Veģetatīvā distonija: Sirdsklauves, žņaugšanas sajūta, reiboņi… Kā izrauties no šī loka 0
“Nezinu, kā tikt galā ar lēkmēm, kuras visbiežāk uznāk, braucot sabiedriskajā transportā: sirds dauzās, trūkst elpas, reibst galva, tāda sajūta, ka tūlīt būs infarkts. Pēc minūtēm divdesmit viss pāriet. Esmu bijusi pie ģimenes ārsta, kardiologa, veikusi izmeklējumus, bet lēkmju iemesls nav atrasts,” raksta Iveta Salmiņa no Aizputes, jautājot, pie kāda speciālista vērsties, lai diagnosticētu un ārstētu savu slimību.
Fiziski vesels, bet tomēr slims
Psihoterapeits, psihosomatiskās medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko stāsta, ka mūsu organisma darbību – asinsrites, gremošanas, elpošanas, termoregulācijas, vielmaiņas – un citas orgānu sistēmas kontrolē aktīvi piedalās veģetatīvā nervu sistēma. Ja fiziskas vai emocionālas pārslodzes dēļ līdzsvars tajā tiek izjaukts, ķermenis sāk kļūdaini interpretēt saņemtos signālus, aktivizējot ķermeni tūlītējai rīcībai tāpat kā briesmu gadījumā – paātrinās sirds darbība un vielmaiņa, saspringst muskuļi. Tās ir reakcijas, kas neatbilst apkārtējai realitātei.
Šo simptomu kompleksu sauc par somatoformiem traucējumiem jeb veģetatīvo distoniju. Ārsts norāda, ka neviens ar šādiem traucējumiem nepiedzimst, tie attīstās dzīves laikā ilgstošas pārslodzes, psihoemocionālo traumu, posttraumatiskā stresa un dažādu sociālu notikumu ietekmē, kad organisma kompensatorās sistēmas ar tiem netiek galā.
Veģetatīvās distonijas simptomi var izpausties gan pastāvīgi, gan lēkmju veidā.
Pacienti jūt sirdsklauves, paātrinātu sirdsdarbību, spiedošu sajūtu vai sāpes sirds apvidū, elpas trūkumu, periodisku aizdusu, žņaudzošu sajūtu kaklā, straujas arteriālā asinsspiediena svārstības, gremošanas traucējumus, vēsuma vai karstuma sajūtu, palielinātu svīšanu, sāpīgu, biežu urinēšanu, nespēku, trauksmi, reiboni, galvassāpes, pastiprinātu jutību pret laika apstākļu maiņu, miega traucējumus. Vienlaikus var būt gan viens, gan vairāki simptomi, parasti divi trīs.
Atkarībā no tā, kuras orgānu sistēmas ir “dezorientētas”, tiek veiktas analīzes, izmeklējumi, apmeklēti daudzu specialitāšu ārsti, bet nekādas patoloģiskas izmaiņas netiek atrastas, un pacients jūtas vīlies, apmulsis un nesaprasts, jo apkārtējie viņa kaiti neuztver nopietni, lai gan tās izpausmes ievērojami pasliktina viņa dzīves kvalitāti.
Bailes bez reāla pamata
Viena no veģetatīvās distonijas smagākajām izpausmēm ir panikas lēkmes, kuru laikā pacientu pārņem spēcīgu baiļu sajūta, šķiet, ka nav tālu miokarda infarkts, insults vai kāds cits dzīvībai bīstams stāvoklis, sāk zust veselais saprāts, notiek vai tūlīt notiks kaut kas šausmīgs.
“No panikas lēkmes nevar nomirt, lai gan cilvēkam subjektīvās izjūtas liecina par ko citu.
Veģetatīvā sistēma raida ķermenim signālus, ka tūlīt sekos uzbrukums un vajag aizsargāties vai bēgt, lai gan īstenībā apdraudējums nepastāv,” mierina psihoterapeits Tarass Ivaščenko.
Lielākā daļa pacientu cieš arī no sociālām fobijām, tādēļ panikas lēkmes tos piemeklē sabiedriskās vietās, kur visapkārt ir daudz ļaužu un ir grūtāk kontrolēt situāciju, piemēram, masu pasākumos, svētkos, sabiedriskajā transportā. Tā var ilgt gan dažas sekundes vai minūtes, gan vairākas stundas. Arī lēkmju biežums, intensitāte un simptomu klāsts katram cilvēkam ir atšķirīgs.
Lai gan valda uzskats, ka ar panikas lēkmēm ikdienā visbiežāk saskaras sievietes, tās piemeklē arī tos, kuri parasti izvairās par to runāt un meklēt ārsta palīdzību. Ar laiku pacients sāk baidīties no lēkmes atkārtošanās, no tā, ka nonāks nepatīkamā situācijā publiskā vietā, un sāk izvairīties no atrašanās sabiedrībā, pastiprināti ieklausās sava organisma norisēs.
Katra sīkākā izmaiņa viņa bažas tikai pastiprina – vai tiešām atkal būs lēkme?
Ar laiku izveidojas burvju loks, cilvēkam arvien grūtāk iziet no mājas, jo ārpus ierastās vides ir tik daudz stresa faktoru, kas var provocēt panikas lēkmi.
Novērst uzmanību
“Viena balta mašīna, divas, trīs,” priekšmetu vai dzīvu būtņu skaitīšana ir viens no paņēmieniem, kā novērst panikas lēkmi, kas piemeklējusi uz ļaužu pārpildītas ielas vai braucot autobusā. Tā paredz uzmanības novēršanu no paātrinātās sirdsdarbības, smakšanas sajūtas (tā sauktais korsetes sindroms, kad grūti elpot, jo liekas, ka krūtis ir cieši saspiestas) vai citiem simptomiem un tās pārslēgšanu uz kaut ko citu.
Arī cilvēks no malas var palīdzēt, ja uznākusi panikas lēkme, piemēram, iesākot sarunu un izraujot no trauksmainu domu plūsmas.
Filmās redzēts, ka šādos gadījumos cietušajam liek elpot papīra maisiņā. Psihoterapeits Tarass Ivaščenko apliecina, ka tas ir viens no paņēmieniem, kā nomierināties, un daļai pacientu tas patiešām palīdz. Elpai kļūstot ātrākai, seklākai, tiek izjaukts skābekļa un ogļskābās gāzes līdzsvars asinīs, izraisot hiperventilāciju, kas palielina trauksmi. Dziļi ieelpojot un izelpojot papīra maisiņā, kurā uzkrājies izlietotais gaiss, gāzu līdzsvars atjaunojas un pašsajūta kļūst labāka.
“Cilvēks var pats novērst panikas lēkmi, tikai vajag apgūt atbilstošas iemaņas. Ar slimību nevajag sadzīvot, bet gan ārstēt,” viņš uzsver. Ar panikas lēkmēm un veģetatīvo distoniju tikt galā vislabāk palīdzēs psihiatrs vai psihoterapeits. Taču vispirms rūpīgi jāpārbauda fiziskā veselība pie ģimenes ārsta, kardiologa, neirologa, endokrinologa, ftiziopneimonologa un otorinolaringologa.
No visām psihoterapijas metodēm par visefektīvākajām veģetatīvās distonijas ārstēšanā uzskata kognitīvi biheiviorālo un psihodinamisko terapiju, kas palīdzēs apzināties un labāk izprast savu psihoemocionālo pasauli. Reizēm vajadzīga arī medikamentu lietošana, bet dažreiz tikai “sarkanās pogas” medikamenti, kurus nēsā līdzi un lieto, jūtot lēkmes tuvošanos, vai regulāra elpošanas vingrinājumu praktizēšana, meditācija, joga. Slimību var izārstēt, tikai vajadzīgs laiks.
