Vecvagara atskaite treneru komisijai: centīsimies izmantot iespējas 0
Latvijas Basketbola savienības Treneru komisija un valde uzklausīja vīriešu valstsvienības galvenā trenera Arņa Vecvagara pārskatu par komandas startu Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas pirmajā posmā.
Pirmā posma spēļu pieredzi un plānus turpinājumam portālā basket.lv komentē valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars.
NOVEMBRIS: 1-1. Zinājām, ka būs jāiztiek bez NBA un arī Eirolīgas klubu spēlētājiem, bet uz pirmajiem mačiem netika Mārtiņš Meiers un pirms braukšanas uz Turciju saslima Rolands Šmits. Turcijā netikām galā ar pretinieku augumu pārsvaru un agresīvo aizsardzību. Trīs dienas vēlāk Zviedrijas izlasi Rīgā paši salauzām ar aizsardzības sistēmu maiņu. Šīs spēles ļoti veiksmīgi aizvadīja Žanis Peiners, izraisīdams lielu interesei Turcijas klubu vidē, kas tagad rezultējusies līgumā ar Eirolīgas komandu “Darussfaka”.
FEBRUĀRIS: 1-1. Salīdzinot ar novembri, klāt nāca Meiers, toties nebija Ojāra Siliņa, un galvenie spēles veidotāji bija tālu no labākās formas: Aigars Šķēle bija izlaidis dažas nedēļas savainojuma dēļ, Žanis Peiners slimoja un ārstējās ar antibiotikām. Jau novembra spēlēs pietrūka agresīva aizsardzības spēlētāja, kam varētu uzticēt pretinieku ārējās līnijas līderu neitralizēšanu. Pārlūkojot Latvijas basketbola rezerves, par piemērotāko atzinām Arti Ati no “VEF Rīga”, kurš, diemžēl. Sezonas vidū pēc savainojuma nebija labākajā formā.
Aizvadījām divas spēles Rīgā, un pirmā – ar Ukrainas – izlasi bija sliktākā šajā turnīrā. Netikām galā ar ukraiņu saspēles vadītāju Džeteru un centra spēlētājiem, uzbrukums bija ļoti nestabils. Apstiprinājās, ka ar trim četriem treniņiem ir krietni par maz, lai izveidotu komandas spēli. Otrajā ciklā pēc kārtas labāko sniegumu demonstrējām otrās spēles otrajā puslaikā. Pret Turcijas komandu attaisnojās taktikas maiņa aizsardzībā, ņemot vērā pirmās spēles pieredzi. Veiksmīgi debitēja Rihards Lomažs. Pats viņu labi pazīstu kopš junioru izlasēm, bet, visticamāk, pretiniekiem viņa rezultativitāte bija pārsteigums.
JŪNIJS: SASTĀVS. Komandai pievienojās četri augstas klases spēlētāji – brāļi Bertāni, Jānis Strēlnieks un Ojārs Siliņš. Savukārt Aigars Šķēle informēja, ka fiziski un emocionāli jūtas iztukšots un tādā stāvoklī nevarēšot palīdzēt. Pirmo reizi uzaicinājām Arti Ati un esmu ļoti apmierināts ar viņu devumu šajā spēļu ciklā. Tieši viņš spēļu sākumā neļāva iejusties Gadeforam un Gladiram – tas ietekmēja visus spēles gaitu. Pēc divu gadu pārtraukuma valstsvienībā atgriezās Kaspars (Vecvagars). Pirmo reizi treniņos iesaistījām Artūru Žagaru, kurš labi iekļāvās kopīgajā darbā un veiksmīgi nospēlēja pret Baltkrieviju. Tomēr viņa līdzdalību oficiālajās cīņās nevajadzētu sasteigt, jo spēlētājam vēl fiziski jānobriest, lai varētu pilnvērtīgi spēlēt ne tikai uzbrukumā, bet arī aizsardzībā.
JŪNIJS: GATAVOŠANĀS. Daļa spēlētāju izmantoja iespējas trenēties individuāli, arī komandas treniņiem laika bija vairāk. Ļoti noderēja abas pārbaudes spēles – skatītājiem slēgtā ar Baltkrieviju un “Arēnā” ar Krieviju.
JŪNIJS: SPĒLE AR KRIEVIJU. Protams, Krieviju gribējām uzvarēt. Centāmies ilgāk ļaut spēlēt līderiem, lai viņu uzķertu ritmu. Tāpēc aizsargu rotācija bija minimāla un, piemēram, Vecvagars pirmajā puslaikā palika malā. Spēles gaitā plāns attaisnojās, taču beigās visi izjauca Jāņa Strēlnieka piezīmes un Daira Bertāna savainojums. Interesanti, ka arī pēc tam vairākos uzbrukumos bumba tika izspēlēta labi, tikai netrāpījām no izdevīgām pozīcijām. Pēdējās minūtēs laukumā bija zināms apjukums, taču zaudējums bija ļoti noderīgs un palīdzēja sagatavoties oficiālajiem mačiem. Protams, tādā brīdī varējām sūtīt laukumā Vecvagaru, taču visus spēli uz rezervistu soliņa pavadījuša spēlētāja iesaistīšana galotnē vienmēr ir riskanta un var atsaukties nākamajā spēlē. Bija plānots, ka Stokholmā Kasparam vajadzēs atslogot Strēlnieku un tas arī tika izdarīts.
JŪNIJS: KOMANDAS GARS. Nepatīkamākais starpgadījums bija Daira Bertāna savainojums. Kaut gan zinājām, ka spēlēt viņš nevarēs, piedāvājām Dairim braukt līdzi uz Stokholmu un Kijevu un viņš atsaucās, lai būtu kopā ar komandu. Tam bija svarīga nozīme. Tāpat kā komandas kapteiņa Jāņa Blūma autoritātei, lai arī veselības problēmu dēļ Jānis laukumā šoreiz palīdzēt nevarēja.
JŪNIJS: 2-0. Spēlējām ar stila un pieredzes ziņā ļoti atšķirīgiem pretiniekiem, taču kopīgs bija tas, ka abos mačos gandrīz visas 40 minūtes kontrolējām spēles gaitu. Spēle Kijevā mums bija pagaidām labākā – kvalitatīva aizsardzība, pacietīgs un daudzveidīgs uzbrukums.
JŪNIJS: LĪDERI UN KOMANDA. Izcili nospēlēja Jānis Strēlnieks, bet gan Stokholmā, gan Kijevā un ieguldījumu deva visi, kas gāja laukumā vai atbalstīja komandu uz soliņa.
KOMANDAS DARBS. Paldies maniem palīgiem Jevgeņijam Kosuškinam un Artūram Visockim-Rubenim, kā arī fiziskās sagatavotības speciālistiem un medicīnas personālam, kuri savus pienākumus veica profesionāli labā līmenī. Cik zinu, spēlētāji bija ļoti apmierināti. Paldies arī LBS vadībai, kas atrisināja spēlētāju apdrošināšanas jautājumus un nodrošināja labus apstākļus darbam.
NĀKOTNE: IZREDZES. Patlaban otrā posma grupā esam 3. vietā, kas paver durvis uz Pasaules kausa izcīņu, turklāt pret sekotāju Ukrainas izlasi ir pārsvars savstarpējo spēļu summā. Taču puse turnīra vēl priekšā un nav skaidrs, kādā sastāvā varēsim aizvadīt izšķirošās cīņas.
NĀKOTNE: SEPTEMBRIS. Dāvis Bertāns apliecināja, ka, ja vien paliks Sanantonio klubā, viņš neredz šķēršļus spēlēšanai ar Slovēniju un Spāniju. Līdzīgu apņēmību pauduši arī līdzšinējie Eirolīgas klubu spēlētāji, kuri paliek savās komandās. Centīsimies maksimāli izmantot iespējas, kas komandai pavērsies, spēlējot gandrīz ideālā sastāvā.
NĀKOTNE: EIROLĪGA. Laba ziņa Latvijas basketbolam, slikta valstsvienība: nākamsezon Eirolīgā spēlēs vēl trīs mūsu basketbolisti: Rolands Šmits, Anžejs Pasečņiks un Žanis Peiners. Ja Eirolīgas un FIBA attiecības netiks sakārtotas, arī viņi nebūs pieejami novembrī un februārī. Neliels cerību stariņš ir Eirolīgas spēlētāju asociācijas izveidošana: zināms, ka spēlētāji labprāt spēlē valstsvienībās un vienota pozīcija varbūt ietekmēs klubus un Eirolīgu. Taču tas jau ir ārpus manas ietekmes sfēras. Lai kā būs, mans uzdevums bija un paliek sapulcēt tobrīd labākos pieejamos basketbolistus un cīnīties par uzvaru katrā spēlē.
NĀKOTNE: REZERVES. Sešās spēlēs esam iesaistījuši 20 spēlētājus – kandidātu loks ir pietiekami plašs. Ieguldījums bijis dažāds, taču ne vienmēr to precīzi raksturo skaitļi statistikā. Ņemot vērā jau minētās problēmas ar līderu iesaistīšanu, labas iespējas paveras otrā plāna spēlētājiem un vairāki tās ir izmantojuši. Piemēram, basketbolisti, kuri savos klubos bijuši septītie vai astotie, valstsvienībā gājuši pamatsastāvā un palīdzējuši izcīnīt svarīgas uzvaras. Taču svarīgi, lai pēc iespējas vairāk mūsu basketbolistu ne tikai noslēgtu labus līgumus, bet arī sezonas laikā būtu savu klubu līderi un atrastos laukumā izšķirošajos brīžos.
