Vecpiebalgas bedres – robs muzejiem 2
Iespējams, tieši sliktā ceļa stāvokļa dēļ šovasar sarucis muzeju apmeklētāju skaits Vecpiebalgas novadā.
Kāds piebaldzēns “LA” ziņoja, ka Vecpiebalgas novada muzejiem krities apmeklētāju skaits – domājams, cilvēki nezina, ka pēc lielās ažiotāžas ap slikto ceļa P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona stāvokli tas pavasarī salāpīts.
Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule stāsta, ka sezonas sākumā – maijā un jūnijā – tik tiešām apmeklētāju salīdzinājumā ar šo periodu pērn bijis mazāk. Īpašs kritums novērots brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā “Kalna Kaibēni”, arī Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālajā muzejā “Jāņaskola”. Tiesa, interesanti, ka Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā “Saulrieti”, kas atrodas starp “Kalna Kaibēniem” un “Jāņaskolu”, apmeklētāju savukārt netrūcis. Precīza statistika gan vēl neesot apkopota. Sezonas sākumā “Orisāre” nereti saņēmusi zvanus un jautājumus – vai uz muzejiem vispār iespējams aizbraukt. “Cik nopratām, daļai cilvēku bija radies iespaids, ka ceļš teju pilnībā sabrucis,” stāsta L. Grudule. Taču nupat notikušajos Vecpiebalgas svētkos jeb nedēļu garajā festivālā “Vecpiebalga atver durvis!” apmeklētāju pieplūdums muzejos bijis ar uzviju. Jūlija otrajā pusē pabeigti divu citu uz Vecpie balgu vedošu ceļu posmu atjaunošanas darbi – uz šosejas P30 (tiesa, ne kritiskajā posmā), kā arī uz Jaunpiebalgas ceļa, daudz cilvēku šai laikā dodas atvaļinājumos, tāpēc šobrīd muzejos atkal dzīvība kūsājot.
“Ceļš ir problēma, tas nu ir skaidrs. Mūsu ziemas darbs – gatavoties nākamās sezonas pasākumiem. Taču esam bažīgi aicināt apmeklētājus pie mums arī nākamgad, sakot – pie mums būs ļoti jauki, jo var būt problēmas te nokļūt. Tā ir neziņa līdz pēdējam brīdim,” teic muzeju apvienības vadītāja. Budžets tiek plānots laikus, taču neesot garantijas, ka cilvēki šurp varēs atkļūt. Kas ar ceļu notiks, varēšot redzēt tikai nākampavasar.
Vecpiebalgas novada pašvaldības tūrisma kooperators Andris Koks informēja, ka novadā sarucis ne vien muzeju apmeklētāju, bet arī tūristu skaits kopumā, un uzskata, ka ceļš, visticamāk, varētu būt viens no šīs tendences ietekmējošiem faktoriem. Arī Tūrisma informācijas punkts (TIP) saņēmis neskaitāmus zvanus un elektroniskās vēstules no tūristiem, kas vēlējušies noskaidrot, vai ceļš ir sataisīts, kādā tas ir stāvoklī, vai pa to maz var izbraukt u. tml. TIP informējis viņus par to, ka ceļam bedres aizlāpītas un tas ir izbraucams, taču jābūt piesardzīgiem, pārējais esot pašu tūristu ziņā. Andrim zināms, ka smagi bojātā ceļa dēļ vairākas ģimenes pat ilgstoši neesot apciemojušas Vecpiebalgas pusē dzīvojošos radiniekus. “Raizējamies par pavasari, jo jau šobrīd redzams, ka ceļa stāvoklis atkal sāk pasliktināties,” saka A. Koks.
“Satiksmes ministrija sola, ka nākamā gada februārī notiks iepirkums, bet gada otrajā pusē sākšot ceļa rekonstrukciju,” informē Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone. Viņa saka, sliktais ceļš teju nepārprotami vainojams pie tūristu skaita krituma novadā: “Cilvēki taupa automašīnas un labāk izvēlas apmeklēt citas vietas, kur nav risks tās sabojāt.” Domē saprot, ka valstij līdzekļu ceļiem ir nepietiekami, tāpēc aktīvu rīcību patlaban neplāno, bet gaida solīto rekonstrukciju. “Vienīgais, kam pievērsīsimies, nemitīgi sadarbojoties ar Latvijas autoceļu uzturētāju, – rūpēsimies, lai ceļš nekļūtu satiksmei bīstams,” pauž E. Frīdvalde-Andersone.
Jau ziņots, ka šī gada pavasarī, lai pievērstu valdības un sabiedrības uzmanību sliktajai ceļa seguma situācijai Vecpiebalgā ceļa posmam no Meļļiem līdz Vecpiebalgas un Madonas novada robežai, iedzīvotāji sāka sociālās akcijas – rakstīja premjeram vēstuli, aktīvi publicējās sociālajos tīklos, pulcējās mītiņos, vāca parakstus. Arī novada domes deputāti iesniedza valdībā prasību par ārkārtas situācijas pasludināšanu. Tādējādi tika panākta ceļa posma rekonstrukcijas pārcelšana no 2016. gada uz 2014. gadu un, lai ceļš līdz tam būtu izmantojams, tika veikta bedru aizpildīšana.
