Veicinās rudzu maizes ēšanu 0
Kopš 2002. gada rudzu maizes patēriņš Latvijā samazinājies gandrīz divas reizes – līdz 15,4 kg 2016. gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju. Iemesli tam ir dažādi: valstī samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to mazāk mutes un mazāk vēderu, kam rudzu maize tiek. Jauniešu vidū rupjmaize nav iemantojusi popularitāti, tās vietā viņi labprātāk izvēlas kviešu maizi.
Kā liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS dati, visnoturīgākās rudzu maizes ēšanas tradīcijas vērojamas Latgalē, kur aptuveni 70% respondentu parasti ēd šo maizi pusdienās, kamēr citos novados šis rādītājs ir krietni vien zemāks. Savukārt noturīgākās rudzu maizes ēšanas tradīcijas vērojamas gados vecāku cilvēku vidū – vecumā no 64 līdz 74 gadiem rudzu maizi katru dienu patērē 73%, taču vecumā no 18 līdz 24 gadiem to dara tikai 22% jauniešu.
Veicinās patēriņu
Lai veicinātu rudzu maizes patēriņu un turpinātu šīs tradīcijas saglabāšanu, pēc AS “Hanzas maiznīcas” iniciatīvas piektdien tika parakstīts sadarbības memorands starp ražotājiem un sabiedriskajām organizācijām. “Hanzas maiznīcu” valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs uzsvēra, ka svarīgi saglabāt nacionālo vērtību – rudzus. Mihņevičs atklāja satraucošu tirgus tendenci – rudzu audzēšana pēdējos 100 gados samazinājusies 10 reižu, maizes tirgus pēdējā gada laikā – par 3%, bet rudzu maizes patēriņš – par 5%.
Tiesa, ir vairākas nianses – klasiskais rudzu maizes klaips joprojām notur pozīcijas, bet samazinās saldskābmaizes lietošana. Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka laiks rudzu maizi pievienotās vērtības grozā pacelt citā līmenī, un tāpēc izvirzīti ambiciozi plāni: saražot rudzu maizes apjomu par vairāk nekā diviem miljoniem maizes klaipu – lai katram iedzīvotājam pietiktu par vienu klaipu vairāk.
Rūpi par rudzu audzēšanu tur arī zemnieki un dzirnavnieki. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis un z/s “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš netic, ka rudzu maize varētu izzust, jo tādā gadījumā izzustu Latvijas valsts pamati. Lai arī rudzu sējumi pēdējos gados sarukuši un pie tā vainojami hibrīdie rudzi, kas dod lielākas ražas – pat 9 t/ha, salīdzinot ar, maksimums, 5 t/ha ‘Kaupo’ šķirnes. Bērziņš tieši šogad novērojis lielu pieprasījumu pēc tradicionālās rudzu šķirnes ‘Kaupo’ sēklām. Z/s “Lojas” audzē galvenokārt Latvijā radīto šķirni ‘Kaupo’, kam ir augsta kvalitāte. Maiznieki jau vairākkārt atzinuši, ka, tieši pateicoties šai šķirnei, izdodas izcept kvalitatīvu rudzu maizi.
Lai veicinātu lauksaimnieku interesi rudzus audzēt vairāk, a/s “Rīgas dzirnavnieks” šogad uzsācis rudzu audzēšanas programmu. Uzņēmuma vadītāja Anita Skudra teic, ka interese par to ir liela – jau pieteikušās 10 zemnieku saimniecības, kas ļauj cerēt uz augstas kvalitātes izejvielas iegūšanu jau nākamgad.
Grib ieviest skolās
Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka rosina Latvijas skolās un pirmsskolas iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, no vietējām izejvielām ražotu rupjmaizi. Līdzīgi darbojas piena un augļu programma. Tiesa, to būtu nepieciešams finansēt no valsts, jo ES šādu maizes programmu neatbalsta.
Eksperti ir vienisprātis, ka viss sākas no ģimenes – ja bērnībā tiek ieaudzināta tradīcija ēst rupjmaizi, tad tā turpinās arī pieaugušā vecumā. Jārēķinās gan, ka pēdējos gados notikusi ēšanas paradumu maiņa. Tiesa, aizvien populārāka kļūst tendence ēst veselīgāk, un rupjmaize varētu būt tas produkts, ko droši var iekļaut šajā kategorijā.
Lai veicinātu rudzu sējplatību pieaugumu, Zemkopības ministrija (ZM) uzsākusi apkopot konkrētu rudzu šķirņu statistiku, domājot par iespējamo atbalstu nākotnē. Pašlaik zemnieki saņem brīvprātīgi saistīto atbalstu un atbalstu bioloģiskajām saimniecībām. Lai atbalstītu rudzu šķirnes ‘Kaupo’ audzētājus, nepieciešami pētījumi, ka tieši no šīs šķirnes var izcept kvalitatīvāku rupjmaizi nekā no citām šķirnēm. Pēc ZM datiem, šogad iegūtas 210,8 tonnas sertificētas rudzu šķirnes ‘Kaupo’ sēklas iepretim 376,4 tonnām pērn. Daudzuma samazināšanās, visticamāk, skaidrojama ar sliktajiem laikapstākļiem 2017. gada rudenī, kad izdevās iesēt mazākas rudzu sējplatības.
