Ventspils vecmātes: Tētiem vairāk jautājumu nekā jaunajām mammām! 0
Arvien plašāk tiek ieviesta pozitīva pieredze grūtniecības novērošanu uzticēt vecmātei, bet ar ārstu konsultēties tikai sarežģījumu gadījumā. 24. oktobrī grūtnieču aprūpes kabinetu, kurā sievietes ņem uzskaitē vecmātes, atvēra Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Tas topošajām māmiņām ir liels ieguvums, jo viņas var sev izvēlēties vecmāti un visu gaidību laiku, kā arī dzemdībās būt kopā ar viņu.
“Ideja par šāda kabineta izveidi man radās, jo pietrūka laika pacientēm, kurām nepieciešama ginekologa palīdzība. Topošās māmiņas vaicā daudz ar medicīnu nesaistītu jautājumu, piemēram, kāds uzturs ieteicams, kā ģērbties, tādēļ tērēju daudz laika, stāstot no ārsta viedokļa mazāk svarīgas lietas. Pirms kabineta atvēršanas pētīju Jelgavas vecmāšu pieredzi, kur tāds jau veiksmīgi darbojas,” stāsta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas ginekoloģe Kristina Bacanova.
Kabinets ar nolūku ierīkots slimnīcā blakus dzemdību nodaļai, lai nepieciešamības gadījumā vecmāte varētu ātri sazināties ar ārstu, kā arī sievietes iepazītu slimnīcas vidi. K. Bacanova priecājas, ka tajā piekritušas strādāt jau četras vecmātes. Viņām ir liela pieredze darbā dzemdību nodaļā, taču tagad jāapgūst jauna informācija un nepieciešama citāda pieeja grūtniecēm. Sākumā daktere raizējusies, vai topošajām māmiņām nešķitīs, ka drošāk ir apmeklēt ginekologu, tomēr, kad pastāstījusi, ka medicīniskās drošības līmenis būs tāds pats, pagaidām neviena nav atteikusies stāties uzskaitē pie vecmātes. Taču, ja kāda vēlēsies, tāpat kā līdz šim netiks liegta iespēja konsultēties tikai ar dakteri.
Ciešā sadarbībā ar ārstu
Vecmāte grūtniecei veic nepieciešamās apskates, sver, mēra, novēro, kā attīstās mazulis, pārbauda viņa sirdspukstus, seko topošās māmiņas pašsajūtai, nozīmē analīzes, ultrasonogrāfijas izmeklējumus un konsultē par neskaidriem jautājumiem. Vizītei paredzēta pusstunda, taču nereti tā ieilgst.
Topošā māmiņa, kura uztic grūtniecības novērošanu vecmātei, var pārliecināties, vai ar viņu veidojas psiholoģiska saderība. Vecmāte strādā ciešā sadarbībā ar ārstu un, ja topošajai māmiņai rodas veselības problēmas, sūta viņu konsultēties ar ginekologu vai terapeitu.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs Sergejs Gurjanovs: “Grūtnieces slimo arvien biežāk, jo reti kura jauna sieviete nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, daudzas sirgst ar aptaukošanos un augstu asinsspiedienu. Ideālais vecums bērnu radīšanai ir 23 – 26 gadi, kamēr vainu vēl ir mazāk.”
Kaut arī sievietēm ir iespēja konsultēties ar vecmāti, kā stāsta dakteris Gurjanovs, daudz jautājumu viņas uzdod arī ārstam, piemēram, par sāpēm paribē, vai var lidot lidmašīnā un iet pirtī. “Divdesmitgadīgai grūtniecei parasti pietiek ar 15 minūšu sarunu, taču, ja pirmo bērniņu gaida trīsdesmitgadniece, nereti tā ieilgst vismaz līdz 40 minūtēm, jo viņa ir atnākusi ar jautājumu sarakstu, lai kaut ko nepiemirstu. Turklāt dažs labs topošais tētis vaicā vēl vairāk nekā gaidībās esošā sieviete,” piebilst K. Bacanova.
Pagaidām grūtnieču aprūpes kabineta uzskaitē ir deviņas topošās māmiņas un vecmātes pieņem pāris stundu dienā, taču no jaunā gada darbalaiku nāksies pagarināt, jo vēl 15 sievietes gaida pirmās ģenētiskās pārbaudes rezultātus un, ja viss būs kārtībā, piekritušas turpmāk konsultēties ar vecmāti.
Talsenieki dzimst citā pilsētā
Nedēļu vēlāk grūtnieču aprūpes kabinetu, kur topošās māmiņas uzskaitē ņem vecmāte, pēc Talsos un Ventspilī strādājošā ginekologa un dzemdību speciālista Eduarda Ošiņa ierosinājuma atvēra arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiālē, kur kopš 2009. gada beigām dzemdību nodaļa ir slēgta. Kaut gan vairākums sieviešu gribētu laist mazuli pasaulē tepat, tagad jādodas uz Ventspili, Kuldīgu vai Tukumu.
“Talsu slimnīcā bija vairāk nekā četrsimt dzemdību gadā. Acīmredzot skaits nebija izšķirošais, kādēļ nodaļu slēdza, jo citur vēl šodien darbojas nodaļas, kurās tas ir mazāks,” teic vecmāte Tatjana Neilande, kura dzemdības Talsos pieņēmusi vairāk nekā 30 gadus, bet tagad jau piecas topošās māmiņas konsultē grūtnieču aprūpes kabinetā, uz kurieni vairākas pārnākušas no uzskaites pie cita speciālista. Rodoties kādām problēmām, grūtniecēm nākamajā dienā šajā pašā telpā ir iespēja apmeklēt ginekologu E. Ošiņu. Kad sieviete izvēlējusies, kur dzemdēt, vecmāte rosina aizbraukt uz šo slimnīcu, lai iepazītu tās vidi un personālu.
“Svarīgi, ka konsultācijas grūtnieču aprūpes kabinetā ir bez maksas un arī nepieciešamos izmeklējumus apmaksā valsts,” viņa uzsver. “Sievietēm pietrūkst uzmanības, tādēļ nereti vienlaikus jāstrādā kā psiholoģei un jācenšas viņas mierināt. Daudzas uztraucas par sliktiem sadzīves apstākļiem, piemēram, par to, ka jādzīvo kopā ar vecākiem. Citas raizējas, vai grūtniecība noris normāli, jo internetā uzzinājušas par citu slikto pieredzi. Iesaku nelasīt negatīvus komentārus, bet labāk uzklausīt speciālista teikto.”
Uzziņa
Cik Latvijā vecmāšu?
Kā liecina Latvijas Vecmāšu asociācijas viceprezidentes Vijas Bathenas apkopotā jaunākā informācija, Latvijā pašlaik reģistrētas 419 sertificētas vecmātes. 400 ir strādājošas vecmātes, tas nozīmē, ka būt par vecmāti ir viņu pamatdarbs, bet 97 vecmātēm tas ir blakusdarbs. Atšķirības statistikas datos izskaidrojamas ar to, ka par vecmāti drīkst strādāt arī vēl nesertificēta vecmāte, jo sertifikācijas iegūšanai nepieciešams arī noteikts darba stāžs. Viņas strādā sertificēta speciālista vadībā.
Kaut arī vecmātes varētu būt labs palīgs ģimenes ārstu praksē, jo īpaši konsultējot dažāda vecuma sievietes par veselības profilakses un tamlīdzīgiem jautājumiem, statistikas dati (par 2013. gada februāri) liecina, ka 1361 ģimenes ārsta praksē strādāja 1818 māsas, 551 ārstu palīgs un tikai sešas vecmātes. Ne tikai Vija Bathena, bet arī citi vadoši ginekoloģijas un dzemdniecības speciālisti uzskata, ka vecmātes varētu būt vairāk iesaistītas sabiedrības veselības primārajā aprūpē. To, ka vecmātes varētu iesaistīties ģimenes ārstu komandas darbā, nenoliedz arī veselības ministre Ingrīda Circene.
Tendence veidot grūtnieču aprūpes kabinetus, kur topošās māmiņas novēro vecmātes, vērtējama pozitīvi, uzskata V. Bathena. Ārzemju pieredze liecina, ka tur grūtniecības novērošana pārsvarā tiek uzticēta vecmātēm.
Anda Hailova
