Karstā laikā var viegli saindēties. Kā no tā izvairīties? 1
Vasarā cilvēki biežāk ceļo un apmeklē dažādus pasākumus, līdzi ņemot arī augļus vai sviestmaizes. Diemžēl karstā laikā rūpīgāk jāgādā par pārtikas drošību.
Ziemā rokām pielīp vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, turpretī vasarā siltas un mitras plaukstas iecienījuši mikroorganismi, kas ierosina saindēšanos. Ilgstoši saglabājoties karstam laikam, biežāk piemeklē salmoneloze, pārtikas toksikoinfekcija un citi zarnu trakta traucējumi.
Par akūtām gremošanas un zarnu trakta slimībām liecina paaugstināta ķermeņa temperatūra, apetītes zudums, caureja, slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā.
Infekciozs cilvēks ir bīstams, jo infekcija izplatās saskarsmē ar citiem un lietojot sadzīves priekšmetus. Šīs likstas vairākumā gadījumu atgadās cilvēkiem, kuri neievēro pārtikas produktu uzglabāšanas un pagatavošanas prasības vai iegādājas nekvalitatīvus produktus.
• Drošāk pārtikas produktus iegādāties pie legāliem tirgotājiem – veikalā, tirgū vai no zināma zemnieka. Risks palielinās, iepērkoties pagalmos, kāpņu telpās un no automašīnām, tirgū no tā sauktajiem ratiņtirgotājiem. Arī nelielā veikaliņā der pievērst uzmanību tīrībai un apstākļiem, kādos glabājas pārtikas produkti. Nebūs lielas nozīmes uzrādītajam derīguma termiņam, it īpaši produktiem, kas ātri bojājas – pienam, gaļai, zivīm, olām un dažādiem gataviem produktiem vai pusfabrikātiem –, ja nebūs piemērotu glabāšanas apstākļu.
• Nav jākaunas preci pasmaržot, lai pārliecinātos, vai produktam nav netipiskas smaržas! Pirkuma čeku ir vērts saglabāt, lai nepieciešamības gadījumā pierādītu pirkuma faktu.
• Atgriežoties mājās, pārtikas produkti, kas jāuzglabā aukstumā, proti, 0…+6 °C (gaļa un tās produkti, piens un tā produkti, zivis un to izstrādājumi, salāti ar krējumu, saldie ēdieni, konditorejas izstrādājumi ar krēmu), nekavējoties jāliek ledusskapī. Vienreiz atkausētus produktus nedrīkst sasaldēt atkārtoti!
• Jēlie produkti jāuzglabā un jāapstrādā atsevišķi no gatavajiem. Savukārt svaigus dārzeņus vai sieru ledusskapī nedrīkst turēt blakus jēlai gaļai vai zivīm. Arī gatavojot izmantojami atsevišķi virtuves piederumi vai pēc jēlproduktu apstrādes dēlīši, naži, trauki rūpīgi jānomazgā.
• Ēdienu pasniedz uzreiz pēc pagatavošanas vai uzglabā +60…65 °C, taču ne ilgāk kā divas stundas; var arī strauji atdzesēt un novietot aukstumā. Jāizvairās no ēdienu atkārtotas sildīšanas. Nepieciešamības gadījumā to dara ne biežāk kā divas reizes, jo ēdiens zaudē kvalitāti, mazinās tā drošība. Ēdiens jāsilda vismaz līdz +75 °C.
• Mikrobi sāk vairoties +25…+40 °C temperatūrā. Salāti bojājas, pat ja tie ievietoti ledusskapī glabāšanai. Ja sagatavots lielāks daudzums, tur tos var turēt līdz nākamajai dienai. Mērces, kurām izmantots krējums un majonēze, salātiem labāk pievienot tikai neilgi pirms celšanas galdā.
• Liela mikroorganismu dažādība, tostarp zarnu nūjiņas, sastopama uz svaigiem augļiem un dārzeņiem, tāpēc tie rūpīgi jānomazgā. Drošībai jānomazgā arī olas.
Ja gadījies nopirkt pārtikas produktu, kam beidzies derīguma termiņš vai ir kādas aizdomīgas pazīmes, jāinformē Pārtikas un veterinārā dienesta pārvalde, zvanot uz uzticības tālruni (automātisko atbildētāju) 67027407.
