Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš: “Augstāko izglītību un arī zinātni Latvijā būtu svarīgi padarīt vēl starptautiskāku!” 4
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Komercializējamu zināšanu pieaugums ir viens no augstākās izglītības reformas mērķiem. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas grantos augstskolām Eiropas Savienība Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros Latvijai ir plānojusi piešķirt kopumā 82,5 miljonus eiro. Paredzams, ka pirmie projektu konkursi tiks izsludināti nākamā gada sākumā.
Pašas augstākās izglītības iestādes gan lielākoties joprojām ir neziņā par daudzām būtiskām grantu piešķiršanas niansēm, kas lielā mērā ir saistītas ar visnotaļ smagnēji aizsākušos augstskolu reformu. Tomēr daudzviet jau uzsākta virzība uz pārmaiņām, dažādiem paņēmieniem veicinot mūsdienīgas pētniecības attīstību, kas cita starpā sekmētu arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.
Tā kā augstskolu konsolidācijas ietvaros jau ir pieņemts lēmums par Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas apvienošanu, šīs abas augstskolas teorētiski varētu pretendēt uz visplašāko spektru ANM pētniecības, attīstības un konsolidācijas grantu. Tomēr runāt par konkrētiem projektiem augstskolas vēl nav gatavas. “Vispirms ir būtiski apzināt tos resursus, kādi ir abām augstskolām kopā,” skaidro Daugavpils Universitātes rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš, piebilzdams, ka viens no virzieniem, kuros raugās Daugavpils Universitāte, domājot par grantu piesaisti, ir informācijas tehnoloģiju risinājumi.
Doktorantūrām un lietišķiem pētījumiem
Lai Eiropas Savienības atvēlētie ANM granti tiktu izlietoti maksimāli efektīvi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pašlaik, strādājot pie projektu konkursu plānošanas, iesaistījusies ar augstskolām dialogā.
Jautāts par konkrētās grantu programmas mērķiem, IZM valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs skaidro: “Būtisks virziens ir sakārtot akadēmiskās karjeras no doktorantūras līdz pieredzējušiem profesoriem. Ir svarīgi palielināt akadēmiskā personāla kapacitāti, dodot iespēju maksimāli pievērsties akadēmiskajam zinātniskajam darbam un darbam ar studentiem.” Otrs virziens ir sekmēt tādu zināšanu radīšanu, kas būtu komercializējamas.
“Pie šī uzdevuma mēs strādājam kopā ar Ekonomikas ministriju,” turpina D. Stepanovs. “Ir svarīgi intensificēt augstskolu sadarbību ar uzņēmējiem. Turklāt nepieciešams uzlabot arī industrijas pētniecības aktivitāti, radot jaunus pakalpojumus un produktus. Arī izvērtējot projektu pieteikumus, svarīgs kritērijs būs: vai konkrētajā gadījumā pastāv industrijas sadarbības partneris, kas ir ieinteresēts šajās zināšanās un gatavs tās aprobēt savā uzņēmumā.” Trešais būtiskais virziens ir starptautiskā konkurētspēja.
“Mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts pretendējam uz ļoti lielām finanšu plūsmām, kas nāk pa tiešo no ES. Piemēram, jau pašlaik 10% kopējā pētniecībai piesaistītā finansējuma Latvijā ir no ES programmas “Apvārsnis”. Tādēļ mums ir būtiski atbalstīt zinātniskās grupas ar nepieciešamo līdzfinansējumu,” skaidro valsts sekretāra vietnieks.
Meklē sadarbību, vēlas neatkarību
Ventspils Augstskola un līdzīgi arī Vidzemes Augstskola uz savu neatkarīgu pastāvēšanu raugās kā pašpietiekamu. Abas lielāko attīstības potenciālu redz savstarpējā sadarbībā, kā arī dažādos sadarbības modeļos ar citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs. “Mums ir iestrādes tā dēvētajā brīvprātīgajā konsorcijā. Sadarbojamies ar gan ar Rīgas, gan reģionālajām augstskolām,” stāsta Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.
Augstskolas zinātniskās attīstības kodols ir Radioastronomijas centrs, kas veiksmīgi iekļāvies arī starptautiskajā apritē. “Radioteleskops, kā arī zemas frekvences antenu lauks LOFAR, kas ir unikāls Baltijas valstīs, – šie instrumenti ir domāti gan Latvijas, gan Eiropas zinātniekiem,” skaidro Kārlis Krēsliņš.
Viņu papildina Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš: “Esam definējuši, ka Vidzemes Augstskola ir uz lietišķo pētniecību orientēta mikrouniversitāte. Mums ir ļoti spēcīga, aizvien pieaugoša zinātnes komponente. Esam iestājušies Eiropas universitāšu aliansē, kas ir Eiropas Komisijas lielais projekts. Atbalstām šīs alianses ideju kopīgi veidot starptautisku universitāti, kur būtu iesaistījušās vismaz sešas valstis. Mēs šajā konsorcijā pārstāvētu Latviju, Baltijas reģionu un, iespējams, arī Skandināviju.”
No ANM grantiem Ventspils Augstskola pašlaik apsver iespēju pretendēt uz līdzekļiem augstskolas padomei. “Savukārt uz konsolidācijas grantiem mēs varētu pretendēt, ja tie attieksies uz iekšējo konsolidāciju,” tā augstskolas rektors. Vidzemes Augstskolā savukārt apsver iespējas piesaistīt grantu finansējumu digitalizācijai un arī doktorantūrai. “Protams, mēs vēlētos, ka tas tiek orientēts vairāk uz starptautiskās sadarbības tīkliem,” vērtē rektors Gatis Krūmiņš. “Augstāko izglītību un arī zinātni Latvijā būtu svarīgi padarīt vēl starptautiskāku, lai mēs vairāk esam lielos jaunu zināšanu radīšanas tīklos.”
Kopdarbam ar industriju – potenciāls
Domājot par Vidzemes Augstskolas attīstību kopumā, rektors uzsver, ka būtiski ir vispirms apzināties savu atrašanās vietu. “Viena no mūsu misijām ir darbs ar Vidzemes reģionu. Tā ir arī valsts policentriskas attīstības sekmēšana. Strauji augoša nozare reģionā ir informācijas tehnoloģijas. Mēs piedāvājam vairākus IT studiju virzienus – Virtuālā papildinātā realitāte, kas ir starptautiski pieprasīts, un otrs, kuru mēs attīstām, – kiberdrošība. Ir arī trešais, starpdisciplinārais virziens: sociotehnisku sistēmu modelēšana – dažādu modeļu datu apstrāde, tostarp arī, ja runājam par lielajiem datiem.” Tāpat Vidzemes Augstskola iecerējusi attīstīt koka ēku celtniecības un ekobūvju studiju virzienu. “Tas gan būs ļoti atkarīgs no Vidzemes reģiona attīstības stratēģijām,” skaidro Gatis Krūmiņš.
“Šī virziena ietveros varētu tapt arī gudrās mājas, kur mēs varam likt iekšā tehnoloģijas, iegūstot produktu ar augstāku pievienoto vērtību.” Runājot par tiešu sasaisti ar tautsaimniecību, Gatis Krūmiņš stāsta, ka augstskola aizvien aktīvāk pievēršas kursu rīkošanai. “Tā ir mūžizglītība: ik pa laikam cilvēkam ir jāatjauno zināšanas. Pastāv pieprasījums pēc ļoti šaurām, specifiskām zināšanām, piemēram, ja tā var teikt, – pēc “IT krāvējiem”: cilvēkiem, kas spēj veikt vienkāršas programmēšanas operācijas, ko iespējams apgūt jau pusgada laikā. Tas arī ir segments, ko industrija prasa, un mums ir jābūt elastīgiem to piedāvāt.”
Savukārt Ventspils Augstskolā stāsta, ka Radioastronomijas centra nodaļa, kas nodarbojas ar lietišķajiem pētījumiem, piedāvājot tālizpēti, dod pienesumu arī tautsaimniecībai. Rektors skaidro, ka radioteleskopus var izmantot gan kuģu navigācijā, jūras piesārņojuma monitorēšanai, mežu audzēs, tomēr Latvijā tas pagaidām neesot populāri. “Izmanto dronus, bet ne radioteleskopus – tas viss vēl ir priekšā,” uzskata Kārlis Krēsliņš.
“Savukārt LOFAR lauks ir ļoti pateicīgs precīzām meteoroloģiskajām prognozēm. Ja Latvijas tautsaimniecībā būs pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem, mēs to varēsim apmierināt. Esam ieinteresēti arī piedāvāt tālizpētes resursus ministrijām. Piemēram, Zemkopības ministrijai būtu iespējams noteikt, kur ir applūduši lauki, kur – sausi.”
IZM valsts sekretāra vietnieks D. Stepanovs skaidro, ka, piešķirot grantu finansējumu, prioritāte būs 2014. gadā definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām, t. i. – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; biomedicīna un biofarmācija; viedā enerģija, kas ietver arī atjaunojamos energoresursus; inženiersistēmas un tehnoloģijas, kā arī zināšanās balstīta bioekonomika, kur galvenais mērķis ir panākt daudz lielāku pievienoto vērtību no dabas iegūtām vielām, jo sevišķi – meža nozarē.
Tas gan nenozīmē, ka netiks atbalstīti citi virzieni. “Runājot par akadēmiskajiem grantiem, mums nepieciešams konkurētspējīgs personāls arī ekonomikā, pedagoģijā un humanitārajās zinātnēs, piemēram, mākslās, un šajā gadījumā tiks pievērsta uzmanība visām disciplīnām, kuras ir augstskolās,” piebilst IZM pārstāvis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
