Unikāls dizains – Oskars Volfs vecus pulksteņus pārvērš jaunās rotās 6
Izgatavojot rotas, Oskars Volfs liek lietā arī vecus pulksteņus, rakstāmmašīnu taustiņus, izšautas patronu čaulītes un citas lietas, cik vien viņa fantāzija un prasme ļauj.
Volfs, koks, rotas
Sociālo zinātņu maģistrs Oskars Volfs nācis no Talsu puses. Līdz 30 gadu vecumam nostrādājis valsts pārvaldē, tagad mainījis savu ampluā un kļuvis unikālu rotu dizainers. “Neesmu kursos speciāli mācījies ne kokapstrādi, ne metālapstrādi. Visu, ko protu, esmu apguvis pašmācības ceļā. Liels paldies jāsaka arī sievas vectēvam Jānim no Kuldīgas, kas man ierādīja daudzus knifus. Manā gadījumā ļoti patiess ir teiciens, ka padoms nāk ar darīšanu. Protams, pie laba iznākuma parasti nonāku caur daudziem mēģinājumiem un kļūdām. Kad kaut ko taisu, reizēm tikai ar piekto vai desmito piegājienu ir skaidrs, kā to turpmāk izdarīt pareizāk,” stāsta Oskars.
Šobrīd Oskars izgatavo oriģinālas un ekoloģiskas rotaslietas ar zīmolu “volfwoodaccessories”. Nosaukums ir atvasināts no uzvārda Volfs, un, tā kā pirmās rotaslietas sev un draugiem dizainers izgatavoja no koka, zīmolā otrs vārds ir koks (Wood – angļu val.). Trešais – aksesuāri ir rotas, domātas gan kungiem, gan dāmām. Veidojot rotas, dizainers taisa tikai to, kas pašam silda sirdi, un darbu nostrādā tikai tādā kvalitātē, par kuru pats priecātos. Taisot aksesuārus no koka, viņš izceļ paša koka skaistumu. Vispirms tas ir koka serdes un aplievas kontrasts, tad neparasts koksnes tonis, interesants gadskārtu raksts, trupes vai māzera radīts zīmējums. Koka rotaslietu gala apdarei viņš neizmanto sintētiskās krāsas vai lakas un tās apstrādā tikai ar dabisko lineļļu. “Koks dabiski ir sastopams visdažādākajos toņos – pat melnā, sarkanā, violetā un zaļā krāsā. Ozols, pastāvot jūrā vai purvā, kļūst pilnīgi melns, ceriņš nokalstot dabīgi iegūst lillā toni, akāciju koksne ir zaļgana. Mana pārliecība ir tāda, ka koks jau dabiski ir tik skaists, cik vien iespējams. Šo skaistumu atliek vien izcelt. Piedevām, ja koks nepārtop mēbelēs, mājās vai siltumā, tas satrūd un izgaist. Es gribu to saglabāt, un to paveic manas rotas,” smaida Oskars.
“Upcycling” laika līnija
Šobrīd Oskars cenšas izmantot visdažādākos materiālus, kuri viņam šķiet gana pievilcīgi, lai būtu izmantojami kā rotas vai aksesuāri. Radot aproču pogas, auskarus, gredzenus, kulonus, rokassprādzes, matu saspraudes un kaklasaišu adatas, dizainers bez koka liek lietā arī vecus pulksteņu mehānismus, rakstāmmašīnu taustiņus, izšautas patronu čaulītes un citas, arvien jaunas un jaunas lietas, cik vien viņa fantāzija un apdarināšanas prasmes to ļauj.
“Manu aksesuāriem izmantoto materiālu pamatā ir tā sauktā “upcycling” ideja – ne vien izmantot priekšmetu otrreiz, bet piešķirt tam jaunu dzīvību vēl skaistākā vai noderīgākā veidolā. Piemēram, neejošu pulksteni nevis tikai pārkausēt metāllūžņos, bet gan saglabāt tajā ieguldīto pulksteņmeistara darbu, ļaujot tiem pārtapt filigrānās rotās. Manās rotās izmantotie pulksteņu mehānismi un ciparnīcas ir no galīgas sabrukšanas izglābtie eksemplāri, jo es nebojāju labus pulksteņus, kas darbojas, bet izmantoju tikai tos, ko pulksteņu īpašnieki vairs neremontē. Reizēm palīdzu cilvēkiem viņiem mīļos un diemžēl vairs nedarbojošos pulksteņus pārvērst personālā “rotā ar stāstu”. Teic, ka laimīgie stundas neskaita. Bet dzīves plūdums šobrīd ir tik straujš kā nekad iepriekš, tādēļ, manuprāt, ir skaisti saglabāt tās lietas, kas radītas ar tik pamatīgu un ilgu darbu. Zinot, cik stundas pulksteņmeistaram bija nepieciešamas, lai pirms 50 vai 100 gadiem pulksteni saskrūvētu, ir taču forši, ka, pat neskatoties uz to, ka pulkstenis vairs nekad netikšķēs, tas joprojām tiek nēsāts, uz to joprojām skatās un pat atskatās,” stāsta Oskars.
Cita oriģināla dizainera ideja ir rakstāmmašīnas burtu izmantošana aksesuāriem. Tā pati par sevi jau ir vesela laikmeta simbols. Cik daudz dažādu rakstu un arī ģeniālu lietu nav sarakstīts uz rakstāmmašīnām! Vairs nederīgo rakstāmmašīnu apaļos taustiņus Oskars izmanto, lai radītu aproču pogas, kaklasaites adatas un nu jau arī auskarus un piekariņus.
“Izmantojot burtus, dizains sanāk personiskāks. Klients no klaviatūrā ietvertajiem burtiem var atveidot savus iniciāļus, mīļāko ciparu kombinācijas, visu, ko fantāzija atļauj. Veidojot aksesuārus, es izrādu cieņu arī drukātajam vārdam un cenšos vecajiem burtiem atrast jauno īpašnieku. Par savu veiksmi uzskatu to, ka cilvēkiem patīk tas, ko taisu. Jāatzīmē, pāris burtu arvien ir deficīts. Pēc burtiem K un J jau veidojas klientu rinda. Arī rakstāmmašīnas ir unikāli cilvēku inženiertehniskās domas pieminekļi! Tagad, kad esmu rakstāmmašīnu “iekšu” skaistumā iedziļinājies, saprotu, cik agrāk inženieri ir bijuši kreatīvi. To cilvēku daudzie atzinīgie vārdi, kuri apskata rotas, ir man liels pamudinājums turpināt iesākto. Prieks par to, ka nu jau tirgotāji paši atrod mūs. Vairāk nekā desmit veikalu, kur manas rotas var nopirkt, ir tirgotāju vērtējums manas preces kvalitātei. Šobrīd strādāju pie tā, lai izveidotu savu interneta tirdzniecības vietni. Kas zina, varbūt kļūšu par aktīvu eksportētāju… Aktuālākais rudens uzdevums ir rotu sagatavošana pietiekamā apjomā Ziemassvētku dāvanu laikam, kad parasti visi grib apsveikt un pārsteigt savus mīļos,” stāsta Oskars.