Šķīdināt un drupināt? 6
Ja slimnieks ļoti baidās no operācijas, dažkārt iespējamas arī citas ārstēšanas metodes. Pigmenta akmeņus (līdz 10 milimetriem) un veidojumus, kuri nesatur kalciju, var mēģināt šķīdināt. Tomēr, kā atzīst Sergejs Ļebedkovs, 70 – 80% gadījumu šī metode nebūs īpaši efektīva. Turklāt jāatceras, ka medikamenti var izraisīt blaknes, piemēram, sliktu dūšu, kuņģa un zarnu darbības traucējumus vai aknu iekaisumu, turklāt – tie nav lēti.
Ja izvēle tomēr izdarīta par labu šķīdināšanai, pēc trim mēnešiem jāveic ultrasonogrāfija. Ja akmeņi ir samazinājušies par 30–50%, tad ir jēga to turpināt. Veiksmes gadījumā pusgada laikā no tiem izdosies atbrīvoties. Taču pastāv liela varbūtība, ka, nemainot dzīvesveidu – neregulāri un daudz ēdot, maz kustoties un uzņemot maz šķidruma, – akmeņi radīsies no jauna.
Atsevišķos gadījumos žultsakmeņus iespējams skaldīt tāpat kā nierakmeņus, taču jābūt pārliecībai, ka sadrupinātās daļiņas izkļūs no žultspūšļa. Ja ir sašaurināti žultsvadi, akmeņu druskas var tajos iestrēgt, izraisīt žultsvadu un aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Turklāt šādas ārstēšanas laikā iespējams bojāt apkārtējos orgānus.
