Veic profilaksi augļudārzā: sakopj ogulājus, veido vainagus, miglo pret slimībām 0
Pavasaris šogad nāk tieši tik ātri, lai tas būtu pa prātam augiem. Zeme jau gandrīz visur Latvijā būs atkususi, mitruma pietiek, bargs sals nav nodarījis postījumus. Pumpuri pildās ar dzīvības sulu. Galvenie darbi, kas jāsteidz, – augļukoku vainagu veidošana un ogulāju sakopšana, miglošana pret sēņu izraisītām slimībām.
Šopavasar pēdējos augļukoku vainagus veidot steidz augļkopis Jānis Dimza no Pūres. Laiks šādiem darbiem bijis labvēlīgs jau no februāra vidus.
Sakopj vainagu
Vispirms izstaigā dārzu un notrauc visus pērnos augļus – tajos pārziemo slimību ierosinātāji, kas bojās jauno ražu. Augu atliekas sagrābj un aizvāc no dārza.
Turpina veidot augļukoku vainagus. Pirmos izgriež zarus ar slimību pazīmēm un tos, kas sabiezina koka vainagu. Jārēķinās, ka vainagu kokam veido katru gadu, izzāģējot nedaudz zaru. Nav pareizi kokam radīt stresu, vienugad to kampaņveidīgi izzāģējot un tad ļaujot augt kā mežonim. Vislabāk, ja vainags tiek uzmanīts, lai liekie zari ir tik resni, ka tos var izgriezt ar dārza šķērēm.
Apskata arī koku stumbrus, iespējams, ir radušās sala un saules izraisītas brūces. Tās vislabāk apstrādāt ar līdzekli Lerāns (satur varu). Apstrādei der arī potziede vai brūču ziede. Vēlams apstrādāt arī lielākās zaru zāģējuma vietas.
Ja speciālu līdzekļu brūču apstrādei nav, var izlīdzēties ar senču lietotu līdzekli – kūtsmēslu un mālu maisījumu – vai arī aizpindzelēt ar krāsu (viedokļi gan par to ir pretrunīgi).
• Zaru izgriešanai izvēlas sausu laiku, lai brūces ātrāk apžūst, jo uz mitras koksnes apstrādes līdzekļi neturēsies. Sausā laikā arī sēņu sporas lido mazāk.
• Svarīgi vainagu veidošanu pabeigt līdz brīdim, kad iestājas ap 12 °C grādu gaisa temperatūra, jo tad sāk intensīvi lidot slimības izraisošo sēņu sporas, kas viegli var iekļūt brūcēs.
Miglo veselībai
Visu augļudārzu – koku zarus, stumbrus, krūmus un arī augsni – apsmidzina ar 5% karbamīda šķīdumu. Tas palīdzēs sadalīties uz zemes esošajām augu atliekām un pie reizes būs arī kā slāpekļa mēslojums.
Tagad ir īstais laiks miglot ar varu saturošiem preparātiem pret sēņu izraisītām slimībām (kraupi, puvēm, augļukoku vēzi u.c.). Mazdārziņā populārākie līdzekļi ir Čempions vai Bordo šķīdums. Patlaban, kamēr vēl nav sākuši plaukt pumpuri, miglo ar 5% Bordo šķīdumu. Kad zaros jau parādās zaļumiņš, tik stipras koncentrācijas līdzekli lietot vairs nedrīkst.
• Ja lietots karbamīds, slāpekļa mēslojumu papildus nevajag lietot.
Nedrīkst pārmēslot
Ja dārzā ap kokiem bagātīgi kaisīti pelni, tiem nevajag dot pilnmēslojumu, jo pelnos ir daudz fosfora, kas var radīt augsnē tā pārbagātību. Ja fosfora būs par daudz, augiem tiks bloķēta gan fosfora, gan citu barības elementu uzņemšana. Pieļaujamā pelnu deva būtu 6 kg/100 m², tie ir trīs četri spaiņi uz standarta lieluma mazdārziņu.
Ja lietoti pelni, kā mēslojumu (ja noteikti vēlas augus barot) labāk lietot slāpekli, taču arī ar mēslošanu jāuzmanās. Pārmēsloti augi kļūst ieņēmīgāki pret slimībām, augļi ir negaršīgāki.
• Ja kokam ir laba raža un jauni pieaugumi, to mēslot katru gadu nevajag.
Var balsināt
Nereti mazdārziņa saimnieki atceras par augļukoku balsināšanu tikai pavasarī, kad kļūst patīkami darboties dārzā. Pareizi gan to būtu darīt vēlu rudenī, taču arī tagad balsināšana par sliktu nenāks. Daži to dara skaistuma pēc, kaut gan arī kokam tiks kāds labums, ja vēl gadās kādi pavasara pārsteigumi ar krasām temperatūras svārstībām. Tā tiks sakopts arī koka stumbrs, apstrādātas mikrobrūcītes. Sevišķi vērtīgi, ja balsināmajam materiālam pievienots varš (tā ir speciālajā augļukoku balsināmajā komplektā).