Vai izdodas atrast krietnus strādniekus sezonas darbiem? “LA” aptaujā lauksainiekus 25
Andris Apsītis, z/s “Lazdukalns” saimnieks: “Sezonas darbiniekus jau meklējam, šogad būs vajadzīgi vairāk nekā 100 darbinieki. Pagājušajā gadā beigu beigās izdevās atrast un nokomplektēt vajadzīgo darbinieku skaitu, bet katru gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Šogad pirmoreiz jāmēģina vest strādniekus no Ukrainas – kādus 30 līdz 40 cilvēkus. Latvijā Vairas Vīķes-Freibergas apdziedātais darba tikums rūk, katru gadu kļūst arvien sliktāk. Cik ilgi var mocīties? Bet visi jau nav slinki, kādi 30% ir pastāvīgie strādnieki, kam var uzticēties. Ir tādi, kas pie mums strādā jau vairāk nekā 10 gadus un katru gadu speciāli ņem atvaļinājumu, lai varētu piepelnīties, bet viņu ir mazākā daļa. Salīdziniet paši – ja viens novāc 200 kg ogu dienā, bet cits tikai 50 kg, tad par kādu ražīgumu varam runāt?”
Māra Rudzāte, krūmmelleņu audzētāja, “Arosa–R” vadītāja: “Sezonas darbinieku trūkst un izskatās, ka tie būs jāieved. Mums sezonas laikā vajadzīgi 130 strādnieki, bet vakanču gadatirgus laikā par darbu interesējās 27. Līdz maijam vēl ir laiks gaidīt, bet, ja vairāk interesentu nebūs, vedīšu iekšā no Ukrainas, citas izejas nav. Vasarā nopelnīt grib skolēni, studenti, skolotājas, bet viņi gatavi strādāt tikai mēnesi, mums vajag strādniekus uz ilgāku laiku. Pastāvīgo strādnieku, uz kuriem varu paļauties, nav – katru gadu viņi mainās. Latvijā trūkst cilvēku, laikam visi aizbraukuši.”
Edīte Strazdiņa, kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja: “Sezonas strādnieku trūkst, īpaši, ja tie vajadzīgi intensīvu darbu veikšanai. Grūti strādniekus dabūt ravēšanas darbiem, īpaši jau, ja tie nav raduši strādāt. Līdz pirmajai algai vēl var dabūt, bet ilgāk vairs ne. Raugāmies uz iespēju ievest strādniekus no Ukrainas vai kādas citas valsts. Ražas novākšanai “Galiņos” būtu vajadzīgi 10 – 20 sezonas strādnieki, bet kooperatīvam kopumā – ap 50. Joprojām ir jūtams – ja cilvēks ir dzīvojis no pabalsta un atnāk strādāt, kur alga ir jānopelna, viņš labprātāk izvēlas pabalstu. Protams, ir cilvēki, kuri regulāri nevar strādāt, bet var tikai piepelnīties. Taču liela daļa vēlas saņemt tikai pabalstus un viņus neinteresē darbs. Pabalstu piešķiršana būtu strikti jāizvērtē.”
Gundega Sauškina, SIA “Very Berry” vadītāja: “Pagājušajā gadā pie mums strādāja 87 sezonas strādnieki, bija viegli viņus atrast, jo meža ogu lasīšana beidzās un tad darbi sākās pie mums. Pērn bija labs gads, laba ogu raža, līdz ar to varēja labi nopelnīt. Protams, ka ir bijuši gadījumi, kad cilvēks labprātāk saņem pabalstu no pašvaldības nekā strādā algotu darbu. Te nu domāju, ka šai lietai jāpieiet diferencēti. Ģimenēm, kam ir mazi bērni, un tiem, kas nevar strādāt astoņu stundu darba dienu, pabalsti būtu jāpiešķir. Bet par tiem, kas strādā četras stundas, saņem pabalstu un pēc tam dzer, pašvaldībai tomēr vajadzētu vērtēt. Patīkami – šogad liela interese par mūsu uzņēmumu bija Smiltenē notiekošajā darba biržā. Domāju, šogad nebūs problēmu atrast darbiniekus. Mums ir trīs hektāri ar avenēm, viens hektārs ar zemenēm, 12 ha ar mellenēm un 20 ha ar dzērvenēm. Dzērvenes lielāko tiesu novācam ar traktoru, tik vien kā lauka malas jānolasa un tur vajadzīgas darbarokas. Prieks, ka pie mums ir daudz lojālo strādnieku. Pagājušajā gadā bija daudz mērķtiecīgu jauniešu – skolēnu, studentu.”
