Vecmeistara Dobrāja jubilejas izstāde 0
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” ir skatāma gleznotāja Kārļa Dobrāja izstāde “Gleznas”. Šī ir vecmeistara, gleznotāja un skolotāja K. Dobrāja 70 gadu jubilejai veltīta izstāde. Katrs izstādes darbs māksliniekam ir radies ar savu nostāstu, reizēm dramatisku, citreiz leģendāru, pasakainu vai viegli rotaļīgu, kā ilustrācija vai dokumentāls pārdzīvotajam ar jaušamu autora klātbūtni.
Izstādē aplūkojami dažādos laikos tapuši mākslas darbi. Par saviem jaunākajiem darbiem mākslinieks saka: “Pēdējā laikā mani vienaldzīgu nav atstājis sabiedrībā vērojamais tautas izmisuma stāvoklis. Saprotu, ka mākslinieka spēkos nav to iespaidot, taču izteikt savu viedokli uzskatu par pienākumu. Tā tapuši darbi “Ābolu rijējs” un “Gaismas pils”. Taču sava garīgā līdzsvara labā nevaru iztikt bez saturiski gaišākiem darbiem, kaut arī ne bez sava zemteksta – “Abrā”, “Saules puķe”, “Klusā daba ar lielo pudeli”, “Gleznotāja Una Lekuze (Nosirmojusī)”.”
Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1961. gada. Pēc studijām Mākslas akadēmijā K. Dobrāja ceļš aizved uz Daugavpili, kur tiek nodibināta Mākslinieku savienības Daugavpils nodaļa. Pēc nepilniem desmit gadiem, 1977. gadā, mākslinieks atgriežas Rīgā un sāk pasniedzēja darbu Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā un tiek ievēlēts par Mākslas fonda priekšsēdētāju. Pēc desmit gadiem tiek nodibināta Latvijas Universitātes Mākslas katedra, kuras vadītājs K. Dobrājs ir līdz 1991. gadam. Mākslinieks vienmēr ir bijis aktīvs un daudzus dzīves notikumus attēlojis savos darbos. “No 1991. gada ar LU bijušā rektora Jura Zaķa atbalstu radošo darbu turpinu paša spēkiem uzbūvētajā studijā Rīgā, Baznīcas ielā, un esmu bijis ļoti daudzpusīgs. Ņēmu dalību bijušo LU rektoru portretu galerijas izveidošanā LU Senāta zālē, turpinās darbs pie projekta “Piemineklis Zelta ābele”, veltījumam Latvijas tautai valsts simtgadē. Tikko pabeigts krūšutēls bijušajam ASV prezidentam Ronaldam Reiganam Skultē, tuvākajos gados pabeigšu autobiogrāfisko literāro darbu “Piemineklis Zelta ābele”,” par savu aktīvo radošo darbību stāsta K. Dobrājs.
Daudzi no mākslinieka pieminētajiem darbiem apskatāmi arī šajā jubilejas izstādē. Mākslinieks nav apolitisks, vienaldzīgs pret notiekošo Latvijā un par savām sajūtām saka: “Manas dzīves un radošā mūža gājuma tagadējā posmā rodas arvien vairāk nesaprotamā, nespēja rast atbildi uz jautājumu – kā izdaudzinātā brīvība un demokrātija drīkst radīt kaut ko tādu, ka latvietim jāpamet sava dzimtā zeme un palikušie – ieskaitot mani, kurš visu savu mūžu strādājis, – novesti līdz izmisumam, domājot par pliku izdzīvošanu.”
