Bērni kā mācībstundas 15
Ilustratīvs attēls
Astropsiholoģe Līga Šīrona saka: katrs bērns trāpa pa vecāku sāpīgajām vietām. Katrs rada cita veida sāpi. Kurš sitīs vissāpīgāk, tas arī var kļūt par nemīlētāko. Taču mūsu dvēseles uz šīs zemes ieradušās, lai kaut ko mācītos, tāpēc tieši no neērtajiem bērniem iemācāmies visvairāk.
Piemēram, padomju laikos augusī mamma savulaik atteikusies no iecerētās radošās profesijas, jo vecāki nav ļāvuši šādu ceļu. Nu pašas bērns nekādos rāmjos vairs nav ieliekams, tādējādi parādot mammai, ka var dzīvot arī tā. “Protams, mamma ar viņu cīnās, jo kāpēc lai bērns atļautos to, ko mamma kādreiz nav drīkstējusi?” saka L. Šīrona.
Vienlaikus mācās arī bērni. L. Šīronas ieskatā – astroloģiskā karte parāda, kas katram šajā dzīvē jāiemācās. Pirms dzimšanas dvēsele noslēdz līgumu, kāpēc tā dosies uz zemi, un pati izvēlas, pie kādiem vecākiem nāks.
Astroloģiski par attiecībām ar vecākiem atbildīgs Mēness. “Ja ģimenē ir trīs bērni un viņu dzimšanas brīdī Mēness atradies dažādos zvaigznājos, parunājot ar viņiem par bērnības pieredzi, šķitīs, ka katrs no viņiem dzimis citā ģimenē,” piebilst L. Šīrona.
Līdz ar to ir tikai normāli, ja kāds no bērniem mammai vai tētim ir emocionāli tuvāks, bet tas nenozīmē, ka citi tāpēc ir mazāk mīlēti. Vismaz tā vajadzētu būt, ka vecāki spēj visiem bērniem iedot līdzvērtīgu mīlestības devu.
Realitātē nevienlīdzīga attieksme pret bērniem vismaz daļā ģimeņu ir. Jo ideālu ģimeņu nav. L. Šīrona to skaidro arī ar vēsturiskiem apstākļiem: iepriekšējā gadsimta pārmaiņas, represijas, politisko varu maiņas radījušas ciešanas. Bērni dzimuši traumētiem vecākiem. Turklāt padomju mantojums ir arī nerunāt par sāpīgo, līdz ar to problēmas netiek risinātas, bet apietas un ignorētas, taču tās jau nekur neizgaist. Pagātnes ciešanas joprojām savā ziņā dzīvo arī mūsdienu jaunajos vecākos.
“Katra situācija, kas dzimtā bijusi būtiski svarīga, bet par ko nerunā, jo tā ir pārāk sāpīga, rada tādu kā šķērsli upē, ja salīdzinām dzimtu ar upi. Šķēršļi rada atvarus vai arī aizdambē upi. Pat noklusēto dzimta atceras,” stāsta L. Šīrona.
Jo sevišķi šķēršļus upes plūdumā var radīt aborti vai arī bērni, kas miruši mazotnē. Ja par to nerunā, tie kļūst par izslēgtajiem, dzimtā neierakstītajiem bērniem, taču mammas liktenī viņi ir ierakstīti, līdz ar to ierakstās arī viņas bērnu likteņos.
Ir cerība, ka nākotnē ģimenes nonāks tuvāk ideālam, jo abortu skaits, kā arī bērnu mirstība samazinās. Turklāt mūsdienās ir atļauts just un runāt par savām sajūtām.
Taču šķēršļi – atvari un akmeņi – dzimtas upē var būt arī pieredze, no kuras dzimtas locekļi spītīgi atsakās mācīties. Tad kosmoss atsūta bērnu, kas savukārt neatlaidīgi norādīs uz to, ko dzimta nav iemācījusies, tādējādi visus kaitinot.
