Spontāni smiekli un kamols kaklā: “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” ir klāt 3
Nemaz nav izslēgts, ka turpmāk filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” vārdu zināmā mērā saistīs arī ar mūsu Valsts prezidentu, jo, pirms filmas uzaicināts uz skatuves, Vējoņa kungs sacīja, ka šī ir pirmā filma, kuru viņš apmeklē, pats būdams vectēva statusā. Prezidenta mazdēls gan vēl ir tik mazs, ka līdzi uz kino nākt nevarēja.
Vara Braslas jaunā filma ir smalka, izjusta, niansēta, vietumis varbūt mazliet pārāk “pareiza”, taču tajā ir vietas, kur var smieties līdz sirds dziļumiem.
Manuprāt, visaizraujošākā ir epizode, kur mazais Oskars, ar viltīgu smīniņu sejā, nolemj pārmācīt nejauko “puišeli” – vietējās varas pārstāvi, deputātu Kalnākāpēju. Puika liek lietā savas datorzināšanas, un, nejauši noskatījies, kā deputāts lielās ar savu kaķi, kurš māk čurāt uz poda, izmanto šīs zināšanas, lai interneta vidē ieliktu sludinājumu: “Deputāta Kalnākāpēja kaķu skola – divi par vienu cenu!” Klipā redzams kaķis ar vissmalkāko audzināšanu, kurš prot lietot visas mājas labierīcības. Tikko sludinājums publicēts internetā, pie vietējās varas durvīm sapulcējas milzīgs cilvēku pūlis ar saviem mīluļiem rokās, ratiņos un pavadiņās, un deputāts tik tikko spēj izlauzties tam cauri līdz savam auto. Skatoties šo epizodi, nejauši nāk prātā Vara Braslas iepriekšējā ģimenes filma “Ūdensbumba resnajam runcim”, kurā arī ne mazu lomu spēlēja šie cilvēku mīluļi.
Fantastiska epizode ir Irmas, Oskara vecmāmiņas palātas biedrene slimnīcā. Kad Irma saka: “Es jau te ilgi nepalikšu,” palātas biedrene atbild: “Pirms nāves jau visi tā saka…”
Bet līdz asarām aizkustina epizode, kurā vectēvs, savas meitas priekšā aizstāvot mazdēlu, uzņemas atbildību par deputātu Kalnākāpēju aizvainojošo materiālu ievietošanu internetā. Iekāpis mašīnā, Oskars mammai atzīstas, ka viņš pats to izdarījis un grib palikt pie vectēva. Abiem ar mammu acīs ir asaras, – izrādās, patiesību teikt nemaz nav tik vienkārši…
Aktrise Baiba Broka: “Biju domājusi, ka tā būs bērnu filma, bet tā tiešam ir domāta visai ģimenei, arī mūsu paaudzei. Vairākās vietās biju tuvu asarām, jo sižets ir emocionāli ļoti izkustinošs, bet citviet tas raisīja spontānus, vieglus smieklus. Man līdzi bija dēls, un viņam ļoti patika epizode, kurā ome repa stilā mēģināja lasīt Brigaderes “Sprīdīti”. Viņš sacīja, ka noteikti gribētu noskatīties filmu vēlreiz. Vietām šķita – sižets mazliet buksē, bet tad saproti – tas ir Varim Braslam raksturīgs piemiedziens ar aci bērnam, bet pārdomām pieaugušajam. Latvijas realitāte filmā ir ļoti klātesoša, un, to skatoties, skaidri redzams: tā nav ne par kādu Disnejlendu, bet mūsu pašu dzīvi.”
