Vecākiem skolas somas un sporta tērpi būs jāpērk pašiem 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar tiesībsargu Juri Jansonu un vecāku pārstāvjiem sagatavojusi izglītības likuma grozījumus, kas definē mācību līdzekļus, ko nodrošina valsts, pašvaldības un vecāki, un atbilstoši tiem skolas somas, sporta tērpi un citi skolēnu personiskās lietošanas priekšmeti būtu jāpērk vecākiem.
To žurnālistiem pirmdien pastāstīja IZM Vispārējas izglītības departamenta Integrācijas nodaļas direktore Evija Papule.
Viņa norādīja, ka izstrādātais piedāvājums skaidri nodala, kādi mācību līdzekļi būtu jānodrošina pašvaldībām, valstij un vecākiem.
Saskaņā ar IZM piedāvājumu pašvaldībām būtu jānodrošina dažādi uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, izdales materiāli, skolu iekārtas un aprīkojums, kā arī citi mācību materiāli. Savukārt valsts būtu atbildīga par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildliteratūru, kā arī digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus. Saskaņā ar minēto projektu darba burtnīcas būtu jāiegādājas pašvaldībai vai pašvaldībām kopā ar vecākiem, ja viņi tam piekrīt.
Papule norādīja, ka sarunu gaitā secināts, ka ekskursijas nav mācību līdzekļi, bet gan mācību forma, līdz ar to arī muzeja biļetes un citi ar mācību ekskursijām saistīti izdevumi nebūtu sedzami no valsts budžeta.
Viņa sacīja, ka ministrijas aprēķini liecina, ka kopumā uz vienu skolēnu vienā mācību gadā nepieciešams 40 latu, no kuriem tikai vairāk nekā sešus latus nodrošina valsts. Savukārt pārējās izmaksas gulstas uz pašvaldību pleciem.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzina, ka piedāvātās izmaiņas jau pirmdien iecerēts pārrunāt arī ar koalīcijas partneriem, lai gūtu atbalstu.
Ministrs uzsvēra, ka līdz ar šīm izmaiņām beidzot ir definēts, kāda atbildība mācību procesa nodrošināšanā ir valstij, pašvaldībām un vecākiem.
“Šis jautājums nav bijis risināts, jau vairāk nekā 10 gadu,” minēja Ķīlis.
Ministrs arī aicināja pašvaldības ņemt vērā piedāvātās izmaiņas, lai savlaicīgi varētu saplānot savu budžetu un nodrošināt nepieciešamo finansējumu.
Ķīlis paskaidroja – lai izmaiņas stātos spēkā, jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi, kā arī grozījumus Izglītības likumā.
Plānots arī, ka digitālie mācību līdzekļi kā alternatīva visām mācību grāmatām skolās būtu pieejami jau no nākamā mācību gada. Ņemot vērā, ka digitālo mācību līdzekļu ieviešana izmaksā lētāk, samazinātos arī izdevumi par mācību grāmatām, un daļu no līdzekļiem varētu novirzīt citām lietām, kas nepieciešamas mācību procesa nodrošināšanai.
Diskusiju par izglītību bez maksas pirms kāda laika aktualizējis tiesībsargs Juris Jansons, kurš norādīja, ka daudziem vecākiem saviem bērniem jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas, kā arī citas skolai nepieciešamās lietas, lai gan Latvijā noteikts, ka pamatizglītība ir bez maksas.
Izglītības un zinātnes ministrija apņēmās definēt, kādi mācību līdzekļi būtu jāpērk valstij un pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka izglītība ir bez maksas. IZM arī atzinusi, ka izglītību bez maksas varētu nodrošināt, ieviešot digitālos mācību līdzekļus.
