Trešdaļa varmāku ģimenē ir jauni vīrieši 1
Trešdaļa jeb 30% no vardarbības veicējiem ģimenē ir jauni vīrieši vecumā no 25 līdz 35 gadiem, konferencē “Kā novērst vardarbību ģimenē? Aktuālās problēmas un risinājumi” sacīja Valsts policijas Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Valsts policija gadā reģistrē 7000-8000 gadījumus, kas tiek klasificēti kā ģimenes konflikts. Tomēr kopumā varmākas šādos gadījumos no upura tiek nošķirtas ļoti reti. Tas norāda, ka šādos gadījumos policija nošķir tikai tos cilvēkus, kas rada tūlītējus draudus.
Kopumā 90%-94% vardarbībā ģimenē cietušo ir sievietes. Tomēr dati liecina, ka tās ir ne tikai sievas vai civilsievas, bet arī aptuveni 12% – varmākas mātes.
Rinkevics arī norādīja, ka tas ir mīts, ka bieži vardarbību ģimenē izraisa alkohola lietošana, jo tikai 33% gadījumu notiek alkohola reibumā. Līdz ar to lielākā daļa vardarbības gadījumu notikuši, varmākam esot pie pilna saprāta.
Viņš arī minēja, ka policija 2013.gadā veica pētījumu, kurā 72% vardarbībā cietušo sieviešu norādīja, ka nevēlas, lai šāds gadījums jelkad atkārtotos.
Lai arī Latvijā ir pilnveidots tiesiskais regulējums vardarbībā cietušo aizsardzībai, daudzi vardarbības upuri joprojām baidās vērsties pēc palīdzības, pirmdien atzina Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas namā atklājot starptautisku konferenci par vardarbības novēršanu ģimenē.
Dati liecina, ka vardarbība ģimenē Latvijā skar vidēji trešdaļu sieviešu un bērnu un nelabvēlīgi ietekmē visu sabiedrību.
Atskatoties uz līdz šim paveikto, Saeimas priekšsēdētājas biedre minēja pirms diviem gadiem pilnveidoto tiesisko regulējumu, nosakot pienākumu tieši vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kā arī iespēju aizsargāt upuri ne vien krimināltiesiskiem līdzekļiem, bet arīdzan civilprocesa ietvaros. Vardarbības ģimenē gadījumā upuri mājās nejūtas droši, ja tur uzturas vardarbības veicējs un cietušo iespējas pamest savu dzīvesvietu ir ierobežotas. Toreiz ar Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotajiem likuma grozījumiem tika būtiski mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem.
Policijai tagad piešķirtas plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Iepriekš cietušajam, lai pārtrauktu vardarbību, bija jāvēršas ar iesniegumu policijā, norādīja I.Lībiņa-Egnere.
Laikā no 2014.gada aprīļa līdz 2015.gada beigām reģistrēti teju 900 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un reģistrēti 163 policijas lēmumi par nošķiršanu. Taču vienlaikus skaitļi norāda uz to, ka cīņa ar vardarbību nav uzvarēta, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre. 2014.gadā vien Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca 7211 reizes. Tas liecina, ka vardarbības apjomi ir daudz liekāki un upuri ne vienmēr izmanto likumā paredzētos aizsardzības mehānismus.
I.Lībiņa-Egnere norādīja, ka šodienas konference ir turpinājums Saeimā pirms gada uzsāktajām debatēm šajā jomā – toreiz parlamentā tika meklēti risinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanai.
Starptautisko konferenci organizē Saeima, Sabiedrības integrācijas fonds un resursu centrs sievietēm “Marta”.
