Kristaps meklēs latviešu līgavu 7
Vecmamma uzsver, ka Kristapam ģimene ir liels atbalsts, tādēļ ir ļoti labi, ka pie viņa Amerikā tagad dzīvo gan vecāki, gan abi brāļi. “Atceros, cik grūti klājās Jānim, kad viņš spēlēja Itālijā. Viens pats, bez ģimenes. Jānis gan bija nobriedušāks; Kristapam ir tikai nedaudz pāri 20 gadiem.”
Kristaps Porziņģis ir ne tikai slavenākais latvietis pasaulē; drīzā nākotnē viņš varētu kļūt par vienu no bagātākajiem. Porziņģa alga pašlaik ir vairāk nekā četri miljoni dolāru gadā, bet basketbola apskatnieki spriež, kā nākotnē viņš varētu pelnīt krietni virs 20 miljoniem dolāru gadā. Papildus tam sporta preču ražotājs “Adidas” apņēmies maksāt Kristapam trīs līdz sešus miljonus dolāru gadā par savas produkcijas reklamēšanu.
Tā ir milzu nauda tik jaunam cilvēkam, un Latvijas basketbolā jau ir Andra Biedriņa piemērs, kad pēc daudzmiljonu līguma noslēgšanas Biedriņa karjera gāja tikai uz leju. Vecmamma gan ir pārliecināta, ka lielā nauda Kristapu nesamaitās. “Mēs vienmēr esam kārtīgi strādājuši, viegli nekas nav nācis, un arī Kristapam ir tāpat.” Puika jau no mazām dienām visu savu dzīvi veltījis basketbolam. “Kad viņš bija pavisam maziņš, pie durvīm bija piestiprināts grozs, un viņš jau meta bumbu iekšā.” Vecmāmiņa atceras, ka sevišķi grūti Kristapam klājies pusaudžu gados, kad viņš aizbrauca dzīvot un trenēties Spānijā.
Antonija tic, ka Kristaps pēc karjeras beigām noteikti atgriezīsies dzimtenē. “Kas ir pieķēries Latvijai, tam ir grūti no viņas šķirties.” Kristaps vecmammai arīdzan solījis, ka meklēs tikai latviešu līgavu, nevis kādu amerikānieti.
Kristaps ar savu algu noteikti varētu atļauties nopirkt vecmammai kādu greznāku mitekli par nelielo Alsungas mājiņu, bet Antonija nekur negrib pārvākties. “Es šeit ļoti labi jūtos.” Viņa atzīst, ka ir ļoti grūti kaut ko pieņemt no bērniem. “Labāk es viņiem kaut ko iedodu nekā saņemu. Bet es zinu – ja būs vajadzīgs, bērni man palīdzēs.”
Antonijas pensija ir ap 260 eiro. “Laukos ar to pilnīgi pietiek. Paši varam izaudzēt kādu tomātu, kartupeli.” Viņa pati audzē arī ārstniecības augus, bet aptiekā cenšas pārāk bieži neiegriezties. “Mūžs tik ātri paskrējis, ka nemaz nevar manīt, ka man to gadu tik daudz,” smejas Antonija. “Man joprojām patīk iziet ārā pakustēties, kaut vai sniegu parakt. Kā teica dullā Paulīne: lai vaigi būtu sārtāki!”
