Vecas plīts un sildmūrīša restaurācija var izmaksāt lētāk nekā demontāža 1
“Bieži vien, aizraujoties ar modernām apkures sistēmām, no mājas pilnīgi nevajadzīgi tiek “izraidītas” vecās plītis ar sildmūrīti. Ja tas nav neglābjami sabojāts (un tā notiek reti), tam var ne tikai atdot zaudēto dzīvību, bet kopā ar plīti padarīt par mājas rotu, apšujot ar akmens plāksnēm. Restaurējot plīti ar sildmūrīti, var kombinēt vecā mūrīša virsmu ar jauno akmens apšuvumu, padarot necilā saimniecības objekta izskatu izsmalcinātu un uzlabojot tā siltumakumulējošās īpašības,” uzskata diplomēts krāšņu podnieks un akmeņkalis Ansis Skudra.
Darba laikā vēlams saglabāt visas vecās koka konstrukcijas, piemēram, sijas, tās notīrot no apmetuma un notonējot. Plīti nepieciešams modernizēt. Tam lieti noder jauna čuguna cepeškrāsns, ko, piemēram, Somijā lej vienā gabalā. Šāda cepeškrāsns ļauj tajā daudz labāk turēties temperatūrai, turklāt to var regulēt. Siltumnoturība bieži vien ir tik laba, ka kāpostus var ielikt sautēties vakarā un no rīta izņemt tos gatavus un siltus. Plīts virsma ir garāka – veidota no diviem riņķiem un savienojama elementa “štepselīša” vidū. Tādā plītī var kurināt garāku (60 cm) malku, kas nodrošinās labāku sildmūrīša uzsilšanu. “Štepselītis” amortizē plīts virsmas spriegumu un novērš plaisāšanu. Pēc kurtuves un sildmūrīša atjaunošanas saimniecei vairs nav auksti, kā bija pirms remonta.
Pēc sildmūrīša kārtīgas iztīrīšanas tā virsmu notīra no apmetuma ar kaltu un āmuru. Lai izceltu veco ķieģeļu savdabīgo faktūru, tos apstrādā ar fleksi (lēni apgriezieni) un vēl nobirstē ar drāšu disku. Veidojot mūrīti ar nobrūkoša akmens efektu, tajā daļā, kas paliks nesegta, šuves nošuvo ar flīžu līmi, kam piejaukta rupjāka grants. Parasti šādos gadījumos nelielus izdrupumus izņem, bojātos ķieģeļus nomaina. Ar laikazoba pēdām mūrītis kļūst tikai glītāks. Ķieģeļu daļu var atstāt neskartu vai tā priekšā pieskrūvēt stikla plāksni, izmantojot saurbtu stiklu, dībeles un skrūves. Daļu, kas paredzēta aplīmēšanai ar akmens plāksnēm, nošpaktelē ar flīžu līmi (ieteicams lietot to, ko izmanto siltajām grīdām) un uzlīmē virsū kaprona sietu, kas novērsīs plaisu parādīšanos. Strādājot jāizvairās no gaisa burbuļu parādīšanās, tie samazinās siltumatdevi un var izraisīt plaisāšanu. Stūrus nostiprina ar metāla apmetuma leņķiem. Uz sieta līmē 20 – 30 mm biezas akmens plāksnes. To malas pēc skices piegriež līdzīgas dabisko akmens plākšņu formai – nevienmērīgi apaļas. Apšūšanai izmanto dažādu krāsu granītu, kas ir blīvs, neplaisā un jauki spīd. Sildmūrīša apakšējā daļā no viengabala granīta plāksnes veido 40 – 50 cm platu un plīts garuma klēpjsienu. Tā guļ ar maliņu uz plīts un atstaro tās karstumu. Klēpjsienas virsmu nosedz ar akmens plauktiņu, uz kura var akurāti salikt virtuves piederumus. Lai plītij akcentētu senumu, tās stūrus aplīmē ar vecajiem ķieģeļiem, kas ap 10 – 15 mm izgriezti burta L veidā. Pārējo plīti nolīmē ar akmens plāksnēm.
Kopumā vecas plīts restaurācija var izmaksāt mazāk nekā tās demontāža (kvēpi, putekļi) un jaunas plīts uzmūrēšana no jauniem materiāliem. Piedevām, restaurējot veco plīti, tiek saglabāta kultūrvēsturiska vērtība un nacionālais dzīves stils. Vecie ķieģeļi ir dārgi un augstvērtīgi apdares materiāli. Turklāt meistars rada īpašu lietišķās mākslas darbu, un sildmūrītim ir lielāka siltumietilpība.
