Olafs Zvejnieks: Cik tālu esat gatavi braukt, lai saņemtu mājas ēdienu? 0
Tā kā Eiropas Savienības valstis sāk mīkstināt Covid-19 radītos ierobežojumus un cer uz pakāpenisku ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tad parādījušies arī dažādi spriedumi, kā saremontēt krīzes visvairāk skarto nozari – tūrismu, kas sevī ietver gan tūrisma pakalpojumus kā tādus, gan viesnīcas, ēdināšanu un daļu transporta pakalpojumu.
Galu galā runa ir par vairāk nekā 3000 uzņēmumu un apmēram 45 000 darbinieku Latvijā, kas rada apmēram vienu miljardu vērtus pakalpojumus, apmēram puse (naudas izteiksmē), no kuriem tiek eksportēta, kā liecina 2019. gadā pēc Ministru kabineta pasūtījuma veiktā nozares analīze.
Viens miljards – tie ir apmēram 3,3% no apmēram 30 miljardus vērtā Latvijas kopprodukta 2019. gadā. Nav slikti, tomēr mazāk nekā vairumā veco ES valstu, kurās tūrisms veido līdz pat 5% no IKP.
Par kādiem pasākumiem varētu būt runa? Kā jau varēja gaidīt, 5% PVN noteikšana nozarei pasākumu klāstā figurē pašā pirmajā pozīcijā.
Par to cīņas notikušas jau ilgu laiku, tomēr jāteic, ka nav līdz galam skaidrs, cik lielā mērā šis pasākums varētu pozitīvi ietekmēt nozari un valsti. No ārvalstu tūristu viedokļa raugoties, Latvija nav dārga tūrisma zeme, viņiem samazināts PVN īpaši vajadzīgs nav un nav arī skaidrs, kāpēc tas būtu viņiem jādāvina – šeit runa ir par pusi no visiem tūrisma pakalpojumiem.
Samazināts PVN varētu ietekmēt vietējo pieprasījumu pēc tūrisma un ēdināšanas pakalpojumiem – tie pašlaik ir 70% ceļojumu un 50% tēriņu, kas ES kontekstā ir samērā zemi rādītāji.
Piemēram, Vācijā vietējais tūrisma patēriņš veido 60% ceļojumu un 87% ieņēmumu. Tā pati analīze vedina uz secinājumu, ka vienas līdz trīs dienu ceļojumu dominējošais īpatsvars un zemie tēriņi šajos ceļojumos drīzāk saistīti ar pievilcīgu tūrisma objektu trūkumu.
Par to, cik lēni aug vietējā tūrisma pienesums, liecina skaitļi – laika posmā no 2012. līdz 2017. gadam vidējie vietējo tūristu tēriņi vienas līdz trīs dienu ceļojumos palielinājušies tikai par 2,5 eiro dienā, mazāk kā par 10%.
Ņemot vērā, ka vidējais inflācijas līmenis šajos gados bija ap 2% gadā, tad, patiesību sakot, nav palielinājušies vispār. Lai gan vietējo tūristu pirktspēju 5% PVN noteikšana nozarei palielinātu, tomēr svarīgākais tūrismu bremzējošais faktors ir pietiekami attīstītu galamērķu trūkums – īsās Latvijas distances nekad neradīs lielu pieprasījumu pēc naktsmītnēm reģionos, bet reģionālā ēdināšanas nozare pēdējos gados ir augusi ar samērā veselīgo apmēram 9% pieauguma tempu.
Vai 5% PVN noteikšana tūrisma pakalpojumiem ir efektīvākais veids, kā attīstīt galamērķus? Šaubos, tur drīzāk derētu mērķtiecīga investīciju programma.
Viens no interesantiem viedokļiem, kas pēdējās dienās izskanējis, ir tas, ka nākotnes tūrisma veicinātājs būs gastronomiskais tūrisms.
Sava daļa taisnības viedoklī ir – vērojot sev apkārt esošo cilvēku ceļošanas paradumus, nenoliedzami, ka
cerības uz garšīgu ēdienu veicina vēlmi ceļot.
Minētais viedoklis gan izteikts, analizējot tieši Rīgas Centrāltirgus (RCT) piedāvājumu, konkrēti “Centrālo gastro tirgu”. Var piekrist, ka ēdināšanas platību atvēršana Centrāltirgū bija plats solis uz priekšu, bet tieši tāpat var piekrist, ka līdz šim milzu komerciālie panākumi šajā vietā nav bijuši vērojami.
Ja salīdzina ar tiem ārvalstu tirgiem, kuros gadījies ēst pašam, – RCT piedāvājums ir samērā plašs, cenas – ne tik demokrātiskas, kā šķiet, šādā vietā vajadzētu būt, nacionālā virtuve pārstāvēta minimāli. Te noteikti vēl iespējami uzlabojumi.
Vai Latvija varētu nākotnē piesaistīt vācu, angļu, skandināvu un krievu tūristus ar savu virtuvi? Varbūt, taču tad vajadzīgi meklējumi oriģinalitātes un plašāka reģiona gastronomiskās kultūras tradīciju radošā pārņemšanā.
To ārvalstu viesu vērtējumā, kurus pats esmu vedis uz dažādām ēdināšanas vietām Latvijā,
Latvijas restorānu piedāvājums visbiežāk raksturots kā “comfort food”.
Proti mājīgu siltumu un apmierinātību radošs ēdiens. No vienas puses – tā ir uzslava un, iespējams, šis virziens jāattīsta tālāk. No otras – varbūt nepieciešams oriģinālāks piedāvājums? Cik tālu esat gatavi braukt jūs, lai saņemtu kaut ko līdzīgu mājas ēdienam?
