Vēders kā balons! Burkš, pūšas, jūtams diskomforts… 0
Vēdera pūšanās un burkšķēšana ir visai nepatīkama parādība, it sevišķi esot sabiedrībā. Ciešoties un mēģinot gāzes aizturēt, diskomforts tikai pieņemas spēkā. Kāpēc vēders pūšas, un vai šo problēmu var atrisināt?
Pastiprinātu gāzu uzkrāšanos kuņģī un zarnās, kas izraisa vēdera pūšanos, medicīnā dēvē par meteorismu. Tas izpaužas kā pilnuma sajūta pakrūtē, spazmatiskas sāpes vēderā, atraugas, vēdera apkārtmēra palielināšanās, pastiprināta gāzu izvade, vēdera burkšķēšana, sāpju sajūta zarnās un pat aizdusa, jo uzkrājušās gāzes var pacelt diafragmu.
Kā veidojas gāzes
Gāzes vēderā veido galvenokārt skābeklis, slāpeklis, ogļskābā gāze, metāns un ūdeņradis. To attiecība ir mainīga, kas nosaka dažādus ar gremošanu saistītus simptomus un sajūtas. Skābeklis, slāpeklis un nelielā daudzumā arī ogļskābā gāze gremošanas traktā iekļūst, norijot gaisu. Gaiss tiek pastiprināti uzņemts, dzerot gāzētus dzērienus un alu, dzerot strauji vai ar salmiņu, intensīvi rijot siekalas, košļājot košļājamo gumiju. Vairums norīto gāzu tiek izvadītas ar atraugām, taču daļa gaisa burbuļu veidā nokļūst kuņģī. Lielākā daļa gāzu ražojošo baktēriju mājo zarnās, no kurām dažas rada visai nepatīkamu aromātu.
Zarnās sakrājušās gāzes veido putas no daudziem maziem pūslīšiem, kas ietverti viskozās gļotās. Tās plānā kārtiņā izklāj zarnu gļotādu, samazinot fermentu aktivitāti, apgrūtinot gremošanu, uzturvielu un ūdens uzsūkšanos.
Kur meklēt cēloni?
Pastiprināta gāzu veidošanās zarnās galvenokārt atkarīga no uztura un ēšanas paradumiem. To veicina barības rūpīga nesakošļāšana un gaisa norīšana maltītes laikā, kas īpaši raksturīga gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nav kvalitatīvas zobu protēzes, kā arī tiem, kuri ātri ēd un vienlaikus sarunājas.
Galvenais gāzu veidošanās cēlonis ir šķīstošās šķiedrvielas, kā arī četru veidu cukuri, kurus cilvēka zarnu trakts nespēj labi pārstrādāt: piena cukurs laktoze, sorbitols, augļu cukurs fruktoze un rafinoze.
Laktozi satur ne tikai piens, bet arī siers un saldējums, daļa sulu un citi produkti, kā arī medikamenti.
Mākslīgais saldinātājs sorbitols tiek pievienots vairākiem pārtikas produktiem, diētiskiem ēdieniem, gāzētiem un saldinātiem dzērieniem, košļājamajai gumijai, kā arī medikamentu sīrupiem.
Fruktozi satur ne tikai augļi, bet arī sīpoli, artišoki un citi dārzeņi. Savukārt rafinoze ietilpst kāpostu, pākšaugu un sparģeļu sastāvā.
Gāzu uzkrāšanos zarnu traktā veicina arī pārmērīgi sāļi produkti, piemēram, čipsi un sāļie riekstiņi, it īpaši, ja šiem našķiem uzdzer gāzētus dzērienus.
Piesardzīgi jālieto arī stipra tēja un kafija, kā arī šokolāde, kas var kairināt kuņģa un zarnu traktu.
Vēdera pūšanos, caureju un reizēm arī sāpes vēderā mēdz izraisīt laktozes nepanesība, ka izraisa zarnu gļotādas bojājumu, pastiprinātu baktēriju veidošanos, veicina rūgšanas un pūšanas procesus. Samērā droši laktozes nepanesību apstiprina simptomu mazināšanās vai izzušana pēc atteikšanās no piena produktiem.
Retāk problēmas sagādā citi cukuri: fruktoze, glikoze, galaktoze, saharoze, kas ir līdzīgas kā laktozes nepanesības gadījumā. Atsakoties no šiem ogļhidrātus saturošiem produktiem, simptomi mazinās vai pāriet pavisam.
Viens no vēdera pūšanās cēloņiem ir gaisa norīšana. Tas notiek sarunājoties un ēdot (īpaši, darot to vienlaikus, vai arī notiesājot maltīti pārāk ātri, pietiekami nesakošļājot), dzerot gāzētus dzērienus, košļājot košļājamo gumiju un smēķējot. Pie vainas var būt arī nekvalitatīva zobu protēžu lietošana un pozitīva spiediena skābekļa aparāta izmantošana miega apnojas gadījumā. Tā var būt kā nevēlama blakusparādība plaušu, kā arī sirds un asinsvadu slimniekiem, kuri tiek ārstēti ar neinvazīvo ventilāciju, kas nozīmē, ka skābekļa piegāde tiek nodrošināta, izmantojot muti un degunu nosedzošu masku, kā arī žagošanās. Savukārt žagas izraisa gandrīz tas pats, kas pastiprina gaisa rīšanu: pārēšanās, ātra ēšana, pēkšņa apkārtējās vides temperatūras maiņa, gāzētu dzērienu un alkohola lietošana, sausas maizes ēšana, smēķēšana un aizrautīga smiešanās.
Galvenie vēdera pūšanās cēloņi ir pārmērīga gāzu veidošanās un to izvades traucējumi. Gāzes bagātīgi rodas, piemēram, kuņģa un zarnu trakta slimniekiem, ja ir zarnu disbakterioze vai akūtas zarnu infekcijas. Savukārt to izvades problēmas rada zarnu necaurejamība, zarnu elastības trūkuma mazināšanās peritonīta jeb vēderplēves iekaisuma rezultātā.
Vēdera pūšanos izraisa nesabalansēta diēta (ar ogļhidrātiem bagāts uzturs), gremošanas traucējumi (gastrīts, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kairinātu zarnu sindroms, zarnu disbakterioze, žultsakmeņu slimība), pastiprināta baktēriju veidošanās tievajās zarnās un resnās zarnas darbības traucējumi, mehāniski zarnu satura evakuācijas traucējumi (audzēji, saaugumi), izmaiņas zarnu kustībās (akūtas infekcijas, intoksikācija), kā arī asinsapgādes problēmas, psihoemocionāla pārslodze un psihosomatiski traucējumi, atsevišķas neiroloģiskas slimības, piemēram, Pārkinsona slimība, psihiski traucējumi: autisms, depresija, kā arī palēnināta vairogdziedzera darbība. Šāda problēma mēdz rasties, arī paceļoties lidmašīnai, kad, izplešoties gāzēm, zarnās palielinās spiediens.
Nepatīkamos simptomus var izraisīt arī lietotie medikamenti: antibiotikas, pretvīrusu un pretsēnīšu preparāti, zāles pret augstu asinsspiedienu, statīni, cukura līmeni pazeminoši līdzekļi, antidepresanti, neiroleptiķi, trankvilizatori, nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, pretmalārijas medikamenti un citi.
Grūti novilkt robežu, kad gāzu veidošanās ir pārmērīga, – tas atkarīgs no katra subjektīvajām sajūtām. Diskomforta iemesls parasti ir saistīts ar gāzu pārvietošanās traucējumiem, izteiktu vēdera jutību vai vēdera muskuļu tonusa izmaiņām. Vēderam uzpūšoties regulāri, nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Lai novērtētu, cik nopietna ir vēdera pūšanās, vai un kāda ārstēšana nepieciešama, jāņem vērā ēšanas paradumi, dzīvesveids, iepriekš pārciestās slimības, iedzimtība un izmeklējumu rezultāti.
Grūtniecēm un bērniem
Grūtniecības sākumā ne tikai vēdera pūšanos, bet arī atraugas un aizcietējumu rosina hormons progesterons, kura uzdevums ir nodrošināt normālu grūtniecības attīstību un atslābināt dzemdes muskuļus, taču vienlaikus tas atslābina arī resno zarnu.
Otrs iemesls, sevišķi trešajā grūtniecības trimestrī, ir palielinātā dzemde, kura spiež uz taisno zarnu un pasliktina vēdera izejas masu kustību.
Trešais iemesls var būt hormonālās svārstības organismā, kas izraisa paātrinātu vielmaiņu un veicina pārlieku apetīti.
Zarnu trakta darbību var ietekmēt arī produkti, kuru sastāvā ir daudz dzelzs, piemēram, liellopa gaļa un bietes, kā arī neveselīgi ēšanas paradumi un stress, īpaši, ja pirms grūtniecības bijušas gremošanas problēmas. Topošajām māmiņām svarīgi ēst mazām porcijām 5–6 reizes dienā, ēdienu rūpīgi sakošļājot, kā arī atvēlēt laiku fiziskajām aktivitātēm, lai stimulētu zarnu darbību.
Zīdaiņiem, kuri ēd mātes pienu, kuņģa un zarnu trakta darbība ir cieši saistīta ar mammas veselības stāvokli. Ja viņai ir uzpūties vēders, arī mazulis var būt nemierīgs pārliekas gāzu uzkrāšanās dēļ.
Nepilnīgās fermentatīvās sistēmas darbības dēļ vēderiņš mēdz pūsties jau pirmajās dzīves dienās. Bērniem, kurus baro ar krūti, tas atkarīgs no māmiņas gremošanas orgānu stāvokļa. Ja māte ēd daudz augļu un dārzeņu, kas pastiprina gāzu veidošanos, no meteorisma cietīs abi.
Bērniem, kurus ēdina mākslīgi, uzturs jāizvēlas ļoti piesardzīgi, jo viņu gremošanas fermentatīvā sistēma nav gatava pārstrādāt visus produktus. Nereti meteorisms pavada laktāta un disaharīdu nepanesību, kurām raksturīgi pastiprināti rūgšanas un pūšanas procesi tievajās un resnajās zarnās.
Vēderiņš var pūsties iedzimtu anomāliju un defektu, piemēram, zaķa lūpas gadījumā, kā arī ja ar krūti barotam bērnam ir deguna caurejamības traucējumi.
Zarnu gludās muskulatūras spazmas, kā rezultātā samazinās to kustības, kā arī uzkrājušās gāzes, iestiepj zarnu un izraisa sāpes. Šādas problēmas var radīt arī vēl neizveidojusies bērna nervu sistēma un pārlieku liels uzbudinājums.
Biežs vēdera pūšanās cēlonis mazuļiem ir laktāta nepanesība, tad atkarībā no fermentu aktivitātes līmeņa laktozi saturoši produkti jāierobežo vai pavisam jāsvītro no ikdienas maltītēm. Smagas laktozes nepanesības gadījumā zīdaiņus nedrīkst barot pat ar mātes pienu – viņiem jādod speciāli to nesaturoši maisījumi.
Kas palīdzēs vēderam
• Lai mazinātu gāzu veidošanos, vispirms jāpārskata ēdienkarte. Ja uztura maiņa nelīdz, jāveic izmeklējumi: parasti pilna asinsaina, kā arī urīna un fēču analīze, vēdera dobuma ultrasonogrāfija, resnās zarnas endoskopija.
• Lai veicinātu gāzu pārvietošanos zarnās, ieteicamas fiziskās aktivitātes, īpaši vēdera muskulatūras stiprināšana, kas sevišķi būtiski vēdera aptaukošanās gadījumā.
• Zarnu spazmas un gāzu uzkrāšanos mazinās ķimeņu, diļļu un anīsa augļu, fenheļa lakstu un piparmētras lapu uzlējumi vai citu veidu pagatavojumi.
• Liekās gāzes uzsūks adsorbenti, piemēram, aktivētā ogle, taču jārēķinās, ka kopā ar tām organisms var zaudēt arī mikroorganismus, minerālvielas un vitamīnus, kuru trūkumu nepieciešams kompensēt.
• Gāzu apjomu samazinās, to dabisko apmaiņu un izvadi paātrinās putu dzēsēji, kuri izvada gāzes no gļotu burbulīšiem. Pie tiem pieder simetikonu saturoši preparāti, kas neuzsūcas organismā un kurus drīkst lietot arī grūtnieces un ar krūti barojami zīdaiņi.
UZZIŅA
• Visbiežāk vēdera pūšanos izraisa pākšaugi, Briseles kāposti, rozīnes, kviešu dīgsti, ķiploki, selerijas, burkāni, banāni, aprikozes, žāvētas plūmes, sēnes, medus, kartupeļi, baklažāni, citrusaugļi, āboli, maize, makaroni, konditorejas izstrādājumi, gāzētie dzērieni, kvass, šampanietis, alus, kukurūza, rieksti.
• Salīdzinoši reti gāzes izraisa gaļa, olas, augu eļļas, tomāti, lapu salāti, brokoļi, avokado, ziedkāposti, kolrābji, rāceņi, kāļi, ķirši, vīnogas, melones, rīsi.
7 ēšanas režīma ieteikumi
1. Ja neizdodas noteikt, pēc kuru produktu lietošanas uzpūšas vēders, jāiekārto dienasgrāmata, pierakstot visu apēsto un sajūtas pēc tam.
2. Uzņemt sabalansētu uzturu, palielinot tajā balastvielu daudzumu, kas stimulē zarnu traktu un palīdz izvadīt gāzes. Dārzeņi, augļi un graudaugi jālieto vārīti, tvaicēti, sutināti, jo tie sagremosies vieglāk.
3. Samazināt cukura un tauku daudzumu uzturā.
4. Censties nepārēsties, jo tas veicinās gremošanas traucējumus un lieko gāzu uzkrāšanos.
5. Ēst lēnām, ēdienu rūpīgi sakošļājot. Siekalas satur fermentu amilāzi, kas šķeļ cieti, tādēļ to saturoši produkti jākošļā īpaši cītīgi.
6. Iekļaut ēdienkartē produktus, kuru sastāvā ir probiotiskās baktērijas – jogurtu bez piedevām un lakto.
7. Nedzert ēšanas laikā! Ēdiena norīšanai pietiek ar siekalām, labāk padzerties pēc maltītes.
KONSULTĒJUSI UZTURA SPECIĀLISTE GUNDEGA RUDZĪTE-AŅIŠČENKO
