Veģetārs ēdiens. Speciālistu ieteikumi, kā justies paēdušam bez gaļas 0
Domājot par garšīgām pusdienām, pirmais, ko sagaidām, ir latvieša cienīga sāta sajūta. To nav grūti ne iedomāties, ne realizēt, ja uz pusdienu šķīvja atrodas trekns cūkas šķiņķis, kartupeļi un biezpiens. Turpretī, ja galdā celts veģetārs vai vegānisks ēdiens, tad gan šo piepildījuma sajūtu grūti sasniegt un noturēt. Kā tas ir rūdītiem veģetāriešiem un vegāniem?
“Pievēršoties veģetārajai diētai, nebūt nav jāsamierinās ar domu, ka turpmāk būs jādzīvo pusbadā. Noteikti jāpārskata ikdienas uzturs, lai saprastu, kāpēc neizdodas sasniegt sāta sajūtu. Protams, daudzos augu valsts produktos uzturvielas nav tik koncentrētā veidā kā dzīvnieku izcelsmes produktos, kas nozīmē, ka porciju lielums pieaugs, jo, piemēram, bļoda ar svaigajiem salātiem nesaturēs tikpat daudz kaloriju, cik kartupeļi ar gaļu,” skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande.
Tipiskākais iemesls izsalkumam ir tas, ka, pievēršoties veģetārajam vai vegāniskajam uzturam, tiek apēsts daudz ogļhidrātu, bet nepietiekamā daudzumā ir olbaltumvielas un tauki. Uztura speciāliste uzsver – nav jēgas izsalkumu remdēt tikai ar papildu maizes šķēli, ieteicams pārskatīt šķīvja saturu kopumā.
Uz veselīga veģetārā šķīvja
25% veido saliktie ogļhidrāti – graudaugi, kartupeļi,
aptuveni 50% aizņem dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas,
25% sastāvēs no olbaltumvielām (pākšaugi, sēnes, arī sēklas un rieksti),
tas viss noteikti tiek papildināts ar eļļām un avokado, lai būtu gan pilnvērtīgi, gan sāta sajūta.
Dita Lase, veģetāriete, veģetārā uztura skolas “Vegus” izveidotāja:
Cilvēku prātos vienlaikus dzīvo divi viens otru izslēdzoši priekšstati par veģetāru vai vegānisku ēdienu – tas ir traki veselīgi un diētiski, jo veģetārieši ēd tikai dārzeņus, un tas ir traki neveselīgi, jo visa kā trūkst. Abi ir maldīgi. Kā jebkurš uzturs, arī veģetārs un vegānisks jāveido veselīgs un diētisks. Pats no sevis tas tāds nekļūs. Tieši tāpat kā tāds pats no sevis nekļūst visēdāju uzturs.
Sāta sajūtu cilvēka organisms iegūst trīs dažādos veidos: pirmkārt, pieēdot pilnu kuņģi – tā fiziska izplešanās paziņo, ka vairāk nav iespējams apēst; otrkārt, paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, smadzenes paziņo, ka pietiek ēst, un, treškārt, ēdot olbaltumvielas, šķiedrvielas un taukus, ceptus ēdienus – tie ilgāk sagremojami, līdz ar to rodas ilgstoša sāta sajūta.
“Un tagad pasakiet – kā no šiem trim punktiem trūkst veģetārā vai vegāniskā uzturā? Kas traucē pieēsties līdz ūkai? Var uztaisīt olbaltumvielām bagātu, treknu ēdienu, kas satur pupiņas, riekstus, sēnes, pilngraudus, biezpienu un olas. Šķiedrvielu vegāniskā uzturā tā vai tā ir daudz gan dārzeņos, gan pupiņās un pilngraudos atšķirībā no visēdāju uztura, kurā šo produktu bieži vien traģiski trūkst, jo tiek ēsti tikai kartupeļi ar gaļu, baltmaize ar desu, pelmeņi, burgeri un viena salātlapa nedēļā.
Edgars Sanders: “Galvenais sāta sajūtas avots ne vienmēr ir galvenais ēdiens uz šķīvja!”
Edgars patlaban strādā kādā restorānā ārpus Rīgas, kurš piedāvā plašu veģetāro ēdienkarti. Savu uzturu atsakās definēt un pilnībā apzīmēt ar vārdu “vegānisks”, tomēr jau piecus gadus cenšas neēst gaļu, piena produktus un rūpīgi seko līdzi savam uzturam.
Gan darbā, gan privātajā dzīvē Edgars cenšas apgāzt priekšstatu, ka vegāni ēd tikai salātus. “Ir gluži pretēji! Godīgi sakot, es pat neatceros pēdējo reizi, kad ēdu salātus,” smejas vīrietis. Gatavojot ēst, Edgars domā par četrām lietām. Pirmā ir proteīni, kas dod galveno sāta sajūtu, piemēram, rieksti, pākšaugi un graudaugi, sēnes. Piedevās noteikti tiek ēsti kartupeļi, rīsi, makaroni vai maize. Trešais komponents ir salāti, ceturtais – mērces, kas bieži vien sastāv no riekstiem, sēklām un pākšaugiem.”
Visu rakstu par to, kā veģetārietim un vegānam justoies paēdušam, lasiet žurnāla “36,6ºC” augusta numurā vai tā elektroniskajā versijā!
