Vecuma krīzes punktu sasniegs 2015. gadā 0
Tas, ka nebūs laika aiziet pensijā, jo būs jāstrādā līdz nāves stundai, vairs nav nekāds pārspīlējums vai fantāzija. Piedaloties Eiropas Komisijas (EK) rīkotajā konferencē par aktīvu novecošanu, Eiropas augstskolu mācībspēki, EK ierēdņi un arī žurnālisti diskutēja, kas valstīs būtu darāms, lai nojauktu robežas starp paaudzēm un uz vecāka gadagājuma darbiniekiem, kas nav aizgājuši pensijā, neraudzītos kā uz nastu, no kuras jātiek vaļā.
Vēlas strādāt arī cienījamā vecumā
“Eirobarometra” pētījums rāda, ka, piemēram, Dānijā 93%, bet Norvēģijā 88% iedzīvotāju atzīst, ka labprāt strādātu arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Daudz neatpaliek arī Latvija, kur tāpat domā 74%, kamēr Grieķijā – vien 27% iedzīvotāju. Uz šīs statistikas fona šķiet dīvaini, ka mūsu valstī pensionēšanās vecuma celšanai nepiekrīt gandrīz 70% cilvēku. “Latvija nav vienīgā valsts,” saka ES nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors, atgādinot, ka pērn Slovēnijā rīkotajā referendumā ir nobalsots pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem.
Roterdamas universitātes profesors Perls Dikstra uzskata, ka darba devējs uzņēmumā paturēs darbinieku arī cienījamā vecumā, ja vien viņa pieredze ir noderīga jaunākajai paaudzei un ja vien vecākais kolēģis turpinās pilnveidot savas profesionālās iemaņas, neuzskatot, ka viss ir sasniegts un zināms. Tieši šis ir būtisks priekšnoteikums, lai uzņēmums kļūtu arvien draudzīgāks pret pensijas vecuma ļaudīm.
Latvijā jaunība beidzas 42 gados
“Eirobarometra” aptaujā, uzdodot jautājumu, no kāda vecuma cilvēks vairs nejūtas jauns, lielākā daļa aptaujāto atbildējuši, ka aptuveni no 42 gadiem. Piemēram, Maltas, Portugāles un Zviedrijas iedzīvotāji uzskata, ka tas notiek, tuvojoties 37 gadiem, kamēr Grieķijas un Kipras iedzīvotāji jūtoties jauni pat 51 gada vecumā, bet Latvijā jaunības sajūta sākot zust, kad sasniegti 42 gadi.
Oksfordas universitātes gerontoloģijas profesore Sāra Hārpere prognozē, ka tuvā nākotnē puse Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem. Krīzes punkts, visticamāk, tiks sasniegts 2015. gadā, kad cilvēku ap 65 gadiem būs vairāk par jauniešiem līdz 24 gadu vecumam. S. Hārpere uzskata, ka jaunie un vecie cilvēki nevar traucēt viens otram darba tirgū, jo katram ir cita zināšanu bagāža. Viņa norādīja uz kādu būtisku likumsakarību – ja valstī ir zems bezdarba līmenis pensijas vecuma cilvēku vidū, tāds tas būs arī jauniešu vidū. Bet, ja tas ir augsts cienījama gadagājuma cilvēku vidū, tad liels būs arī jauniešu bezdarbs.
Finansiālās un ekonomiskās krīzes laikā no 2008. gada beigām līdz 2011. gada otrajam ceturksnim kopumā visās ES valstīs par 2,5% samazinājies no 15 līdz 64 gadiem nodarbināto personu skaits. Bet tas par 5,8% pieaudzis vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem un par 4,1% – 65 un vecāku cilvēku vidū.
Veselības aprūpē būs jāiegulda arvien vairāk
Veselības politikas analītiķe Juki Murakami, kura dzimusi un augusi Japānā, pastāstīja, ka viņas dzimtenē nav nekas ārkārtējs, ka 74 gadus veci cilvēki apgūst informācijas tehnoloģiju jaunumus. Viņa uzsvēra, ka, pieaugot vecākā gadagājuma cilvēku īpatsvaram, valstīm arvien vairāk naudas jāiegulda ilgtermiņa aprūpē, nodrošinot veselības aprūpes profesionāļus, kas izglītojušies tieši cienījama vecuma ļaužu ārstēšanā. Arī tehnoloģiskais progress un jaunas diagnostikas metodes prasīs vairāk līdzekļu veselības aprūpes budžetā.
ES statistikas pārvaldes “Eurostat” šogad izdotajā grāmatā par aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti var pārliecināties, cik daudz no iekšzemes kopprodukta ES valstīs plānots tērēt veselības aprūpei. 2060. gadā Dānijai tie ir 9,2% un Lielbritānijai 9,4%, bet Latvijai – tikai 4,1%. Kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai tie ir attiecīgi 6,1% un 5,6%.
E-veselības pilotprojekts
Pēteris Zilgalvis, advokāts, politologs un nodaļas vadītājs EK Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorātā, uzskata, ka Veselības ministrijai Latvijā vajadzētu daudz aktīvāk ieviest e-veselību, jo tā palīdzēs ne tikai sakārtot veselības aprūpes izmaksas, bet arī sniegt labākus un lētākus pakalpojumus. Diemžēl Latvija naudas trūkuma dēļ nepiedalās pilotprojektā par e-veselības infrastruktūru Eiropā. Patlaban tajā iesaistījusies Zviedrija, Somija, Čehija un Spānija, bet līdz 2013. gada beigām šo projektu īstenos 23 dalībvalstīs. Latvijai tajā būs jāiekļaujas 2014. gadā. Projekts nozīmē – ja cilvēkam rodas veselības problēmas ārpus savas valsts kādā no ES dalībvalstīm, ārsts operatīvi, izmantojot atbilstošas datorprogrammas, var iepazīties ar pacienta slimības vēsturi un nekavējoties sākt ārstēšanu. Projektam ir ne tikai medicīniskā, bet arī ekonomiskā puse – e-veselības ieviešanā ar informācijas tehnoloģijām varēs piedalīties arī mazi un vidēja mēroga uzņēmumi. Latvijā liela daļa mediķu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, tāpēc, ieviešot e-veselību, viņiem būs jāizglītojas, lai šo iespēju prastu izmantot, palīdzot veidot veselības aprūpes sistēmu ne tikai efektīvāku, bet arī caurskatāmāku.
