Svarīgas izmaiņas likumos! “Tā būs iespēja mājsaimniecībām un uzņēmumiem pašiem ražot un izmantot enerģiju” 15
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima 14. jūlijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, kas veicinās plašāku atjaunojamo energoresursu (AER) ražošanu, projektu attīstību, kā arī energoefektivitātes stimulēšanu un iedzīvotāju aktīvāku iesaisti enerģijas ražošanā.
“Tā būs pilnveidota iespēja mājsaimniecībām un uzņēmumiem pašiem ražot un izmantot savām vajadzībām enerģiju, daudzdzīvokļu īpašniekiem un privātmāju īpašniekiem vienoties par kopēju saules parku izveidi pašpatēriņam, vienkāršos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļauju pieteikšanu, kā arī nodrošinās uz objektīvām izmaksām balstītu siltumenerģijas tarifu galalietotājiem.
Pieņemtie grozījumi ļoti svarīgi, jo vienlaikus tika pieņemts arī vēsturisks lēmums no nākamā gada būt pilnīgi neatkarīgiem no Krievijas dabasgāzes piegādēm,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka no 2023. gada 1. janvāra Latvija pilnībā atteiksies no Krievijas gāzes iegādēm un vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram ir pienākums nodrošināt infrastruktūru, kas ierobežo piegāžu riskus, kā arī precizē saistīto gāzes lietotāju drošumu.
Grozījumi citstarp paredz regulējumu biometāna ievadīšanai pārvades un sadales sistēmā, tādā veidā sekmējot pieprasījuma pieaugumu pēc biometāna ražošanas, kā arī nosacījumus siltuma ražotāju saražotā un siltumapgādes komersantam realizētā siltuma cenas samērīguma nodrošināšanai Rīgas siltuma tirgū, tādējādi nodrošinot uz objektīvām izmaksām balstītu siltumenerģijas tarifu galalietotājiem.
Ir pieņemts arī ilgi gaidītais regulējums atjaunojamās enerģijas energokopienu attīstībai, radot iespēju to biedriem iesaistīties enerģijas ražošanā, kopīgošanā, patērēšanā un uzglabāšanā kopienas ietvaros. Līdztekus tam Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi paredz ieviest aktīvo lietotāju, elektroenerģijas kopīgošanas, elektroenerģijas energokopienu regulējumu un paplašināt elektroenerģijas neto sistēmu, paredzot neto norēķinu sistēmas ieviešanu, ko varēs izmantot gan fiziskās, gan juridiskās personas iepretim neto uzskaites sistēmai, kas attiecas uz mājsaimniecību lietotājiem.
Tāpat ir paredzēts t. s. diskomforta maksājums pašvaldībām par vēja elektrostaciju veidošanu. Jāpiebilst, kas šis ir diezgan diskutabls jautājums, jo attiecas galvenokārt uz vēja ģeneratoru uzstādīšanu. Uzņēmēji, kas nodarbojas ar vēja ģeneratoru uzstādīšanu, visai pamatoti ir norādījuši, ka šādi noteikumi ir diskriminējoši, jo nevienai citai uzņēmējdarbības nozarei, kas arī rada diskomfortu iedzīvotājiem, šādi maksājumi nav paredzēti.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādījusi, ka šādi diskriminējoši noteikumi var kavēt investīcijas atjaunojamo resursu enerģētikā. Tomēr šķiet, ka noteikumi pieņemti, lai tiktu radīta svira, kas ļautu pārvarēt vairāku pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju pretestību vēja turbīnu uzstādīšanai.
Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas no Ekonomikas ministrijas būs nepieciešamas tikai tad, ja plānotā ražošanas jauda pārsniedz 500 kW (šobrīd 11,1 kW) un ieviesta jaudu rezervācijas maksa, ko varēs noteikt sistēmas operators, balstoties uz regulatora metodiku.
Vienlaikus Saeima apstiprinājusi grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas citstarp paredz politikas plānošanā un investīciju apstiprināšanā ieviest principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Grozījumi arī aktualizē regulējumu energopārvaldības ieviešanas jomā valsts iestādēs un pašvaldībās, kā arī attiecībā uz energoefektivitātes prasībām lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.
