Vecīt, atslābsti! Kā neļaut stresam sevi kalpināt 0
Šādu frāzi nākas dzirdēt, kad vīrietis pamatīgi uzvilcies, visbiežāk par kādu sīkumu. Kā neļaut stresam sevi kalpināt un mazināt tā izraisītās sekas?
Kas notiek organismā?
Stresa situācijās virsnieru dziedzeri izdala adrenalīnu – hormonu, kas mobilizē organismu aktīvai darbībai. Paātrinās sirdsdarbība un elpošana, paaugstinās asinsspiediens, daļa muskuļu saspringst kā sportistam pirms starta. Dzīvnieku pasaulē viss ir vienkāršāk. Zvērs, sajutis apdraudējumu, vai nu metas bēgt, vai dodas uzbrukumā. Kustoties adrenalīns pamazām noārdās un fizioloģiskās norises stabilizējas. Taču mums satraukumu bieži vien izraisa nevis reāls notikums, bet domas par kaut ko, skaidro psihoterapeits Sandis Kristars Dūšelis. Piemēram, vīrietis nevar samaksāt pilnu ikmēneša summu par kredītā ņemtu automašīnu, tādēļ nepārtraukti raizējas, ka vienā jaukā dienā ieradīsies parādu piedzinēji un to atņems. Vai tā notiks, nevar zināt, taču bažas izraisa pamatīgu stresu. Izdalās adrenalīns un ķermenis saspringst gatavībā rīkoties. Taču, kur gan bēgsi, ar ko cīnīsies? Ja aktīva reakcija neseko, asinīs cirkulējošā hormona deva netiek iztērēta un turpina uzturēt organismu uzvilktā stāvoklī. Un, jo vairāk kreņķējas, jo vairāk adrenalīna uzkrājas un spriedze kļūst lielāka.
8 vīrišķīgi paņēmieni, kā atslābināties
* Domā, kā tu domā
Šīs tehnikas izkopšana prasa pacietību un laiku, bet ir vienīgā, kura palīdz neiespringt, nevis tikai novērš sekas – sakrājušos spriedzi.
Bieži vien paši iedzenam sevi stresā, iztēlojoties negatīvu turpmāko notikumu scenāriju, pirms kaut kas reāli atgadījies. Viņš ierodas uz randiņu, taču sieviete kavējas. Pirmā doma, kas iešaujas prātā: viņa neatnāks. Tālāk seko ķēdīte: viņa nebūs, jo nepatīku. Tas tādēļ, ka neesmu pietiekami labs. Pārņem satraukums un garastāvoklis noslīd līdz nullei. Taču pēc desmit minūtēm viņa ir klāt un ar atbruņojošu smaidu paziņo: atvaino, aizkavējos darbā. Tikmēr stress jau paveicis savu – vīrietis nevar saprast, kādēļ šajā vakarā jūtas tik saspringts.
Divi cilvēki identiskā situācijā var justies un reaģēt pilnīgi dažādi. Kas viņus atšķir? Domāšanas veids. Tiem, kuriem tas pesimistisks, tēlaini izsakoties, galvā ir kompaktdisks ar vairākām dziesmām, kuru nosaukumi: Es slikti izskatos; Man nekas nesanāks; Neesmu pietiekami labs; Viņa mani nemīl… Kuru šodien atskaņosim?
Tā dēvētās automātiskās negatīvās domas var samaitāt pat visskaistāko notikumu. Dažs, pat devies eksotiskā ceļojumā, nespēj atslābināties, jo, redz’, pludmalē gaiss ir par karstu, ūdens pārāk sāļš, palmas īsākas nekā citviet. Viss izraisa stresu.
Bēda tāda, ka visbiežāk esam pārliecināti, ka pie satraukuma vainojami citi – draudzene, kura kavē satikšanos, autobuss, kas aiziet gar degunu, priekšnieks, kurš atgādina par darbu paveikšanas termiņiem… Lai gan patiesībā cēlonis ir paša galvā. Nav iespējams mainīt citus, toties – savu attieksmi gan.
Kā lai ieraksta savā kompaktdiskā pozitīvas dziesmas – Esmu pietiekami labs un Man izdosies? Iepazīt domāšanu, pamanīt un izskaust tās kļūdas var palīdzēt psihoterapeits, tomēr šis darbs ir pa spēkam arī katram pašam. Kad sāk pārņemt stress, it kā pavērs acis uz iekšu un pavēro, kāda doma to izraisījusi, kā tā radusies un attīstījusies tālāk. Var gadīties, ka atklāsi – šoreiz būtībā cepies ne par ko vai arī pārlieku dramatizē situāciju. Piemēram, zvani draudzenei, bet viņa neceļ klausuli. Rodas satraukums. Pajautā sev, kādēļ sadrūmi. Iespējams, atbildēsi: pārņēma sajūta, ka neesmu viņai svarīgs. Apdomā, vai tam ir kāds loģisks pamatojums, varbūt iespējams cits izskaidrojums.
* Rīkojies vai samierinies
Protams, ne vienmēr uztraucamies bez iemesla. Mazliet pārspīlējot – ja istabā ieplūst dūmi, nevajag vērot savu domāšanu, bet gan steigšus paskatīties, vai virtuvē kas nedeg.
Dzīve piespēlē dažādus pārbaudījumus – bizness nonāk uz bankrota sliekšņa, notiek satiksmes negadījums, kurā kāds cieš vai tiek apskādēts lolotais auto, tuviniekam atklāj smagu slimību… Grūtā brīdī svarīgi atcerēties – ja varu ko mainīt, vajag rīkoties. Visu vērst par labu iespējams tikai un vienīgi ar mērķtiecīgu darbību. Šūmējoties pats sev zodz laiku.
Bet, ja ir apstākļi, ko nespējam ietekmēt, laiks atslābt. Ar to agri vai vēlu nāksies samierināties. Plēšot matus, nekas nemainīsies.
Tādēļ atbrīvojies, izmantojot kādu no tālāk minētajām tehnikām. Pēc tam vēsu prātu apsēdies un uzraksti rīcības plānu. Lai izdodas!
* Izlādē spriedzi kustībā
No raižpilnām domām nav iespējams aizbēgt, jo tas nozīmētu mukt pašam no sevis. Arī dūres vicināt nav jēgas. Tomēr to var darīt simboliski. Kad jūties satraukts, aizej uz tuvējo parku un noskrien vai sparīgi nosoļo dažus kilometrus, it kā glābtos no uzbrucēja. Vai arī kārtīgi sadod boksa maisam, it kā tas būtu tavs pretinieks. Sportojot organismā norisinās ķīmiskas reakcijas, kas neitralizē trauksmes režīmā radušās vielas. To vietā izstrādājas endorfīni jeb tā sauktie laimes hormoni, kas uzlabo pašsajūtu.
Skriešana, peldēšana, riteņbraukšana… – psiholoģiskās spriedzes mazināšanai der jebkurš sporta veids, ja vien tā pamatā nav sacenšanās. Jo vēlme uzvarēt visbiežāk izraisa stresu, kas summējas klāt jau esošajam saspringumam. Ja nu vienīgi tiešām prieku sagādā pats process un rezultāts nešķiet svarīgs.
Uzkrājušās emocijas iespējams izlādēt, fiziski strādājot – skaldot malku, pļaujot zāli, stādot kokus vai rokot zemi dārzā.
* Baudi divvientulību
No stresa var atbrīvoties, arī izreaģējot emocijas. Bieži vien pēc vaļsirdīgas sarunas ar mīļoto sievieti vai labu draugu pārņem atvieglojums un spriedze atkāpjas.
Sekss nomierina nervu sistēmu, atslābina muskuļus un veicina enerģijas pieplūdumu.
Vīrietim stresu ļoti bieži izraisa ambīcijas, alkas par katru cenu būt uzvarētājam vai līderim, savukārt sievietei – vēlme, lai attiecības ar visiem būtu labas. Uztraukums abus ietekmē vienādi, arī veidi, kā nomierināties – līdzīgi.
Tomēr nebūtu pareizi savu dzīvesbiedri ikreiz izmantot kā spriedzes mazinātāju, pieprasot tuvību, kad jūties saspringts, vai ik vakaru satraukti klāstot par sarežģījumiem darbā, bet attiecību kopšanu atstājot novārtā. Laika gaitā tas var rūgti atspēlēties, pat beigties ar šķiršanos, jo kuram gan patīk būt negatīvo emociju sūklim.
* Dodies uz copi vai paskrūvē autiņu
Interesanta nodarbe, kurai nepieciešama nedalīta uzmanība, palīdz apstādināt domu vāveres riteni un atpūtināt galvu. Velti tai kaut pusstundu un pēc tam ar mierīgu prātu vēlreiz apdomā satraucošo jautājumu. Varbūt nav nemaz tik traki, kā pirmīt šķita?
Derēs miniatūru kuģu vai lidaparātu modelīšu būvniecība, origami figūru veidošana, šaušana pa mērķi, pužļu likšana, ķimerēšanās pa automašīnas motoru, zvaigžņu vērošana teleskopā vai sīkbūtņu pētīšana mikroskopā… Lai efekts būtu nomierinošs, ir tikai viens nosacījums: šai nodarbei tiešām jāpatīk, citādi pacie- tība drīz vien būs vējā un papildu stress garantēts.
Lielisks un daudzu vīriešu iecienīts veids, kā atbrīvoties no spriedzes, ir makšķerēšana, kas paņem stresu uz āķa.
Pirmais āķis. Uzmanība tiek koncentrēta uz vienu mērķi – noķert zivi. Jāgudro, kur labāk mest, kādu ēsmu izvēlēties. Skatiens pastāvīgi seko vizulim vai uzmana pludiņu. Aizrautīgam makšķerniekam neatliek laika domāt un satraukties par sarežģījumiem darbā vai privātajā dzīvē. Ja izdodas no dzelmes izmānīt kāroto lomu, ir prieks. Ja ne – nav liela bēda. Process ir samērā vienveidīgs un nesteidzīgs, tādēļ nomierina prātu un ļauj atpūtināt smadzenes.
Stresa ietekmē dažkārt izpūšam no mušas ziloni. Pārrodoties no zvejas un vēlreiz, bet nu jau ar atpūtušos, vēsu prātu paraugoties uz problēmu, bieži vien ir vieglāk saskatīt tās risinājumu.
Otrais āķis. Būšana brīvā dabā nomierina – skaistas ainavas, jūtama zaļumu un ziedu smarža, putni vītero un ūdens čalo… Visapkārt – miers un harmonija. Ne miņas no pilsētas haotiskās burzmas un pēkšņiem griezīgiem trokšņiem.
Šāda vide gan var, gluži otrādi, satraukt tos, kuri ir līdz kaulam pilsētnieki un komfortabli jūtas tieši notikumu ņudzeklī.
Trešais āķis. Vairākas stundas uzturoties svaigā gaisā, ķermenī ieplūst enerģija un prāts kļūst asāks. Tas vairo pārliecību par savām spējām un ticību tam, ka ar visu tiksi galā.
Ļoti vērtīgi, jo ilgstošs stress burtiski apēd enerģiju. Visticamāk, esi kādreiz pavadījis vairākas stundas, lauzot galvu par kādu jautājumu, un pēc tam sajuties tik iztukšots, it kā kalnus gāzis, lai gan būtībā neko neesi darījis.
NB! Ja makšķerējot lieto alkoholu, nomierinošs efekts ir tikai līdz mirklim, kad reibums pagaist. Pēc tam spriedze kļūst vēl lielāka.
* Pamielo acis
Kino seansa, teātra izrādes, koncerta vai izstādes baudīšana, kā arī sporta sacensību vērošana ļauj vismaz uz pāris stundām aizmirst ikdienas rūpes un atbrīvoties. Fanu aurošana sporta hallē arī ir apzināta vai neapzināta spriedzes izlādēšana.
* Ļaujies un relaksējies
Masieris ar prasmīgām kustībām atbrīvo saspringušos muskuļus. Taču tā tiek novērstas ilgstoša stresa radītās sekas, taču ne cēloņi! Ar tiem jātiek galā pašam, citādi pēc dažiem mēnešiem atkal būsi spiests gulties uz kušetes.
* Elpo dziļi
Kad esi satraukts, iztaisno muguru un veic mierīgu dziļu ieelpu tā, ka izplešas krūškurvis (uzliec plaukstas uz tā, lai sajustu), tikpat lēni izelpo. Atkārto vismaz desmit reizes. Redzēsi – tas nomierina.
Vai esmu saspringts? * Pastāvīgi jūtu iekšēju nemieru. * Ir grūti koncentrēties. * Ātri nogurstu, trūkst enerģijas, reizēm dienas vidū jūtos miegains. * Ciešu no miega traucējumiem. * Esmu viegli aizkaitināms un aizskarams. * Kakla aizmugurējās zonas muskuļi ir saspringuši. * Reizēm sāp galva. * Saspringtos brīžos mēdz mazliet trīcēt rokas. * Dažkārt sirds dauzās kā negudra. * Pastiprināti svīstu. * Bieži virinu ledusskapja durvis, daudz ēdu. Ja vari pievilkt ķeksīti vismaz trijiem no šiem apgalvojumiem, ķermenī uzkrājusies pārāk liela spriedze. Centies ko darīt lietas labā, jo ilgstošai dzīvei stresā var būt nopietnas sekas: izdegšanas sindroms, nervu sabrukums, novājināta imūnsistēma un bieža slimošana.
|
4 lietas,ko izmantot lieki
* Alkohols
* Cigaretes
* Nomierinošas tabletes
* Miega zāles
Daudzi izvēlas ieslidināt mutē zāļu ripiņu, uzvilkt dūmu vai iztukšot alus pudeli, jo tas neprasa nekādu piepūli un acumirklī nomierina nervu sistēmu. Taču palīdz tikai uz īsu brīdi! Tiklīdz iedarbība beidzas, satraukums atgriežas un nepieciešama jauna deva. Ja organisms to nesaņem, nervu sistēma kļūst vēl uzbudinātāka nekā pirms tam. Pēc iedzeršanas šo stāvokli dēvē par paģirām.
Protams, ir ārkārtēji gadījumi, piemēram, tuvinieka nāve, kad pretstresa tablete vai glāze vīna var noderēt. Pie šiem līdzekļiem nevajadzētu ķerties katra mazākā satraukuma dēļ, citādi vairs nemācēsi atslābināties bez to palīdzības.
