800 zēnu konkurence 0
Filmā dators ir gan iemesls, gan iegansts turpmākajiem sižeta pavērsieniem. Bet dzīvē? “Negribas izskatīties atpalikušam no laikmeta, bet nevaru iedomāties, ka katru vakaru lasītu grāmatu, ieslēdzot kasti, kas saucas dators,” neslēpj režisors Varis Brasla. “Tehnikas attīstību nedz drīkst, nedz vajag apturēt, bet līdz ar to nāk ārkārtīgi daudz negatīvā. Nav vairs praktiskas vajadzības zināt no galvas kaut vai reizrēķinu. Un kas ir Šekspīrs? Nav jālasa, draudzene google pateiks priekšā… Bet augošam bērnam šādi iegūta informācija ir gaistošāka nekā paša acīm izlasītais, sameklētais…”
Filmas galvenā varoņa Oskara atveidotājs Markuss ir otrās klases skolēns. Markusu režisors izvēlējies pēc ilgas atlases, jo uz konkursu bija atnākuši astoņsimt zēnu. Puika esot ar savu domāšanu, mājās rakstot pat tādus kā scenārijus un stāstiņus, turklāt atšķīries arī vizuāli. “Taču pie šī zēna galu galā paliku brīdī, kad dabūju filmas Olgu,” atklāti saka režisors. “Arī uz konkursu atnākušās meitenes bija brīnišķīgas, taču meklēju kontrastus, pretstatus. Lai puika ir no lielpilsētas, kur ir viss, izņemot metro, bet meitene – no lauku sētas, kur mājā zosis, kur viņa basām kājām jūtas organiskāk nekā sandalēs. Un tāda ir tepat Kuldīgas pusē augusī Eva. Maza knīpa, apaļvaidze, trīs sekunžu laikā spēj izdarīt piecas kustības. Filmā viņa ir īsts dabas bērns, kura zina, kā aug kartupeļi un citas lietas, ko no pilsētas mūriem nākušais Oskars nezina un nemaz nevar zināt.”
Vectēva mājas atrastas laimīgā nejaušībā. Ēvalda Valtera dēls Raitis filmai vajadzīgās vasarnīcas meklējumos filmēšanas grupu vedis uz Kuldīgas apkārtni. Pirms vecā Kuldīgas tilta nogriezušies uz Riežupes alām, kad kāds kolēģis ieminējies, klau, re, pa kreisi grantēts celiņš gar Ventas krastu, pabraucam gabaliņu… Pēc pārsimt metriem – brūna, pagājušā gadsimta 20. gados celta koka guļbūve. Visiem sešiem autiņā sēdošajiem kinošņikiem vai elpa aizrāvusies: īstās! Mājas saimnieks Juris ar kundzi ēku nopirkuši, un izrādās – to savulaik cēlis Nacionālā teātra aktiera Oļģerta Šalkoņa tēvs. Tāpēc arī māju nosaukums “Šalkas”… Filmas vajadzībām klāt piebūvēts vienīgi vējtveris. Gaitenītī no bildes ienācējā nolūkojas jauns vīrietis ar hūti galvā, blakus viņam tuvi cilvēki un radi un turpat – kā no citas operas – Akvelīna Līvmane “Šalku” pļavā. Šī fotogrāfija filmas vajadzībām, protams, te parādījusies nupat.
