“Bērnu emocionālā labklājība ir vecāku, skolu un sociālā atbalsta speciālistu kopējā atbildība, tāpat arī problēmu risināšanā ir nepieciešama aktīva visu pušu iesaiste un sadarbība. Situāciju nav iespējams vērst par labu, ja vecāki konsekventi ignorē attiecību problēmas. Visbiežāk ar mums sadarbojas bērnu mātes, (28% gadījumu) savukārt tēva līdzdalība ir gandrīz trīskārt retāka. Tā vietā aktīvāki ir pat bērnu skolotāji un vecvecāki. Situācija ir paradoksāla, jo bērna dzīvē svarīgākie cilvēki faktiski ignorē problēmas un apgrūtina palīdzības sniegšanu. Skolas psihologa konsultācija nav bieds, bet gan ceļš uz situācijas uzlabošanu bērna nākotnes vārdā,“ norāda Iveta Grāvīte, Latvijas Skolu psihologu asociācijas vadītāja. 0