Ja Lindu pārņem trauksme 0
* Atļauju baiļu, trauksmes, bezspēcības sajūtai būt. Apzinos, kas tās ir un ka patlaban tās ir. Zinu – tas, kam pretojos, parasti turpinās ilgāk, nekā tas, ko pieņemu.
* Sajūtu zemes pievilkšanas spēku gravitāciju. Ja sēžu, jūtu pēcpuses smagumu, tās saskari ar krēslu, kāju pieskaršanos zemei, spēku, kas manus locekļus un orgānus pievelk zemei. Elpoju dziļi, mierīgi, pagarinot lēnu, mierīgu izelpu un veidojot pauzes starp ieelpu un izelpu.
Ja nepalīdz, piesaistu acis priekšmetiem telpā, lai panāktu izteiktāku šeit un tagad sajūtu, un domās tos nosaucu.
* Eju pastaigā, ja iespējams, dabā.
*Uztraukuma laikā raugos uz sevi no malas, it kā skatītos filmu par savu dzīvi. Tai pat devu nosaukumu: XXI gadsimtā Baltijas jūras krastā, bagātajā Eiropas reģionā, mazas, zaļas valsts Latvijas galvaspilsētā Rīgā, notiek apmēram 100 gadu ilga drāma ar nosaukumu Lindas Rotbergas dzīve.
