“Vecākiem jābūt iespējai apvienot bērnu audzināšanu ar darbu, neciešot finansiālus zaudējumus,” eksperts piedāvā pavisam vienkāršu risinājumu 23
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns dalījās pārdomās par bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumu un ar to saistītajiem izaicinājumiem Latvijas darba tirgū. Viņš izklāstīja gan pašreizējo sistēmu, gan problēmas, ar kurām saskaras vecāki, kas vēlas saglabāt saikni ar darba tirgu bērnu kopšanas periodā.
Leiškalns atgādināja, ka agrāk Latvijā bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgums bija 3 gadi, taču tas tika samazināts uz pusotru gadu ar augstāku pabalsta intensitāti. “Pirms tam pirmais pusotrs gads bija ar augstāku pabalsta apmēru, bet otrais pusotrs – ar zemāku. Tagad vecāki var izvēlēties – saņemt pabalstu gadu vai pusotru,” viņš skaidroja. Eksperts norādīja, ka šī izvēle ļauj vecākiem pielāgot bērnu kopšanas laiku savām iespējām, tomēr, piebilstot, ka sistēmā pastāv būtiskas problēmas.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir saiknes saglabāšana ar darba devēju bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. “Vecāki varētu strādāt nepilnu slodzi un vienlaikus saņemt pabalstu, bet Latvijas problēma slēpjas tajā, ka, ja vecāks strādā, viņam tiek samazināts vecāku pabalsts,” norāda Leiškalns. Šāda pieeja nereti liek vecākiem atteikties no darba, jo finansiālais ieguvums nav pietiekams, salīdzinot ar pabalsta samazinājumu. “Cilvēks strādā par pusslodzi, bet saņem mazāk gan no algas, gan no pabalsta. Tas ir ekonomiski neizdevīgi,” skaidroja eksperts.
Leiškalns uzsvēra, ka šī situācija ir viegli risināma, ja tiktu mainīti attiecīgie likumi.
“Būtu vienkārši jāatceļ noteikumi, kas paredz pabalsta samazināšanu, ja vecāks strādā nepilnu laiku. Vecāki varētu saņemt gan pabalstu, gan pilnu atalgojumu par pusslodzi.
Tas arī palielinātu sociālās iemaksas valstij,” uzsvēra Leiškalns, norādot uz iespējamiem ieguvumiem gan vecākiem, gan valsts ekonomikai.
Viņš arī pievērsa uzmanību situācijai, kad abi vecāki sadala bērnu kopšanas pienākumus un strādā uz pusslodzi, bet zaudē daļu no pabalsta, lai gan kopumā abi vecāki veic pilnas darba slodzes ekvivalentu. “Tas nav taisnīgi pret vecākiem, kuri vēlas dalīt bērnu aprūpi un vienlaikus palikt darba tirgū,” viņš piebilda.
Leiškalns aicina politikas veidotājus pievērst uzmanību šiem jautājumiem, jo ar nelielām izmaiņām likumdošanā varētu ievērojami uzlabot vecāku finansiālo situāciju un veicināt viņu atgriešanos darba tirgū jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. “Vecākiem jābūt iespējai apvienot bērnu audzināšanu ar darbu, neciešot finansiālus zaudējumus,” viņš uzsvēra.
