Vecuma pensijas apmēra plaisa starp sievietēm un vīriešiem ir realitāte, un nākotne, diemžēl, uzlabojumus nesola 40
Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja
Daudz tiek runāts par dzimumu atalgojuma plaisu, bez diezgan maz uzmanības tiek pievērsts plaisai starp sieviešu un vīriešu vecuma pensijas apmēru. Vai tā vispār eksistē un kāpēc sievietēm būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība saviem nākotnes pensijas ienākumiem?
Runājot par valsts pensiju un analizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus par 2023.gada Latvijā piešķirtajam pensijām, var secināt, ka starpība starp vecuma pensijām, kas piešķirta vīriešiem un sievietēm eksistē un 2023.gadā tā bija 4% vīriešu labā. Tas neskan daudz salīdzinājumā ar dzimumu atalgojuma plaisu, kas Latvijā 2023.gadā bija 18%, tomēr, gadiem ejot, tieši atalgojuma plaisa var ievērojami ietekmēt sievietēm piešķirto pensiju apmēru.
2021.gadā OECD veica pētījumu par atšķirīgiem ienākumiem pensijas vecuma laikā sievietēm un vīriešiem, kas ņem vērā ne tikai valsts piešķirto pensiju, bet arī privātus uzkrājumus, ienākumus no papildus algota darba un citus iespējamus ienākumu avotus. Pētījuma secinājumi liecināja, ka starpība starp līdzekļiem, kas pieejami dzīvošanai pensijas vecumā, vīriešiem un sievietēm Latvijā veido 22%. Rādītājs neiepriecina, bet jāatzīst, ka pasaules mērogā situācija ir vēl sliktāka: OECD valstu vidēja pensijas apmēra plaisa ir 26%, bet Lielbritānijā, Japānā, Austrijā un ASV tā ir pat vairāk nekā 40%. Tātad, vecuma pensijas apmēra plaisa starp dzimumiem ir reāla un nav unikāla nekur pasaulē. Tas arī nozīmē to, ka gan sabiedrībām kopumā, gan pašām sievietēm nopietni jāpievēršas savas pensijas plānošanai.
Galvenie iemesli, kāpēc pensijas vecumā sievietēm ir zemāki ienākumi
Viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc sieviešu pensijas ir mazākas, , ir diezgan vienkāršs – sievietēm ir mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas veidojas mazāka atalgojuma un īsāka darba stāža dēļ. Bet tas nav tāpēc, ka sievietes būtu neprasmīgākas vai “slinkākas”, strādājot mazāk vai strādājot zemāk kvalificētu darbu. 2023.gadā sievietes Latvijā pelnīja par 18% mazāk nekā vīrieši un, diemžēl, šī ienākumu plaisa ir pat lielāka nekā 2021.gadā (13%). Saņemot mazāku atalgojuma, loģiski – tiek veiktas arī mazākas sociālās iemaksas, kas rezultējās zemākā valsts pensijas apmērā. Mazāks ienākums ietekmē arī sieviešu spēju papildus uzkrāt pensijai, attiecīgi rezultāts ir tāds, ka vīrieši dzīves laikā arī mēdz veidot lielākus privātos uzkrājumus savām vecumdienām. Tāpat statistika rada, ka sievietes dzīves laikā bieži vien par prioritāti izvirza citus finanšu mērķis, kā piemēram, uzkrājums drošības spilvenam vai bērnu izglītībai un pensijas uzkrājumam līdzekļu vienkārši nepietiek.
Runājot par darba stāžu, OECD valstu dati rada, ka sievietēm darba stāžs nereti ir mazāks nekā vīriešiem tādēļ, ka tieši sievietes primāri uzņemas pienākumus, kas saistīti ar bērnu audzināšanu vai rūpēm par bērniem un arī citiem radiniekiem. Tas burtiski liedz sievietēm strādāt vispār vai liek strādāt nepilna laika slodzi, kas atspoguļojas uz veikto sociālo iemaksu apmēru un ietekmē nākotnes pensijas apmēru.
Kā mazināt pensijas apmēra plaisu starp vīriešiem un sievietēm?
Viennozīmīgi šis problēmas risināšana nevar gulties tikai uz sieviešu pleciem. Šīs ir plašs jautājums, ko jārisina valsts un sabiedrības līmenī, tieši tāpat kā tiek aktualizēts atalgojuma plaisas jautājums. Tā, piemēram, Latvijā jau bija veikti pirmie soļi attiecībā uz veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksās bērna kopšanas atvaļinājuma laikā: 2023.gadā valsts sāka veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai no pilnā piešķirta vecāku pabalsta, nevis tikai no 171 eiro kā tas bija pirms tam.
Un kamēr valsts un darba devējiem ir jāpievērš uzmanību taisnīgam atalgojumam un nodokļu režīmam, finanšu pratības veicināšanai un izglītībai, pašam sievietēm arī jāvelta sava uzmanība pensijas plānošanas jautājumiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka statistika liecina, sievietes Latvijā vidēji nodzīvo par 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši. Tātad sievietēm pat būtu jāuzkrāj pensijai vairāk nekā to izdara vīrieši. Absolūtais minimums, ko katra sieviete var izdarīt, ir izvēlēties vecumam piemērotu pensiju 2.līmeņa plānu un sākt veikt kaut vai minimālās iemaksas pensiju 3.līmenī. Manuprāt, Latvijā dzīvojošās sievietes to jau sāk darīt, jo statistika par pensiju 3.līmeņa kontu īpatsvaru liecina, sievietēm to ir par 24% vairāk nekā vīriešiem.
Galvenā atziņa, ko manuprāt paturēt prātā – vecuma pensija nesastāv tikai no valsts nodrošinātās pensijas daļas. Tā sastāv arī no personas privātiem uzkrājumiem vai dzīves laika izveidotiem pasīviem ienākumiem. Daudzi cilvēki turpina strādāt arī pensijas vecumā, tāpēc darba dzīves laikā ir vērts padomāt par papildu iemaņu apguvi, kas var nest papildus ienākumu vecumdienās. Varianti var būt vairāki, bet par tiem ir jāsāk domāt krietni pirms pensijas vecuma.
