Vecākiem Bērnu slimnīcā atkal nav kur pārnakšņot. Kāpēc situācija nemainās!? 0
Vecāki joprojām piedzīvo nepatīkamus brīžus bērnu slimnīcā, kad jau tā stresa pilnajā situācijā, kad jābūt līdzās sasirgušajam mazulim, pat diennakti un ilgāk, nav, kur atgulties. Tā Lāsma Hoha sociālajā tīklā “Facebook” 16. oktobrī dalījās ar nepatīkamu pieredzi. Kad saslima viņas mazulis, sieviete devās uz Gaiļezera Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļu. Tur viņai paziņoja, ka bērnam jāsēž blakus 24 stundas, gulēt nedrīkst, bērnu barot nedrīkst. Sieviete nebija gulējusi teju divas diennaktis un cerēja, ka slimnīcā varēs kaut mazliet atpūsties.
Kāda cita sieviete pēc šī ieraksta publicēšanas atgādināja, ka 2015. gadā sūdzējās par līdzīgu problēmu, proti, viņai BKUS bija jāpavada diennakts bez iespējas atgulties. Rezultātā nogūlās uz grīdas, par ko saņēma aizrādījumu. Pēc tam sieviete vērsās Tiesībsarga birojā ar lūgumu komentēt situāciju. Secinājums bija tāds: Ja bērns atrodas slimnīcā nakts laikā vairāku stundu garumā, tad ir jānodrošina iespēja vecākiem atgulties blakus bērnam vai uz izlaižamā krēslā, neatkarīgi no tā, vai bērns ir stacionēts vai uzskatāms par ambulatoru pacientu. Kāpēc tas vēl aizvien nav nodrošināts un rodas situācijas, ka vecāki ilgstoši sēž uz cietiem plastmasas krēsliem vai guļ uz zemes?
Guļvietas nenodrošina
Lūdzām BKUS Komunikācijas nodaļas vadītājai Vitai Šteinai izskaidrot, kāpēc vecākiem nav iespējas atgulties blakus bērnam pat tad, ja ir brīvas gultas. Komentārs gan bija jāgaida nedēļu, jo speciāliste bija atvaļinājumā, bet neviens cits komentēt situāciju nevēlējās.
Māmiņu pieredze slimnīcās atšķiras. Ir daļa, kas atviegloti stāsta, ka blakus mazulim varēja sēdēt mīkstos, ērtos krēslos. Kādai bijuši nepatīkamāki brīži, jo ilgstoši bijis jāsēž uz cieta plastmasas krēsla bez iespējas atgulties. Citas spēku izsīkumā nogūlušās palātā uz zemes. Ieraksta komentāros tiek savstarpēji salīdzinātas pieredzes Torņakalna un Gaiļezera BKUS novietnēs un daļa māmiņu stāsta, ka Torņakalnā situācija esot labāka. Vita Šteina apgalvo, ka ir pilnīgi identiski noteikumi gan Torņakalna, gan Gaiļezera BKUS novietnēs. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā guļvietas vecākiem netiek nodrošinātas, jo lielākā daļa pacientu dažu stundu laikā dodas mājās vai tiek stacionēti.”
Kas attiecas uz retajiem gadījumiem, kad vecākiem slimnīcas uzņemšanas nodaļā jāuzkavējas ilgāk (par 10 stundām), viņiem tiek nodrošinātas uzkodas: jogurts, maizīte, tēja.
24 stundas ir laika posms, kā ietvaros ir jānoskaidro, kas ar pacientu notiks tālāk. Piemēram, bērns ir nokritis un vajag novērot, vai viņam ir smadzeņu satricinājums. Tiek veikti izmeklējumi un dots slēdziens. Pacienti šajā nodaļā pavada vidēji piecas, sešas stundas. Retos gadījumos līdz 24 stundām. Piemēram, vecāki ir atbraukuši 9:00 no rīta, prom dodas tikai 22:00 vakarā, jo nav apstiprinājušās analīzes rota vīrusam. Tādā gadījumā mammai un bērnam tiek piedāvāts jogurts, maize, tēja, atkarībā no tā, vai bērns drīkst ēst, stāsta Vita Šteina.
Daļai jāsēž uz cietiem krēsliem
Speciāliste ziņo, ka slimnīcā nupat tika ievesti 36 jauni mīkstie krēsli. Šie krēsli nav nodrošināti par valsts naudu, bet par ziedotāju naudu pateicoties kampaņai, kas notika sadarbībā ar lielveikalu “Rimi” un “Bērnu slimnīcas fondu”.
“Šobrīd mēs vecākiem nodrošinām ērtus krēslus. Es pati divas nedēļas diendienā esmu pavadījusi sēžot uz konkrētajiem krēsliem ar savu bērnu. Tiem atzveltne atspiežas uz aizmuguri, un ir iespēja pacelt kājas. Esmu uz savas ādas izbaudījusi – nav nekādu problēmu tajos atrasties,” apgalvo Vita Šteina. “Nevienu brīdi nejutos sliktāk, kā sēžot mājās ērtā klubkrēslā, un uz krūtīm pat varēju turēt zīdainīti.” Mīkstie krēsli tiek nodrošināti visām mammām, kurām ir zīdaiņa vecuma bērni, jo pieaugušais nevar gulēt blakus šaurajās restīšu gultiņās. “Arī konkrētā mamma sešarpus stundas pavadīja mīkstajā krēslā, nevis plastmasas krēslā,” saka Vita Šteina. “Kas attiecas uz lielajām gultām, pie tām gan šobrīd ir plastmasas krēsli, jo mammai reizēm ir iespēja atgulties blakus bērnam.”
Atļaujot gulēt gultā, pārkāpj noteikumus
Skaidrs, ka šī ir nodaļa, kur neviens nevēlas nokļūt. Situācijas ir neskaidras, satraucošas. Ja ir iespēja, tad personāls cenšas nākt pretī.
“Ja mēs strikti ievērotu noteikumus un novilktu robežas, tad neviens no vecākiem gultās negulētu,” norāda Vita Šteina. “Gadījumos, kad nodaļa ir tukšāka, personāls var būt pretimnākošs un atļaut nogurušajai mammai gulēt gultā blakus bērna gultai ar nosacījumu, ka, ja nāks citi pacienti, tad guļvieta būs jāatbrīvo.”
Līdzīga prakse citur pasaulē
Neatliekamās palīdzības nodaļa ir identiska citām nodaļām Eiropā, atklāj Vita Šteina. “Esam ievērojuši principus, kādi ir Skandināvijas valstīs, proti, šķirošanas sistēmu un stundas, kas jāpavada slimnīcā.” Ir piecas krāsas, pēc kurām bērniņus izvērtē atbilstoši veselības stāvoklim, kādā viņi ierodas slimnīcā. Atbilstoši krāsām ir paredzēts aptuvenais gaidīšanas laiks. Bērniem ar smagāku veselības stāvokli (smakšana, krampji, bīstamas traumas) tiek dota priekšroka. Bērns, kuram ir iesnas vai sāp austiņa, pagaidīs ilgāk, līdz apraudzīs bērnu, kam ir asiņojoša galva vai salauzta roka. BKUS mājaslapā ir norādīts, ka zaļās un baltās kategorijas pacientiem (kas ietver temperatūru, vieglas traumas, ģīboni, caureju, vemšanu, klepu un citas kaites) izmeklējumi un konsultācijas var tikt nozīmētas arī nākamajās dienās, jo pacienti šajos gadījumos var atrasties ģimenes ārsta uzraudzībā.
“Cenšamies iet līdzi, apgūstot efektīvāko praksi un ievērojot principus, kādi ir citās attīstītajās valstīs. Piemēram, Helsinkos slimnīcās vispār nav mīksto krēslu, bet tikai plastmasas. Tur arī pilnībā netiek nodrošināta ēdināšana, jo tas ir brīdis, kad vēl nav zināms, kas notiks tālāk.”
Nav paredzēts mazgāt gultasveļu
Pamatojums gultasvietu neesamībai ir saistīts arī ar finansēm un telpu pieejamību. Ņemot vērā konkrētā brīža neskaidrību un statistiku (75% pacientu dažu stundu laikā dodas mājās), tad nav paredzēts mazgāt gultasveļas pēc tik īslaicīga apmeklējuma. “Tas, protams, ir jautājums, ko var sakārtot. Ja tiktu pieņemts lēmums, ka visiem vecākiem ir jānodrošina guļvieta neatliekamās palīdzības nodaļā, tad finansējums tiktu sakārtots atbilstoši tam. Tomēr šāds lēmums jau saknē nav paredzēts tikai tāpēc, ka šī sistēma praksē ir sevi pierādījusi. Vecāki visdrīzāk šai gultā negulētu, jo viņi lielākoties dotos prom. Ieviest šo sistēmu nebūtu efektīvi ne no finanšu, ne cilvēkresursu, ne telpu viedokļa.”
Komunikācijas nepilnības
Vēl viens būtisks problēmjautājums ir slimnīcas personāla attieksme, kas ne vienmēr ir korekta. “Šajā konkrētajā gadījumā pēc sarunas ar mammu ir pilnīgi skaidrs, ka viņai netika nodota izskaidrojoša informācija. Mammai no personāla puses tika sniegta citādāka informācija, nekā tā ir patiesībā. Šai gadījumā problēmu izraisīja komunikācijas nepilnības no personāla puses,” atzīst speciāliste. “Nav runa par to, ka sistēma ir slikta vai nepareiza, bet par to, kā spējam nodot informāciju. Tā ir galvenā problēma, kurai mēs šobrīd ļoti nopietni pievēršam uzmanību. Šajā un nākamajā gadā lielu daļu apmācību resursu investēsim tieši komunikācijas uzlabošanai starp personālu un vecākiem. Tiks veiktas komunikācijas apmācības.”
