Veco durvju atjaunošana 1
Remontējot mājas, nereti izlauž vecās koka pildiņu durvis, taču tās var lieliski atjaunot, turklāt veco pildiņu profillīstu frēzējums ir daudz izsmalcinātāks nekā jaunajām. Tradicionālo masīvkoka durvju konstrukcija (vērtne, kārba, kleides) ir stabila, un remonti viegli paveicami.
Durvis atjaunojot, nav jāmaina durvju kārba, taču jāsaremontē vērtnes un kārba, jāsakārto metāla eņģes un atslēgas, jānotīra ilgos gados uzkrātā biezā krāsa. No krāsas durvis atbrīvo mehāniskā veidā ar smilšpapīru, termiskā – ar karstā gaisa strūklu, ķīmiskā – ar speciāliem krāsu šķīdinātājiem vai pusrūpnieciskā veidā – iegremdējot sodas vannā. Notīrītās durvju plaknes var atstāt dabiskas – nepārklātas, beicēt, pārklāt ar pernicu vai lazējošo laku, lakot vai nokrāsot ar sedzošu krāsojumu. Var krāsot polihromi, monohromi vai izmantojot ornamentālus gleznojumus.
Krāsas slīpēšana
Durvju slīpēšanai iespējams izmantot mehāniskos līdzekļus – rokas elektrisko slīpmašīnu ar slīplenti, vibrējošu pēdu, orbitālo slīpmašīnu ar delta pēdu vai kādu citu instrumentu. Lēts un pietiekami ražīgs būs arī roku darbs, izmantojot svaigu smilšpapīru un negaidot, kad tas pavisam nolietosies. Pieslīpējot profillīstes, smilšpapīru ieloka vai izloka atbilstoši profilam. Asās šķautnītes iztīra ar salocīta smilšpapīra maliņu. Tādā pašā veidā apstrādā kleides (apmales) un kārbu. Dažkārt slīpēšanas gaitā atsedzas vecie, kārtu kārtām klātie krāsu klājumi, kas durvīm piešķir unikālu skatu. Drosmīgāks interjerists tādas durvis nolakotu un ielāgotu interjerā. Slīpētas durvis krāso ar mīkstu otu un šauru rullīti. Ja izmanto pulverizatoru vai aerosola baloniņu, krāsa noklāsies vienmērīgāk. Jo jaunā krāsa būs līdzīgāka vecajai, jo labāk tā nosegs.
Dažkārt slīpēšanas gaitā atsedzas vecie, kārtu kārtām klātie krāsu klājumi, kas durvīm piešķir unikālu skatu. Drosmīgāks interjerists tādas durvis nolakotu un ielāgotu interjerā.
Lai durvis vieglāk notīrītu, tās izņem no eņģēm un novieto guļus uz krāsotāju buciņiem. Stabilā pozīcijā ērtāk veikt visas operācijas. Ja nav buciņu, var izlīdzēties ar sastiprinātiem atzveltnes krēsliem. Durvju kārbas un kleižu tīrīšanai nepieciešamas nelielas, stingras atvāžamās trepītes vai ķeblītis no kārtīga (ne priedes) koka. Tomēr citā laikā ražotas un citādi gruntētas kleides var izrādīties nesaderīgas ar durvju vērtni. Vieglākais risinājums būs uzlikt jaunas kleides un apdarināt līdzīgi vecajām. Pirms tīrīšanas durvīm noskrūvē eņģes, slēdzeni un citas metāla daļas, atbrīvojot vērtni. Jārēķinās, ka procesa laikā būs nepieciešama vēdināšana.
Ķīmiskā apstrāde
Ir krāsu noņēmēji matiem, automašīnām un celtniecības krāsām, durvju apstrādei vēlams izmantot abus pēdējos. Krāsas noņemšana ar ķīmiskiem krāsu noņemšanas līdzekļiem (Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražoto vai Olaines “Biolar” larafēnu) ir gara un ķēpīga. Tā kā procesā izdalās indīgas gāzes, jāvairās ieelpot izgarojumus, telpas jāvēdina. Lai pasargātos no vielas nokļūšanas uz ādas vai acīs, noder cimdi, brilles un aizsargapģērbs. Darba process norādīts līdzekļa instrukcijā un ir aptuveni šāds. Krāsu noņēmēju ar špakteļlāpstiņu vai otu uzklāj uz krāsas un gaida 15 – 30 minūtes (var pārsegt ar plēvi, lai iedarbība pastiprinātos). Vienā reizē noņem vienu izšķīdušas krāsas kārtu. Apstrādā nelielus laukumus, cik var paspēt izdarīt, līdz “kokteilis” nav sakaltis. Operāciju atkārto kārtu pa kārtai, līdz visa krāsa noņemta. Tad virsmu attauko ar 646.; 647. vai 648. markas šķīdinātāju vai solventu un slīpē ar vidējo un vidēji smalko smilšpapīru. Tā kā durvīm ir daudzi krāsas slāņi, darbs ievilksies un liels daudzums krāsas noņēmēja izmaksās dārgi. Toties šie līdzekļi īpaši labi noder nesteidzīgai smalku, figurālu kokgriezumu vai intarsiju tīrīšanai.
Ja tuvumā atrodas restaurācijas darbnīca, durvis var aizvest iegremdēt sodas vannā, kurā ne tikai nolobīsies visa krāsa, bet arī tiks iznīcināti ķirmji (ja tādi ir). Tomēr ir vairāki mīnusi: vešana, cena, koka piesūcināšana ar sārmu, virsmas toņa izmaiņas utt.
Durvju fēnošana
Visbiežāk krāsas notīrīšanai izmanto universālā celtniecības fēna karstā gaisa strūklu. Tiem ir vairāki jaudas režīmi un maināmu uzgaļu komplekti. Ja nevar fēnu aizņemties no kaimiņa, to var nopirkt veikalā (sākot ar Ls 5). Tā kā fēns noder arī līmplēvju noņemšanai, virsmu uzsildīšanai un pat nelielu telpu piesildīšanai, tēriņš atmaksāsies. Pavēršot karstā gaisa strūklu pret biezās krāsas slāni, tas drīz vien kļūst mīksts un uzbriest. Karsto un ķepīgo masu noņem ar speciālu trīsstūra krāsotāju cikliņu, kura rokturi no asmens atdala metāla stienis (parastais krāsotāju cikliņš maksā zem lata, specializētie ar profilētiem asmeņiem – 3 – 5 latus). Jo asākas būs cikliņa malas, jo tīrāk tas krāsu noņems. Strādājot noder metāla špakteļlāpstiņa krāsas notīrīšanai no cikliņa un metāla vīlīte – uzasināšanai. Daži izmanto vairākus cikliņus, visus ik pa laikam notīrot.
Attīrot izlocīta profila detaļas, izmanto ieliektu, tīrot izliektu – ieliekta profila cikliņu. Lai izgatavotu piemērotus kasīkļus, nepieciešama izdoma. Piemēram, pusapaļa frēzējuma tīrīšanai var izmantot vecu galda nazi ar atlaidinātu un nolocītu pusapaļu galu. Mazus taisnleņķa frēzējumus tīra ar šaurāka leņķa kasīkli, kas precīzāk iztīrīs stūrīti. Tehnoloģijas ir vairākas. Daži vispirms ātri ar cikliņu noņem līdzenās virsmas un tad ar profilcikliņiem strādā pie līstēm, citi akurāti ņem visu pēc kārtas.
Atpūtas režīmā fēnu novieto uz muguras tā, lai galam nevarētu pieskarties. Jāstrādā ar kokvilnas darba cimdiem, tie aizsargās rokas no karstuma un ļaus ātri noņemt karstās plēksnes. Jāuzmanās no nejaušas aizdegšanās, ik pa brīdim telpu pavēdinot. Lai durvju virsmu nesabojātu, nepieciešams lēns un pacietīgs darbs. Steigā, izmantojot pārāk augstu temperatūru, koks piedegs un kļūs pleķains. Tādas durvis atliks tikai krāsot. Lai gūtu iemaņas, vispirms krāsu notīra mazāk nozīmīgās vietās.
Virsmas apstrāde
Zem krāsas slāņa visā savā skaistumā atsedzas vecām durvīm raksturīgā oranži ietonētā dabiskā koksnes šķiedra ar visiem tiem sīkajiem raibumiņiem, kuri radušies durvju ekspluatācijas gaitā. Tieši sava gleznieciskā izskata dēļ atjaunotas vecās durvis šobrīd ir modē. Kad krāsa notīrīta, durvis piešpaktelē un noslīpē ar vidēji rupju un vidēji smalku smilšpapīru. Slīpēšanas apjoms atkarīgs no plānotās tālākās durvju apdares. Jo vairāk durvis slīpēs, jo vairāk tās zaudēs vecuma šarmu.
Jau durvis apstrādājot, jābūt skaidrībā, kāds būs to gala pārklājums. Te nu katrs var eksperimentēt. Visvienkāršāk ir durvis neapstrādāt, bet atstāt laika zoba izgreznotas, vecas koka šķiedras krāšņumā ar visām buktēm, šķirbiņām un robiņiem. Vienkārši ir koku piesūcināt ar pernicu, vasku vai pat parafīnu. Divi pēdējie gan apgrūtinās sekojošu krāsošanu tālākā nākotnē. Pārāk raibu durvju krāsu izlīdzina, viegli piebeicējot. Spirta beices noderēs labāk, jo segs vienmērīgāk, toties prasīs lielākas iemaņas. Lazējošo lakojumu veic, sajaucot laku ar beici – uz ietonētās virsmas paliek plāna caurspīdīga aizsargplēvīte. Lakojot var izmantot vairākas spīdīguma pakāpes – no pilnīgi matētas līdz spožai. Jo laka spīdīgāka, jo vieglāk tīrāma. Jo laka matētāka, jo vairāk izceļ koku. Lazējošo krāsošanu veic, sajaucot krāsu ar laku vai pernicu. Iznākums ir puscaurspīdīga apdare. Parasti durvju virsmas ar glīto vecuma patinu atstāj nekrāsotas, reizēm viegli pārklājot ar pernicu. Notīrītas durvis ir izaicinājums katrai radošai dvēselei, tās var atbilstoši senču dzīvespriekam veidot polihromas (daudzkrāsainas), piemēram, pildiņš, līstītes un korpuss savos toņos. Visbeidzot gruntētās koka durvis ir lielisks izmēģinājuma poligons vienkāršu dekoratīvu ornamentālu joslu krāsošanai, izmantojot gan veikalā nopērkamos krāsotāju šablonus, gan tos izgatavojot pašam. Ja ir vēlme, durvīm var atjaunot vēsturisko krāsojumu – kokšķiedras imitāciju, ko ar ķemmīti veidoja no vairākiem krāsu toņiem.
Ieteikumi * Vecās koka pildiņu durvis tradicionāli gruntēja ar lineļļas pernicu, špaktelēja ar krīta–līmes–pernicas špakteļmasu un krāsoja ar eļļas krāsām. * Nosēdušās durvis paceļ, uz eņģu tapām uzliekot vairākus metāla gredzenus. * Vecas eņģes vieglāk atskrūvēt, vispirms ar āmuru pāris reizes uzmanīgi uzsitot pa skrūves galvu, to izkustinot un nodauzot krāsu. Labi jāiztīra skrūves rieva un jāņem skrūvgriezis ar T-veida kātu, ar kuru vieglāk panākt spēcīgu griezes momentu.
|
