir drošības incidents, ar ko saskārās uzņēmums Sony, kad tika noplūdināta ne tikai iekšējā sarakste un dati par atlīdzībām, bet arī jaunākās neizlaistās filmas,” atzīmē Švegžda.
Ņemot vērā galvenos drošības incidentus 2014. gadā un pamatojoties uz metodēm, ko izmanto uzņēmumu aizsardzības pārkāpšanai, speciālisti paredz, ka šogad uzņēmumu IT darba grupām nāksies saskarties ar sarežģītākiem un slepenākiem kiberuzbrukumiem. Uzņēmumiem ir svarīgi ne tik vien apzināties savas vājās vietas, ko uzbrucēji cenšas atklāt, bet arī iemeslus, kādēļ konkrēts uzņēmums var kļūt par kiberuzbrucēju upuru.
Uzbrukumu mērķi var būt dažādi: piemēram, reputācijas graušana, finanšu zaudējumi vai pat uzņēmuma darbības pārtraukšana. Tāpēc uzņēmumiem, apzinoties aizsargājamo informāciju un kiberuzbrucēju mērķus, jāizmanto piemēroti drošības rīki. “Lai novērstu informācijas noplūdes, uzņēmumiem jāizmanto tikai uzticamas programmas, kas nesatur ļaunprātīgu kodu,” saka Švegžda.
Datu šifrēšana mobilajās ierīcēs, uzņēmumu serveros, klēpjdatoros vai citos galapunktos būtiski samazina risku, ka ļaunprogrammatūras uzbrukuma, aprīkojuma zuduma vai nepilnvarotas ielaušanās dēļ uzņēmuma informācija tiks izpausta.
Kā liecina 2014. gada dati, 57 procenti drošības pārkāpumu iekļāva lietotājvārdus, e-pasta adreses un lietotāju paroles. Tāpēc Švegžda iesaka ne tik vien izmantot stipras paroles, bet arī paaugstināt drošību, ieviešot divfaktoru autentifikācijas risinājumu.
