Foto – Fotolia

“Bērnu emocionālo un uzvedības grūtību izcelsme ir nepārprotams rādītājs tam, kāda situācija ir Latvijas ģimenēs, un skolas ir aktuālākais šīs situācijas “spogulis”. Latvijas iedzīvotāju laimes pamatā ir ciešas attiecības ģimenē, diemžēl vecāku un bērnu starpā tām ir tendence gadu gaitā pasliktināties. Ja ar maziem bērniem tuvas attiecības ir lielākajai daļai vecāku, tad, bērniem pieaugot, tās labas saglabājas vien 45%. Tikai laimīgi vecāki spēj izaudzināt laimīgus bērnus, tāpēc problēmsituācijas ģimenē ir jārisina savlaicīgi, sadarbojoties visām pusēm, lai bērns gūto negatīvo pieredzi nepārnestu uz savu nākotnes ģimeni. Galvenais ir nebaidīties meklēt palīdzību, jo ieguvēji no kopīga darba ir visi iesaistītie,” uzsver Inga Akmentiņa – Smildziņa, “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” vadītāja. 0

“Bērnu emocionālā labklājība ir vecāku, skolu un sociālā atbalsta speciālistu kopējā atbildība, tāpat arī problēmu risināšanā ir nepieciešama aktīva visu pušu iesaiste un sadarbība. Situāciju nav iespējams vērst par labu, ja vecāki konsekventi ignorē attiecību problēmas. Visbiežāk ar mums sadarbojas bērnu mātes, (28% gadījumu) savukārt tēva līdzdalība ir gandrīz trīskārt retāka. Tā vietā aktīvāki ir pat bērnu skolotāji un vecvecāki. Situācija ir paradoksāla, jo bērna dzīvē svarīgākie cilvēki faktiski ignorē problēmas un apgrūtina palīdzības sniegšanu. Skolas psihologa konsultācija nav bieds, bet gan ceļš uz situācijas uzlabošanu bērna nākotnes vārdā,“ norāda Iveta Grāvīte, Latvijas Skolu psihologu asociācijas vadītāja.

Pētījumā fiksēts, ka vislielāko pienesumu, palīdzot bērnam, vecāki var sniegt ar beznosacījumu mīlestības izrādīšanu, ieinteresētību sadarbībai ar skolu, komunikācijas prasmju pilnveidošanu un proaktīvu rīcību, reāli mainot savu uzvedību. 82% skolu psihologu un sociālā atbalsta speciālistu apliecina, ka pirmie soļi situācijas uzlabošanai ģimenēs ir intensīvāka vecāku iesaiste un aktīvs visu atbalsta speciālistu komandas darbs.
Reklāma
Reklāma
“Bērnu emocionālā labklājība ir vecāku, skolu un sociālā atbalsta speciālistu kopējā atbildība, tāpat arī problēmu risināšanā ir nepieciešama aktīva visu pušu iesaiste un sadarbība. Situāciju nav iespējams vērst par labu, ja vecāki konsekventi ignorē attiecību problēmas. Visbiežāk ar mums sadarbojas bērnu mātes, (28% gadījumu) savukārt tēva līdzdalība ir gandrīz trīskārt retāka. Tā vietā aktīvāki ir pat bērnu skolotāji un vecvecāki. Situācija ir paradoksāla, jo bērna dzīvē svarīgākie cilvēki faktiski ignorē problēmas un apgrūtina palīdzības sniegšanu. Skolas psihologa konsultācija nav bieds, bet gan ceļš uz situācijas uzlabošanu bērna nākotnes vārdā,“ norāda Iveta Grāvīte, Latvijas Skolu psihologu asociācijas vadītāja.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.