Vecmāmiņ, liec malā čipsus! Veselīgs uzturs senioriem 0
Senioru vecuma ļaudīm bieži vien iesaka mainīt ēšanas paradumus, lai uzlabotu veselību. Bet kā gan lai atsakās no tā, kas visu mūžu ēsts? Un ar ko aizvietot ierastos produktus, lai maltīte joprojām sagādātu baudījumu?
“Dažs pat nedaudz aizvainojas, dzirdot ieteikumu – jums vajadzētu ēst citādi. Neko negrib mainīt, pat ja zina, ka ir liekais svars, problēmas ar sirdi, paaugstināts holesterīna daudzums asinīs vai draud otrā tipa cukura diabēts. Joprojām sliktu pašsajūtu vai sāpes nesaista ar ēdienu un ēšanas ieradumiem,” saka uztura speciāliste Liene Sondore.
Citāda putra
Sešdesmit un vairāk gadu vecumā organisms piedzīvo daudzas izmaiņas. Vajadzība pēc enerģijas samazinās, bet nepieciešamība pēc minerālvielām un vitamīniem pat palielinās. Tādēļ ir svarīgi pārdomāt ēdienkarti.
Liene Sondore ir pētījusi vecāka gadagājuma cilvēku ēšanas paradumus. Secinājums: seniori pārlieku daudz lieto vienkāršos ogļhidrātus – ēd baltmaizi, bulciņas, barankas, sausiņus.
“Uzsmērē baltmaizes rikai margarīnu, pārziež pastēti, un brokastis gatavas. Taču baltmaize ātri sagremojas, ogļhidrāti no tās momentā uzsūcas, cukura līmenis paaugstinās… Margarīns satur kaitīgās transtaukskābes, nekā īsti vērtīga nav arī pastētē. Organisms ir saņēmis tikai bezvērtīgas vielas, līdz ar to atbild ar kūtrāku vēdera izeju. Kāds gan labums tiek veselībai?” vaicā uztura speciāliste.
Uz maizes labāk neziest margarīnu vai augu tauku pastu, bet kā Vidusjūras zemju virtuvē – pārslacīt ar olīveļļu.
Daudzi seniori dod priekšroku ātri vārāmām auzu pārslām, aplejamām putrām, kas ir saldinātas ar cukuru vai cukura sīrupu. Arī pusdienas top aši: aplej ar karstu ūdeni sauso zupiņu vai kartupeļu biezputru. Bieži šādi rīkojas tie, kuri dzīvo vieni. Tomēr tādos ēdienos ir maz organismam noderīgu, veselīgu vielu.
Vispirms vajadzētu pārskatīt ogļhidrātu plauktu – vai ēd gana daudz pilngraudu produktu: auzu pārslas, griķus, miežus, grūbas, rīsus, graudu vai saldskābo maizi?
Vai pietiekamā daudzumā lieto dārzeņus? Tos var pievienot pat putrai, mainot tradīciju to vārīt ar pienu un cukuru.
Ja ēdienreizes nav regulāras, vecais cilvēks biežāk grēko. Ejot pastaigā, pa ceļam paķer saldu rausīti vai citu kārumu. Mājās dzīvojot, ik pa stundai iedzer tēju un apēd cepumiņu vai saldumiņu. Pietiks, ja tādu našķi bauda reizi nedēļā!
Līdz ar gadu skaita pieaugumu mainās siekalu dziedzeru aktivitāte, siekalas izdalās mazāk. Rodas sajūta, ka mute ir sausa. Ar šādu sūdzību pie ārsta vēršas ap 70 procentiem senioru. Subjektīvās jutoņas dēļ vecais cilvēks nereti izvairās ēst produktus, kas, viņaprāt, rada sausumu mutē, piemēram, maizi. Toties labprāt sūkā ledenes vai karameles, čūpstina apelsīna gabaliņu vai citrona miziņu.
Daudzi iecienījuši čipsus. Dēvē to par atklājumu, kas labi piesien dūšu.
“Biju pārsteigta, cik labi sirmās kundze pārzina čipsu plauktus, iesaka cita citai, kuri garšīgāki, kuri izdevīgāki,” saka Liene Sondore.
Vēl dažas izmaiņas vecumā
* Pasliktinās garša un oža, tādēļ mazinās arī apetīte, jo ēdiens vairs nešķiet tik garšīgs. Tā ir dabiska vecuma pazīme, tomēr nereti mēdz būt kādas slimības sekas, reizēm var rasties no medikamentu lietošanas.
* Cilvēks kļūst mazkustīgāks, līdz ar to kūtrāks top kuņģa un zarnu trakts. Viena no galvenajām sūdzībām ir vēdera aizcietējumi. Tas ir arī tādēļ, ka par maz ēd dārzeņus, augļus.
* Par maz uzņem šķidrumu. Tā ir vecuma īpatnība – nekārojas padzerties. Tāpat pieņēmums, ka vecam cilvēkam nevajag daudz dzert šķidrumu, jo radīsies tūska, slikti ietekmēs sirdi. Aplami! Pirms katras ēdienreizes der iztukšot pusglāzi vai glāzi ūdens. Kaut kur dodoties, ielikt somā pudelīti ar ūdeni. Veidosies labs ieradums. Drīz vien pamanīs, ka aizcietējumi gadās retāk.
* Mazinās muskuļu masa un spēks, palielinās taukaudu daudzums. Ieteicamas garas pastaigas, izturības vingrojumi, nūjošana.
