Kristapu nauda nesamaitās, pārliecināta Porziņģa sīkstā suitu vecmāmiņa 7
Ģimenes uzņēmums
Kad ierodamies ciemos pie Antonijas Trumsiņas, pie vārtiņiem viņa mūs sagaida īstā suitu garā: ģērbusies krāšņā tautastērpā un nodziedot dziesmu no neizsmeļamā “Suitu sievu” repertuāra. 80 gadu vecā Antonija dzīvo nelielā mājiņā Alsungas pievārtē, kas ir viņas mājas jau gandrīz pusgadsimtu.
Iekārtojamies uz sarunu omulīgā virtuvē, kur ir gan krāsns, gan mūsdienu laikmeta simbols: pie sienas piestiprinātais bezvadu interneta uztvērējs. Antonijai tas ļoti noder, jo internetā viņa ne tikai meklē informāciju par adīšanu un tamborēšanu, bet arī seko mazdēla Kristapa Porziņģa gaitām Amerikā. Kad sanāk, viņa vienmēr cenšas noskatīties Kristapa spēles, pat ja tās notiek nakts vidū pēc Latvijas laika. Aizvadītās nedēļas nogalē Antonija aizrautīgi skatījās vēsturisko Ņujorkas “Knicks” un Sanantonio “Spurs” spēli, kad pirmoreiz NBA laukumā satikās divi latvieši: Kristaps Porziņģis pret Dāvi Bertānu. “Turēju visus īkšķus, lai Kristapa komanda uzvarētu! Šī uzvara viņiem bija ļoti vajadzīga, jo pirms tam bija četri zaudējumi,” spriež Antonija. Šonedēļ viņas uzmanība būs pievērsta Ņūorleānai, kur Kristaps jau otro gadu pēc kārtas piedalīsies NBA uzlecošo zvaigžņu mačā. Tajā spēkojas NBA jaunie talanti, bet līdz iebalsošanai Visu zvaigžņu spēlē, kurā redzamas pasaules basketbola lielākās zvaigznes, Kristapam šogad vēl nedaudz pietrūka.
Antonijai internets noder arī saziņai ar mazdēlu, jo viņa apguvusi “Skype” programmas lietošanu. “Parasti aprunājamies ap deviņiem vakarā, kad Amerikā ir agra pēcpusdiena,” stāsta Antonija. Amerikā kopā ar Kristapu pašlaik dzīvo arī viņa vecāki, Antonijas dēls Tālis un vedekla Ingrīda, kā arī Kristapa brāļi, Antonijas mazdēli Jānis un Mārtiņš. “Tas mums tāds kā ģimenes uzņēmums,” smejas Antonija.
Viņas dzīvesbiedrs Voldemārs Trumsiņš pagājušā gada Lieldienās aizgāja mūžībā, bet Antonija savā Alsungas mājā nav palikusi viena pati. Šobrīd pie viņas dzīvo mazmeita Ance ar ģimeni, kas atbraukuši atpakaļ no Īrijas. “Mazmeitai tur nepatika, lietus vien līstot. Īrijā viņa saprata, ka bez Latvijas nevar, ļoti gribas uz mājām.” Ances bērni tagad mācās Alsungas skolā.
Antonija atceras, ka viņas ģimenē sports vienmēr bijis cieņā. “Kad mūsu mājā parādījās pirmais televizors, tie bija 60. gadi, labprāt skatījāmies sporta pārraides: ne tikai basketbolu, bet arī hokeju, daiļslidošanu un citus sporta veidus.” Antonija pati groza bumbu nekad nav spēlējusi, jo darba vienmēr bijis pāri galvai. “Man vislabākā vingrošana bija darbs!” Arī tagad viņa nevar nosēdēt mierā, labprāt parušinās dārziņā, aiziet uz kūtiņu pie aitām un vistām.
