Veģetatīvās distonijas cēloņi joprojām nav līdz galam atklāti. Dabas līdzekļi, kas palīdzēs cīņā ar šo slimību 11
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ar somatoformu veģetatīvu disfunkciju, vienkāršāk sakot – veģetatīvo distoniju, ja vien tā var teikt par slimību, ir interesanti, jo ne cilvēks pats, ne speciālisti nesaprot, kas īsti ar viņu notiek. Šīs vainas cēloņi joprojām nav līdz galam atklāti, līdz ar to nav arī medikamentu, ar ko to ārstēt.
Kā jūtas slimnieks
Sirdsdarbības traucējumi, karstuma un aukstuma viļņi, apātija, galvas reiboņi, elpas trūkums, panikas lēkmes, trauksme, raudulīgums, bieža caureja vai urinēšana, trīce, žagošanās, kairinošs klepus, menstruāciju zudums, nogurums jau no rīta un citas problēmas ir nopietns iemesls bažām par veselību. Vēl trakāk, ja tām piepulcējas sāpes dažādās ķermeņa daļās un orgānos, smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī.
Galvenās aizdomas, protams, krīt uz kādu fizisku kaiti, taču, veicot izmeklējumus, cēloni nevar atrast. No vienas puses, šī ziņa cilvēkam sniedz atvieglojumu, no otras – dzen vēl lielākā izmisumā.
Ja vaina būtu atrasta, to varētu ārstēt, bet neskaidrība nozīmē arī turpmāk dzīvot nomācošās bailēs par to, kā kurā brīdī jutīsies, un tas nopietni ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Ģimenes ārsts šādos gadījumos parasti izsaka minējumu par veģetatīvo distoniju un pacientu nosūta pie neirologa, psihoterapeita vai psihiatra – kāda no ārstiem, kuri specializējas šādu stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā.
Galvenais provocētājs – stress
Būtībā veģetatīvā distonija nav slimība, bet organisma stāvoklis: par visu organisma iekšējo orgānu darbību, kā arī homeostāzi jeb organisma reakciju kontroli, kas uztur iekšējās vides pastāvību un nodrošina tās sabalansēšanu, atbildīga ir veģetatīvā nervu sistēma.
Bet, ja tā nepilda vai netiek galā ar savu darbu, cilvēkam parādās dažādi nepatīkami simptomi atkarībā no tā, kura no organisma sistēmām visjutīgāk reaģē uz veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem.
Piemēram, ja tā ir asinsrites sistēma, tad var būt augsts asinsspiediens, tā svārstības, ja elpošanas sistēma – kairinošs klepus, ja gremošanas sistēma – kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Bieži jutīgi reaģē vairākas sistēmas, un tad cilvēku nomoka simptomu mikslis. Visizteiktāk tie parādās stresa ietekmē, pēc emocionāliem pārdzīvojumiem vai hormonālo svārstību laikā.
Dabas līdzekļi – sākotnēja palīdzība un kā palīglīdzeklis
Ja veģetatīvās distonijas simptomi ir mēreni, labi palīdz pilnvērtīga atpūta un miegs, regulāra fiziskā aktivitāte, negatīvo ieradumu atmešana, pareizi izvēlēts uzturs – nervu sistēmu nomierina un tās veselības stāvokli uzlabo ar magniju un kāliju bagāti produkti, kā auzas, griķi, zaļie salāti, aprikozes, rieksti, sīpoli, burkāni, soja.
Nopietnākos gadījumos ar to vien nepietiek, un tiek dota zaļā gaisma medikamentiem.
Ārsts izraksta nomierinošus līdzekļus, antidepresantus, līdz ar to lietošanas instrukcija teju visos gadījumos izsniedz arī brīdinājumus:
medikamenti problēmas pilnībā neatrisinās, vien uz laiku mazinās atsevišķus simptomus,
kādā brīdī tos pārstājot lietot, simptomi pēc laika atgriežas,
tie rada atkarību un atstāj blaknes.
Ņemot vērā, ka izteiktākie šīs vainas simptomi parādās, kad cilvēks ir pakļauts stresam, svarīgākais ir iemācīties tikt galā ar tās emocionālajiem cēloņiem. Te nāk talkā psihoterapija. Nereti abas metodes – medikamentus un psihoterapiju – var kombinēt, un tas ir viens no efektīvākajiem ārstēšanas veidiem. Bet cik ilgi tā ārstēsies?
Turklāt, kā atzīst paši speciālisti, jebkurš no šiem ārstēšanas veidiem ir tikai papildlīdzeklis.
Galvenā rūpe, lai tiktu galā ar šo vainu, par sevi jātur cilvēkam pašam – jāiemācās ar to sadzīvot. Papildus ieteikumiem, kas minēti vieglas veģetatīvās distonijas simptomu mazināšanai, iekļaujas arī zināšanas par dabas līdzekļiem nervu sistēmas veselības uzlabošanai – tie var būt gan kā sākotnēja palīdzība, gan kā palīglīdzeklis, kas pastiprina ārsta nozīmēto zāļu darbību.
No tautas dziedniecības recepšu pūra
Tēju, kas mazina nervu sistēmas problēmas un vienlaikus novērš iekšējo orgānu darbības traucējumus, sastāvā var būt vilkābeļu drogas, ārstniecības kumelītes un lavandas ziedi, melisas un piparmētras lapas, māteres, raudenes, pasifloras, asinszāles, viršu laksti, baldriāna sakne, apiņu rogas.
Pret veģetatīvām neirozēm labs palīgs ir vilkābeļu ziedu, lapu un augļu sula, uzlējums, novārījums, izvilkums. Īpaši jāizceļ augļu sula – tā pastiprina un normalizē sirds muskuļa darbību, uzlabo asinsriti sirdī un smadzenēs, nedaudz pazemina asinsspiedienu, uzlabo vispārējo pašsajūtu. Šajā nolūkā var lietot arī svaigus vilkābeļu augļus.
Ēdamkaroti sasmalcinātu vilkābeles augļu aplej ar glāzi verdoša ūdens, savāra, ielej noslēdzamā taukā vai termosā un ļauj 2 stundas ievilkties. Lieto pa 3 ēdamkarotēm 3–4 reizes dienā.
Ēdamkaroti svaigu vilkābeles ziedu ieber termosā, aplej ar glāzi verdoša ūdens. Trauku noslēdz un uzlējumam ļauj 2 stundas ievilkties. Lieto pa 1/4 glāzes 3–4 reizes dienā.
10 g vilkābeles ziedu aplej ar 100 g degvīna, ļauj 20 dienas ievilkties. Lieto pa 20–25 pilieniem 3 reizes dienā.
Vilkābeles ziedu sulu sajauc ar spirtu (1:2), ļauj 2 nedēļas ievilkties. Lieto pa 40 pilieniem 3 reizes dienā.
Ēdamkaroti svaigu ziedu aplej ar glāzi degvīna, ļauj 7 diennaktis ievilkties. Lieto pa 20–30 pilieniem 3–4 reizes dienā.
Samaisa sasmalcinātu baldriāna sakni, melisas lapas un viršu lakstus (attiecībā 3:1:1). Ņem 2 ēdamkarotes drogas, aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 15–20 minūtes ievilkties. Izlieto dienas laikā, dzerot pa malkam.
Sajauc vienādās daļās māteres un zaķpēdiņas lakstus, baldriāna un mārsila saknes. Ēdamkaroti maisījuma noslēdzamā traukā aplej ar glāzi verdoša ūdens un ūdens peldē silda 15 minūtes. Tad ļauj atdzist, izkāš, nospiež biezumus. Lieto 2 reizes dienā pa pusglāzei pirms ēšanas vai stundu pēc ēšanas.
Samaisa vienādās daļās salvijas lapu un ozollapu embotiņu lakstus. Ņem 20 g drogas, aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Lieto atdzisušu pa 1/3–1/2 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Ieteicams lietot irbeņu sulu, jo tā nomierina pie neirozēm, asinsvadu spazmām, hipertonijas, normalizē un tonizē sirdsdarbību.
Lieto aroniju, meža un dārza zemeņu, upeņu, granātābolu sulu.
Bezmiega gadījumā sajauc piparmētras lapas, viršu lakstus, melisas lapas, baldriāna saknes (1:2:2:4). Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 20 minūtes ievilkties. Izdzer siltu pirms gulētiešanas. Tēju var kombinēt ar māteres tinktūru.
Nomazgā 1 glāzi žāvētu plūmju un ieber katliņā. Pārlej ar 500 ml vīna Kagors vai kvalitatīva sausā sarkanvīna. Uzliek caurspīdīgu vāku un katliņu karsē, līdz uz vāka parādās spirta lāses. Katliņu noceļ no plīts, pieliek 1 lauru lapu, 4 krustnagliņas, 5–7 melnos piparus un pustējkaroti kardamona. Uzliek vāku, ļauj atdzist. Dzer siltu pa 1/4 glāzes pēc pusdienām.
Pagatavo salātus no 30 g sasmalcinātu valriekstu, 20 g sarīvēta siera un 20 g rozīņu. Šie salāti stiprina sirdi un nervu sistēmu, novērš galvassāpes un mazina nogurumu. Ēd brokastīs.
Veģetatīvu un psihosomatisku disfunkciju, sirds-asinsvadu veģetatīvās neirozes gadījumā ieteicams regulāri apmeklēt tvaiku pirti un pērties ar dažādām slotiņām.
Pirts procedūrā jāievēro cikls: karsēšanās, atdzišana (vēlams iegremdēties aukstā dīķī, upē vai kublā, vai vismaz aukstā dušā), atpūta. Cikls jāatkārto 2–5 reizes. Pirmās pāris reizes tikai karsējas, tad sāk pērties. Atpūtas laikā ieteicams dzert kādu zāļu tēju.
Pašsajūtas uzlabošanai, noguruma mazināšanai, galvassāpju novēršanai iet skuju vannā. Tā sevišķi ieteicama tiem, kuriem ir sirds un asinsvadu slimības, īpaši hipertoniķiem. Vannu piepilda ar ūdeni (35–37 0C), tam pievieno 100 ml šķidra vai 50 g pulverveida skuju ekstrakta, vai skuju novārījumu. Vannā iet ik pārdienu, vannojas 10–15 minūtes.
Nervozitātes mazināšanai, noguruma noņemšanai iet vannā, kuras ūdenim pievienoti 2 kg sāls. Vai vannas ūdenim pievieno 2 ēdamkarotes medus.
Nervu nomierināšanai, sirdsdarbības noregulēšanai, asinsspiediena pazemināšanai iet vannā, kuras ūdenim pievieno 50 g baldriānu novārījuma vai 50 ml baldriāna tinktūras.
Nervu nomierināšanai, sirdsdarbības uzlabošanai iet vannā, kuras ūdenim pievieno 2 ēdamkarotes lavandu ekstrakta.
Zini!
Distonijas cēloņi
Dziedniece Beate Sproģe-Kozlovska: “Mūsu laiku vislabāk raksturo veģetatīvā distonija, kuras cēloņi ir ilgstošs stress un emociju apspiešana. Bet kas tos izraisa? Stresu galvenokārt izraisa raizes par izdzīvošanu, savukārt emocijas liek apspiest “tā ir pareizi” un “tā ir nepareizi”, kas patiesībā ir tikai mūsu pašu pieņēmumi.
Tikai emocijas nekur nepazūd, tās krājas, veidojot blokus biolaukā un līdz ar to traucējot enerģijas plūsmu.
Tāpēc ik pa laikam no tiem vajag izrāpties – izraudāties, iztrakoties.
Ja tas grūti, apspiestos vārdus, domas, visus aizvainojumus var uzticēt papīram. Tas ir vislabākais psihologs, turklāt neuzdod jautājumus un neprasa par to maksāt. Tikai pēc tam aprakstītā lapa jāiznīcina.”
