Veco logu remonts 1
“LA” 9. martā rakstīja, ka vēsturiskie koka logi ir svarīga arhitektoniska ēkas vērtība, tāpēc tos ieteicams rūpīgi kopt un remontēt, ja nepieciešams arī restaurēt.
Slodzi, ko iztur mājas logs, var pielīdzināt tai, ko iztur laiva. Mīkstais kokmateriāls saskaras ar vēju, sauli, lietu un sniegu, turklāt visvairāk apdraudēta ir dienvidu puse. Koka logi ir regulāri jākopj un ik pa pieciem gadiem jāpārkrāso logu ārējā ar atmosfēru saistītā virsmas apakšējā daļa, pirms tam ar špakteļlāpstiņu nokasot atlobījušos krāsu. Ja tas nav darīts, nepieciešams nopietns remonts vai restaurācija. Nomainot stipri bojātus vēsturisko māju senos logus, vislabāk to darīt ar precīzām kopijām, logus rekonstruējot.
Ja logi ir regulāri kopti, tos apstrādā tikai problemātiskajās zonās, kur krāsojums bojāts vai nodilis. Ar cikliņu no koka vērtnēm un dzelzs virsmas ar smilšpapīru notīra nolupušo krāsu, pārbauda, vai zem metāla nav sākusies korozija. Virsmu nogruntē ar karstu lineļļas un terpentīna maisījumu. Stikla gropes apstrādā ar šellaku un atjauno logu stiklu ķitējumu. Dzelzs daļas nogruntē ar svina mīnija krāsu uz lineļļas bāzes. Kad gruntējums nožūst, logu krāso ar lineļļas krāsu.
Ja logi ir sliktākā tehniskā stāvoklī, bojātās vietas jāprotezē un ap tām jānoņem krāsojums. Ja zem vērtņu apakšējām kāšu virām pakļuvis mitrums, tās jādemontē. Ja stikla rūšu ķitējums ir vaļīgs, jāpārstiklo rūtis. Dzelzs daļas visvienkāršāk ir apstrādāt tradicionāli – izkarsēt ugunskurā un vēl karstos dzelzs izstrādājumus ieziest ar koka darvu tā, lai virsma pēc atdzišanas nespīd. Restaurējot pilnībā, logu vērtnes izstiklo, noņem visu dzelzs furnitūru, notīra krāsu no ārpuses un iekšpuses, veic protezēšanu, reizēm pat izjauc un no jauna saliek rāmi. Koka rāmi pamatīgi piesūcina ar lineļļu un divreiz krāso ar lineļļas krāsu. Dzelzs daļas ķīmiski attīra, gruntē vai pat cinko.
Darba laikā izņemtais loga rāmis pie pamatnes jāpiespiež ar modernām, ar ātro sprūdu aprīkotām skrūvspīlēm. Zem metāla jāpaliek plāns dēlītis, lai nebojātu rāmi. Ja loga rūti grūti izņemt, rāmi saudzīgi paceļ uz augšu, novietojot zem vertikālās eņģu daļas namdara lauznīti – kazaskāju. Dažkārt eņģes serdeni viegli izstumt no apakšas.
Ja stikls paliek rāmī, rāmi būs grūtāk notīrīt, turklāt, neuzmanīgi rīkojoties ar fēnu, stikls var ieplaisāt. Tāpēc rūpīgi izņem trauslo stiklu, vispirms noņemot stikla līstes vai nolobot ķiti.
Metāla furnitūru no veco logu koka rāmja noskrūvē ar skrūvgriezi. Ja leņķi ir seni, dekoratīvi un saglabājuši izturību, tos ieteicams notīrīt, pārklāt ar rūsas pārveidotāju un nokrāsot. Bieži metāla leņķus krāso tādā pašā krāsā kā rāmi. Bet to var darīt tikai pēckara gados taisītiem logiem, kuriem izmantoja līmēšanu un leņķus parasti lietoja tikai remontam. Vecāku logu leņķus var nokrāsot melnus vai sarkanus ar piemērotu metāla krāsu, tad tie veido logu rāmjos dekoratīvus akcentus (tikai tad šis krāsojuma princips jāsaglabā visai mājai, arī durvīm). Leņķi jāpieskrūvē ar tādām skrūvēm, kā bijis paredzēts – tātad izmantojot skrūves ar šlici.
Plakanās rāmju virsmas var nokasīt vai noslīpēt ar jebko, bet ieapaļās virsmas ar sīkajiem rieviņu frēzējumiem brutālā veidā tikai izbojās. Lai saglabātu koka logu tehnoloģijas nianses, svarīga ir katra milimetra desmitdaļa. Ieteicamākais instruments krāsas noņemšanai ir celtniecības fēns. Tā kā logi tradicionāli ir krāsoti ar eļļas krāsu, tā uzkarstot uzbriest un kļūst mīksta. Krāsas noņemšanai noder trīsstūra krāsotāja cikliņš ar garu rokturi, ar ko karsto krāsu nokasa. Speciālajiem cikliņiem ir ieliektas un izliektas asmens puses, kas ļauj labāk tīrīt profilētas virsmas. Fēns ir diezgan lēts un universāli izmantojams instruments, to var arī iznomāt. Strādā ar mazāku fēna jaudu, lai nesabojātu koksni. Krāsu mierīgi uzsilda un rūpīgi nokasa. Jāiztīra arī sīkākās rieviņas, jo tās krāsošanas laikā būs redzamas. Cita vienkārša metode ir izmantot krāsas noņemšanas šķidrumu, kas slēgtās telpās smakos.
Kad krāsa noņemta, rāmjus noslīpē ar vidēji rupju smilšpapīru. Koka konstrukcijas nogruntē ar lineļļas grunti. Šķirbas un robus piešpaktelē ar līdzīga toņa koka špakteli. Lielākus koka bojājumus var protezēt ar koka brusiņu, tomēr šis darbiņš jau prasa galdnieka kvalifikāciju. Špakteli pieslīpē ar smilšpapīru. Visbeidzot stikla rievā ieliek stiklu. Gar ārējo malu uzspiež silikona valnīti, lai rāmja stiklojums kļūtu gaisa necaurlaidīgāks. Kad piesistas stikla līstes un pieskrūvēti metāla leņķīši, logu divas reizes nokrāso ar lineļļas krāsu. Eksperti gan brīdina, ka pēc pārāk rūpīgas restaurācijas logi mēdz izskatīties mūsdienīgi un zaudē vecuma aromātu, tāpēc labāk to darīt speciālistam.
UZZIŅA
* Vecāku koka logu hermētiskumu vēl var palielināt, rāmjos pa perimetru iefrēzējot blīvējamo gumiju vai arī iefrēzējot loga rāmī dziļāku gropi un stikla rūts vietā ievietojot stikla paketi.
* Sakārtojot loga siltumizolāciju, der pārpakot kārbu siltinājuma slāni. Vislabāk to izdarīt, spraugu piepakojot ar kaņepju pakulām. Ārējo un iekšējo spraugu var aiztaisīt ar šuvju aizdarītāju “Perma Ching”.
* Vecus un labus koka logus ar visām kārbām reizēm var atrast būvplačos, kur nonāk materiāli no noārdītajām mājām.
* Labus vecos stiklus var iegūt pie stikliniekiem.
* Vecā labā lineļļas krāsa ir pārdzīvojusi gadsimtiem ilgus pārbaudījumus un, pēc daudzu speciālistu atzinuma, arī šodien ir topā. Jāatceras, ka tā jāklāj plānā kārtā.
