Veco sieviešu divreiz vairāk nekā vīriešu 3
Latvijā 2016. gadā 34 līgavaiņi un 12 līgavas bija vecāki par 80 gadiem – tas ir viens no faktiem, kas atrodams Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nule publicētajā izdevumā “Vecāka gadagājuma iedzīvotāji Latvijā”. Vidēji rēķinot, šie seniori apprecēja par sevi divpadsmit gadus jaunākas līgavas – kungiem vidēji bija 84 gadi, bet viņu pie altāra vestajām dāmām – 72 gadi. Savukārt līgavas vecumā virs 80 gadiem apprecējušās ar vidēji četrus gadus jaunākiem partneriem: viņām – 83 gadi, viņiem – 79 gadi.
Cits optimismu raisošais fakts – vecumposmā 65 gadi un vairāk 8,3% sieviešu un 11,5% vīriešu savu veselību raksturoja kā labu vai ļoti labu.
Trešais fakts – saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem, 2016. gadā ekonomiski aktīvi 65 – 74 gadu vecumā bija 31,5 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka viņi strādāja algotu darbu vai guva ienākumus kā pašnodarbinātie (vai arī bija aktīvos darba meklējumos). Ko vēl par Latvijas vecajiem ļaudīm var uzzināt no statistiķiem, par to interesējos, sagaidot Starptautisko senioru dienu, ko arī Latvija atzīmē 1. oktobrī.
Vidējā pensija – 286,58 eiro
CSP dzīves līmeņa statistikas daļas darbiniece Ieva Zabarovska teic, ka pašlaik sakarā ar sabiedrības novecošanu visā Eiropā ir pievērsta uzmanība senioru aktīvas dzīves veicināšanai. Statistiķi daudz ko var analizēt salīdzinājumā, jo līdzīgs izdevums iznāca jau 2012. gadā. I. Zabarovska akcentē: “Kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā pēdējos gados ir samazinājies – kopš 2010. gada sākuma par 170 tūkstošiem jeb 8% cilvēku. Taču vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits šajā laikā ir pieaudzis par četriem tūkstošiem jeb vienu procentu.”
Rīgā pensionāru kopsapulcē izskanēja secinājums: lai nenokļūtu zem nabadzības riska sliekšņa, mēnesī būtu nepieciešami 322 eiro. CSP pārstāve Sanda Rieksta apstiprina, ka šis skaitlis atbilst statistiķu iegūtajiem datiem: “Mēs reizi gadā cilvēkus aptaujājam par viņu ienākumiem, sākot ar atalgojumu un beidzot ar peļņu no noguldījumiem vai dividendēm. Tiek skaitīti klāt arī ienākumi no Valsts ieņēmumu dienesta, kas saistīti ar nodokļu pārmaksu. Pēc mūsu aprēķiniem, vistrūcīgākie ir vientuļie vecāka gadagājuma cilvēki, un viņiem šis ienākumu līmenis vidēji ir 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli. Tas ir vidējais rādītājs, kur tiek saskaitīti visi dati kopā un izdalīti uz respondentu skaitu. Bet vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 417 eiro. Tātad starpība ir gandrīz simt eiro.”
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2016. gada beigās vecuma pensiju saņēma 460,7 tūkstoši iedzīvotāju. Pensijas 2016. gadā bija par vidēji 6,19 eiro lielākas nekā 2015. gadā un vidēji gadā sasniedza 279,59 eiro. CSP pārstāvis Kārlis Smudzis piemetina, ka vidējā vecuma pensija Latvijā šogad 2. ceturksnī bija 286,58 eiro.
“Sadalījumā pēc pensiju apmēra redzams, ka sievietēm vecumposmā 65+ ir diezgan liela to grupa, kuras saņem pensiju no 200 līdz 300 eiro. Savukārt salīdzinājumā ar sievietēm vīriešu vidū ir vairāk gan to, kas saņem pašas mazākās pensijas – zem 200 eiro, gan to, kuri saņem no 300 līdz 500 un jau lielās pensijas no 500 līdz 1000 eiro,” stāsta I. Zabarovska.
Satraucoši, ka pēdējo gadu laikā palielinājies nabadzības riskam pakļauto senioru skaits –no 9,1% 2010. gadā līdz 34,6% 2014. gadā un jau līdz 38,1% 2015. gadā. Taču visaugstākais nabadzības risks – 74% – bija tām mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona, kas vecāka par 65 gadiem. Ja kopā dzīvo divi pensionāri, nabadzības risks ir mazāks.
Ko var atļauties
32 procentus jeb gandrīz trešo daļu naudas ik mēnesi seniori tērē pārtikai, bet piekto daļu – par mājokli. Maksājumi par mājokli 2016. gadā bija vidēji 69 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, no tiem lielākā daļa – 88% – bija jāizdod par apkuri, elektrību, ūdeni un gāzi. Veselības uzturēšanai – medikamentiem, ārstu apmeklējumiem, ārstēšanai slimnīcā – vidēji katrs tērējis 55 eiro mēnesī jeb 16,7% no visiem izdevumiem.
2015. gadā izrādes un uzvedumus kaut reizi bija apmeklējuši 32% senioru, bet kultūras objektus – 24% jeb gandrīz katrs ceturtais cilvēks vecumā 65+. Tas ir ievērojami mazāk nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji kopumā (attiecīgi – 52,4 un 44,2%). Lielākā daļa vecāko cilvēku teica, ka kultūras un sporta pasākumus neapmeklē intereses trūkuma vai citu iemeslu dēļ. 14,5% atzina, ka nevar atļauties apmeklēt izrādes.
2016. gadā 70,6% pensionāru un 68% vecākā gadagājuma (65+) iedzīvotāju nespēja segt neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem (Latvijā kopumā šādas grūtības bija vidēji 59,9% iedzīvotāju). Savukārt 53,3% pensionāru un 51% iedzīvotāju vecumā 65 + nevarēja atļauties vienu nedēļu gadā pavadīt brīvdienas ārpus mājām.
2016. gadā seniori visbiežāk ceļoja pa Latviju, un vidējie izdevumi šādos braucienos bija 48,2 eiro dienā.
Vīriešiem labākas izredzes apprecēties
Latvijā sieviešu mūža ilgums vidēji ir par nepilniem 10 gadiem garāks nekā vīriešiem. Tik izteikta vīriešu un sieviešu mūža ilguma starpība Eiropas Savienībā ir raksturīga tikai Baltijas valstīs. Pati mazākā atšķirība 2015. gadā bija Nīderlandē – sieviešu paredzamais mūža ilgums bija par 3,5 gadiem garāks nekā vīriešiem.
No kopējās iedzīvotāju proporcijas Latvijā 46% bija vīrieši, 54% – sievietes. Bet vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu ir tikai viena trešā daļa jeb 33% no iedzīvotājiem, sieviešu – 67%. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju (65+) kopskaitā.
Attiecīgi tiem vīriešiem, kas vēlas vecumā atrast dzīves draudzeni, ir stipri labākas izredzes nekā viņu vecuma kundzēm. 2017. gada sākumā 66% vīriešu un tikai 28% sieviešu vecumā virs 65 gadiem bija precēti. 44% sieviešu bija atraitnes un 20% – šķirtenes. No senioriem vīriešiem atraitņi bija 15%, šķirteņi – 13 procenti. Ik gadu apmēram 2% no gadā laulību noslēgušajiem ir vecumā 65 gadi un vairāk.
