Sliktas attiecības ar vedeklu, bet gribu tikties ar mazbērniem. Vai likums to paredz? 0
Mans dēls pirms diviem gadiem pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, bet šķiršanās no sievas nav oficiāli noformēta. Manam mazdēlam nupat apritēja septiņi gadi. Vedekla man neļauj tikties ar mazdēlu. Mums arī agrāk attiecības ar vedeklu nebija labas, taču savu mazbērnu satiku regulāri un uzskatu, ka man ir tādas tiesības arī tagad, kad ģimene dzīvo šķirti. Kā man rīkoties, lai panāktu tikšanos? Ausma Liepājā
Taisnība, šādas tiesības jums patiešām ir, – tās paredz likums. Civillikuma 181. pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personīgas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm. Šajā pašā likuma pantā ir būtiska piebilde: jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.
Vecmāmiņa savā vēstulē nemin iemeslus, kāpēc ar vedeklu nekad nav bijušas labas attiecības un vai tas jebkādā veidā ir ietekmējis bērnu. Piemēram, ja bērna klātbūtnē notiek strīdi, attiecību skaidrošana, tas var ļoti negatīvi ietekmēt bērna psihi. Diemžēl emocionāla vardarbība pret bērniem mūsdienās ir visai ierasta parādība, un nereti vecāki, vecvecāki pat neaizdomājas, kāda trauma tā ir bērnam. Tieši tāpēc likums īpaši uzsver, ka jebkura veida kontakti ar tuviem cilvēkiem ir atbalstāmi, ja tas atbilst bērna interesēm.
Praksē nākas saskarties ar gadījumiem, kad mamma aizliedz vecmāmiņai tikties ar mazbērnu, jo bērna tēvs nemaksā bērnam uzturlīdzekļus. Tas noteikti nevar būt iemesls aizliegt tikšanos. Uzturlīdzekļu piedziņa mātei jārisina, ceļot prasību tiesā pret atbildētāju – bērna tēvu, kaut arī laulība nav oficiāli šķirta.
Lai panāktu tikšanos ar mazdēlu, būs jāvēršas tiesā, lūdzot noteikt jums saskarsmes tiesības un konkrētu saskarsmes kārtību, kā to nosaka Civillikuma 182. pants. Civilprocesa likuma 244.3 pants nosaka, ka prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.
Pirms vēršanās tiesā daudzi vecvecāki izmanto iespēju meklēt palīdzību bāriņtiesā. Bāriņtiesa gan nevarēs pieņemt nekādus lēmumus par saskarsmes kārtību, taču var palīdzēt problēmu atrisināt sarunu ceļā. Varbūt abas puses vienkārši nav apsēdušās pie sarunu galda, izrunājušas problēmu un iespējamos risinājumus?
Jāatceras, ka jābūt patiesi nozīmīgiem iemesliem, lai mazbērniem pilnībā aizliegtu tikties ar vecmāmiņu vai vectētiņu. Nepietiek norādīt tikai uz vecmāmiņas negatīvajām rakstura īpašībām. Tiesā vecākiem būs jāpierāda, ka aizliegums tikties atbilst bērna interesēm.
Konsultējusi juriste Ilona Reinholde
