“Šis nav īstais laiks “taupības politikai”!” Kāpēc vecākiem dod veltas cerības un vilcina ideju par 500 eiro vienreizējo pabalstu? 24
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labklājības un Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā uzdots izvērtēt iespējas Covid-19 krīzes laikā finansiāli atbalstīt arī ģimenes ar bērniem.
Nacionālā apvienība (NA) piedāvā visām ģimenēm izmaksāt 500 eiro lielu vienreizējo maksājumu par katru bērnu, ko atbalsta arī Jaunā konservatīvā partija (JKP). Pret to neiebilst arī “KPV LV”, bet tās pārstāvim bija bažas, vai visām ģimenēm ir nepieciešamā finanšu pratība, lai šo naudu mērķtiecīgi izmantotu.
Savukārt premjera pārstāvētā “Jaunā Vienotība”, kuras pārstāvis vada arī Finanšu ministriju, pieļauj, ka runa varētu būt par atbalstu tikai tām ģimenēm, kuras krīzes laikā palikušas bez ienākumiem.
NA šo ideju pieteica jau pērn novembrī, toreiz negūstot partneru atbalstu. Tagad, kad tā atkal bija koalīcijas sēdes darba kārtībā, notika tāda kā sacensība, kuram pirmajam tā ienākusi prātā.
“Pirmdien koalīcijā tiks diskutēta iniciatīva maksāt vienreizēju pabalstu ģimenēm ar bērniem par katru bērnu (arī aizbildnībā/audžuģimenē) 500 eiro apmērā. Izmaksas budžetam ap 170 miljoniem eiro. Tā ir tā saucamā “helikopteru nauda”, ko realizē ASV, Vācijā u. c. Man doma patīk,” tā jau sestdien tviterī ierakstīja Gatis Eglītis (JKP).
Drīz pēc tam turpat varēja lasīt Mārtiņa Kossoviča (“Progresīvie”) domas: “Dzirdēts, ka valdībā vairākas partijas virza “Progresīvo” iniciatīvu par atbalstu ģimenēm, piešķirot palīdzību par katru bērnu. Ceram, ka “Jaunā Vienotība” pārliecinās finanšu ministru Reiru, ka šis nav īstais laiks “taupības politikai”. Novēlu izlēmīgu rīcību!” “Progresīvie”, kas ir “Kustības Par” partneri Rīgas domē, paziņojumā, līdzīgi kā NA, uzsver, ka atbalsts jāparedz visām ģimenēm.
Partija atgādināja, ka tā jau janvārī rosinājusi valdību lemt par piemaksu 100 eiro apmērā mēnesī par katru bērnu ģimenē.
Grūti tagad esot visām ģimenēm
Pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” Arvils Ašeradens (“JV”) norādīja, ka runa ir par gandrīz 200 miljoniem eiro, “kas ir milzīga summa, kura kādreiz būs arī jāatdod, tāpēc aicinu rīkoties saprātīgi”.
Viņš sacīja, ka ir nozares, kur darba alga pat pieaug, tāpēc mērķtiecīgāk būtu atbalstu orientēt uz tiem, kam nepieciešama palīdzība.
Otrdien intervijā “TV3” raidījumā “900 sekundes” arī finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) atzina, ka sabiedrībā padziļinās plaisa starp iedzīvotāju grupām, tāpēc lietderīgāk būtu maksāt nevis visiem vienreizējo pabalstu, bet ikmēneša maksājumus, piemēram, vecākiem, kas palikuši bez darba.
Arī “Attīstībai/Par” pārstāvis Artūrs Toms Plešs pēc koalīcijas sēdes sliecās pievienoties kolēģiem, kuri aicina izvērtēt atbalstāmo ģimeņu loku.
NA priekšsēdis Raivis Dzintars uzskata, ka attālināto mācību procesā no Covid-19 ierobežojumiem cieš visas ģimenes. Viņaprāt, izslēdzot, piemēram, valsts pārvaldes ierēdņus, arī “var trāpīt ģimenēm, kurām nepieciešama palīdzība”.
JKP priekšsēdis Jānis Bordāns piekrita: “Tam ir jābūt vienkāršam atbalstam, kuru var viegli saņemt. Nevar vieniem dot, bet citiem nedot, tā radot sociālo spriedzi.”
Abi politiķi uzsvēra, ka šī nauda tiks tērēta un atgriezīsies ekonomikā. NA rosina paredzēt arī piemaksas ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, kā arī par bērniem vecumā līdz 24 gadiem, kas mācās.
Tam būtu nepieciešami 23 miljoni eiro. Tā kā izmaksas notiktu Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, no pabalsta varētu atteikties.
Labāk kaut kas nekā nekas
Koalīcija ideju nenoraidīja, bet lūgs Labklājības un Ekonomikas ministriju divu nedēļu laikā izvērtēt atbalsta sistēmu kopumā, lai “atrastu līdzsvaru starp ilgtermiņa ekonomiskajām interesēm un īstermiņa atbalsta pasākumiem”, kā šo uzdevumu formulēja premjers Krišjānis Kariņš (“JV”).
R. Dzintars piekrita, ka “labāk ir vienoties par kaut ko nekā nevienoties vispār”. Valdība tā dēļ nekritīšot.
Atbildot uz “TV3” jautājumu, vai NA un JKP nemēģinās šo priekšlikumu iesniegt Saeimā, lai panāktu tam vairākuma atbalstu ar opozīcijas balsīm, R. Dzintars atbildēja: “Nogāzt valdību un atstāt valsti krīzes laikā likteņa jeb, piedodiet, Gobzema varā nav tas, ko darīs Nacionālā apvienība.”
Taču opozīcijas partijas nemaz tā nesteidzas atbalstīt priekšlikumu, liecina tās pārstāvju 9. februārī sacītais “Latvijas Avīzei”.
“Cilvēki jau par katru kapeiciņu būtu priecīgi. Taču nav skaidrs, no kāda budžeta to maksās, kā pēc tam kontrolēs šī finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu. Tas izskatās pēc priekšvēlēšanu solījuma,” sacīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Māris Možvillo, kurš dzīvo lauku pašvaldībā, pēc koalīcijas sēdes atzina, ka “ir ģimenes, kurās var rasties problēmas, saņemot tik lielu naudas summu, jo ir cilvēki, kuriem pieklibo finanšu pratība”.
Ideja esot laba, bet varbūt šo naudu jāsadala ikmēneša maksājumos, pieļāva “KPV LV” pārstāvis.
Vairāki koalīcijas pārstāvji domā, ka vecāki par šo atbalstu varētu bērniem iegādāties datorus. Taču U. Augulis un Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) atgādināja, ka datorus attālināto mācību laikā solījusi nodrošināt valdība.
“Ideja par pabalstu ir pozitīva, bet baidos, ka tas ir pirmsvēlēšanu populisms,” teica A. Klementjevs.
Viņaprāt, koalīcijai vispirms vajadzētu atrisināt ar attālināto mācību organizēšanu saistītos jautājumus “un tad runāt par 500 eiro”.
A. Klementjevs paredz spriedzi sabiedrībā, ja sāksies dalīšana, “kad, piemēram, ierēdņu ģimenēm nedos, bet bārmeņu ģimenēm dos atbalstu”.
Viņaprāt, šī diskusija ir saistīta ar koalīcijas iekšējām domstarpībām – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija mēģinot uztaisīt savu reitingu, mazinot sabiedrības atbalstu premjeram Krišjānim Kariņam un “Jaunajai Vienotībai”, kas aicina rīkoties saprātīgi.
