Veidemane par Latvijas valsts attīsību: “Es jau kādus gadus 30 mēģinu saprast, uz kurieni mēs virzāmies?” 172
“Es jau kādus gadus 30 mēģinu saprast kā žurnāliste, uz kurieni mēs virzāmies?” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja “Neatkarīgās rīta avīzes” žurnāliste Elita Veidemane, diskutējot par aktuālajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā, tostarp valsts attīstības mērķiem.
“Kad es kādam no augsti sēdošiem kungiem vai dāmām pajautāju, kāds ir jūsu valstiskais mērķis, tad viņi sāk kaut ko vāvuļot – kaut ko teorētiski tādu, no kā nevienam netop skaidrs, kāds ir jūsu konkrētais mērķis, lai valsts zeltu un plauktu? Man neviens nav spējis uz šo jautājumu atbildēt. Neviens!” norādīja žurnāliste Veidemane.
Veidemane šo savu komentāru TV24 raidījumā “Preses klubs” izteica, apspriežot izskanējušo aktuālo ziņu par to, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālam “Ir” paudis, ka Latvijā netrūkst labu ideju, bet trūkst – kā ieceres tiešām sasniegt, ziņoja LETA.
“Pa šiem gadiem esmu sapratis – stratēģijas, vīzijas un halucinācijas esam sarakstījuši simt gadus uz priekšu. Ir ļoti konkrētas, it kā mazas lietas, kuru atrisināšana dod lielāku efektu nekā kārtējā papīra uzražošana,” sacījis politiķis.
Viņš pieminēja nesen ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) izteikto mērķi vairāku gadu laikā dubultot Latvijas iekšzemes kopproduktu. “Man personīgi liekas ļoti laba ideja. Bet kas ir mūsu lielākā problēma šobrīd? Mūsu valsts fantastiskākais “know how” ir pateikt, kāpēc un kā nevaram kaut ko izdarīt, nevis – ka mēģināsim darīt. Pat ja tas nebūs 2030.gads, manis pēc, lai ir 2035.gads – vienkārši saņemties un darīt. (…) Man gribētos redzēt, ko mēs vispār sāksim darīt, lai nevis dubultotu, bet kaut vai palielinātu par 30%. Tas jau būs daudz,” sacījis prezidents.
Rinkēvičs nevarot teikt nevienu sliktu vārdu par idejām, “bet mums trūkst – kā to tiešām sasniegt”.
Kā jautājumus un jomas, kur pārskatāmā nākotnē būs nepieciešamas diskusijas un lēmumi, politiķis minējis nodokļu politiku un enerģētiku, tostarp diskusiju par kodolenerģiju.
Tāpat viņu uztrauc civilās aizsardzības jautājumu kūtrā virzība. “Apmeklējot novadus, bieži vien dzirdu: “Es gaidu instrukciju no Rīgas!” Pagāja seši mēneši, kamēr visi novadi būs beidzot vismaz plānu veidā apstiprinājuši rīcības algoritmus arī militāra apdraudējuma un iebrukuma gadījumā. Nācās aprīlī uzšņākt un piedraudēt, ka rakstīsim sūdzību ministrei, lai sāk vērtēt konkrētu pašvaldību vadītājus, kas to nav izdarījuši līdz 1.janvārim.”
Pēc prezidenta vārdiem, esot jāturpina arī dialogs ar tiesu varu. Viņš pozitīvi vērtē to, ka Ģenerālprokuratūra izdevusi vadlīnijas, kā prokuroriem rīkoties. “Ir uzlabojums, bet vēl esam tālu no tā, lai teiktu, ka ir kopīga izpratne. Būs jāturpina runāt, respektējot viņu neatkarību, bet arī aicinot skaidrot vienu otru sabiedrībai absolūti nesaprotamu lēmumu. Tas tiešām ir paņēmis vairāk laika, nekā biju domājis,” piebildis Rinkēvičs.
Savukārt no prezidenta veidotās valsts konkurētspējas komisijas vēl esot gaidāmi konkrēti piedāvājumi: “Strādājam uz ļoti konkrētu pētījumu, ko gribētu izmantot priekšlikumu veidošanai, kā atbalstīt eksportspējīgus un inovatīvus uzņēmumus. Otra lieta – būs lielāka diskusija par to, kādi ir birokrātiskie šķēršļi. Lai gan pats esmu birokrāts ar stāžu, es jūtu, ka uz pašu birokrātiju paļauties nevar.”
