Veģetatīvā distonija – arī bērniem! Kā atpazīt un palīdzēt, iesaka homeopāte Kaļķe 0
Bērnam pēkšņi reibst galva, sākas trauksme, ir neizskaidrojamas bailes, elpas trūkums, strauji sitas sirds, varbūt uznāk ģībonis? Daudzi vecāki nezina, ka ar šādiem nepatīkamiem simptomiem sevi nereti piesaka veģetatīvā distonija – ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kam īsti nevar atrast medicīnisku cēloni. Un tad tomēr kāds speciālists nosauc diagnozi – veģetatīvā distonija. Kādi ir iespējamie veidi, kā no tās atbrīvoties, stāsta ārste homeopāte Anna Kaļķe, taču palūkosim arī citu pieredzi.
“Manā praksē šādus bērnus redzu gandrīz katru dienu. Straujais dzīves ritms, pārslodze skolā un neskaitāmos pulciņos, tehnoloģiju radītā informācijas gūzma, vecāku stress un nesakārtotās attiecības – tas viss arī maziem bērniem un pusaudžiem arvien biežāk izraisa veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus,” stāsta Kaļķe. Tradicionālā medicīna šādos gadījumos bieži palīdzēt nespēj, bet homeopātija piedāvā daudzveidīgu dabisku preparātu klāstu, kas saudzīgi līdzsvaro organismu un spēj atbrīvot no nepatīkamajiem simptomiem.
Tiesa, nereti ārsti bērnam nozīmē arī medikamentozo terapiju, piemēram, izrakstot lietot antidepresantus.
Bērniem nervu sistēma īpaši jūtīga kļūst pubertātes vecumā, kad emocijas lielā mērā vada smadzeņu zemgaroza, uzbudinājuma procesi dominē pār kavēšanu, līdz ar to viegli raisās konflikti, dusmu uzplūdi, agresija u.c. emocionāli sakāpināti stāvokļi. Ir bērni, kam šie uzbudinājuma procesi ir īpaši spēcīgi. Ja vecāki vai skolotāji to neizprot, bērnam var tikt noteikta diagnoze “uzvedības traucējumi”, seko nosūtījums pie psihiatra, iespējams, tiek izrakstīti nomierinoši medikamenti, kas var radīt nopietnas sekas – kļūst grūti mācīties, pasliktinās atmiņa, var sākties galvassāpes, apātija, pat depresija. Ja vecāki nemēģina izprast bērna attīstības īpatnības un visas sarežģītās emocijas – agresiju, izaicinošo uzvedību, nepaklausību u.c., automātiski noraksta kā sliktu un aizliedzamu, bērnā veidojas milzīga spriedze.
Viņš var kļūt depresīvs, naidīgs, atstumts, kas var būt pamats arī veģetatīvās distonijas attīstībai. Kādā dienā bērnam pēkšņi sākas elpas trūkums, trauksme, svīšana, bērns kļūst bāls vai sasārtis, smagākos gadījumos ir bail iziet no mājas, vai ir citi neizprotami simptomi, ar kuriem bērns pats nespēj tikt galā.
“Agrāk par to nerunāja. Iedeva validolu, sirds pilienus un teica – saņemies, pacieties, gan jau pāries. Jā, uz brīdi pāriet, bet, ja nekas netiek darīts, var kļūt sliktāk. Tāpēc gudri vecāki ieklausās bērnā, pieņem viņu tādu, kāds viņš ir, un meklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt,” stāsta Kaļķe.
