Kāpēc tieši bērniem jāriskē? Covid-19 dēļ vecākiem bail laist bērnus uz skolu 61
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut šobrīd Latvijā saslimšana ar koronavīrusu ir daudz plašāka nekā pavasarī, attālinātās mācības nav ieviestas un 1.–6. klašu skolēni pēc brīvlaika vakar devās uz skolu.
Tikmēr daļa vecāku sociālajos tīklos atzīst: viņiem ir bail sūtīt bērnus uz skolu, daļa pat paši pieņēmuši lēmumu skolēnus atstāt mājās. 7.–12. klašu skolēni visā Latvijā visās skolās gan šonedēļ saskaņā ar valdības lēmumu mācās attālināti.
Sākoties šim mācību gadam, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka prioritāte būs nodrošināt, lai vismaz sākumskolēni var mācīties klātienē, jo jaunāko klašu bērniem ir visgrūtāk patstāvīgi tikt galā ar mācībām. Arī veselības ministre Ilze Viņķele vairākkārt teikusi: ir jānodrošina klātienes mācības, jo, ja bērni paliks mājās, vecāki atkal nevarēs pilnvērtīgi nodoties darbam.
Pavasarī attālināto mācību laikā daudzi vecāki bija neapmierināti ar attālinātajām mācībām un gaidīja skolas atsākšanos.
Taču tagad, kad pēdējās nedēļas laikā vai katru dienu atklāja ap 200 inficēto, vecāku attieksme pret klātienes mācību nepieciešamību ir mainījusies.
Uz skolu ar masku?
Par nepieciešamību vest bērnus uz skolu pandēmijas laikā trauksmi sociālajos tīklos cēla vairākas mātes, tajā skaitā dvīņu sestklasnieku māmiņa žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte un ziņu raidījuma vadītāja Laura Vonda.
“Tikko palaidu bērnus uz skolu. Kaut arī izglītības iestādes pašlaik ir lielākie Covid perēkļi. Man nav tiesību paturēt bērnus mājās un izvēlēties attālinātas mācības!
Uz skolu var neiet tikai slimības gadījumā. Klasē ir 32 bērni, un man nav ne jausmas, cik apzinīgi viņu ģimenes ievēro epidemioloģiskās drošības prasības.
Vērojot sabiedrību kopumā, diemžēl jārēķinās, ka 30 procenti varētu būt Covid noliedzēji un 10 procenti antimaskeri. Vai bērnu pienākums iet uz skolu ar šādiem saslimšanas rādītājiem nav tiesību uz veselību un dzīvību pārkāpums? Pazīstu vecākus, kas rūpēs par bērnu un ģimenes locekļu veselību sarunā ar ģimenes ārstiem fiktīvas zīmes un nelaiž bērnus skolā,” vietnē “Facebook” pirmdienas rītā ierakstījusi D. Gailīte.
Vēlāk “Latvijas Avīzei” viņa sacīja, ka domājusi arī par iespēju atstāt bērnus mājās, tomēr kā likumpaklausīga pilsone sūtījusi uz skolu. Viņa izsniegusi bērniem maskas, jo tic to spējai pasargāt no saslimšanas.
Dina uzskata, ka masku nēsāšanai skolās vajadzētu būt obligātai.
Kaut kopumā atbalsta valdības rīcību pandēmijas ierobežošanai, D. Gailīte spriež, ka attiecībā uz skolām drošības pasākumi nav pietiekami. “Manuprāt, jāļauj vecākiem, kam ir tāda iespēja, nelaist bērnus uz skolu. Tas noteikti samazinātu arī inficēšanās risku bērniem, kas turpinātu iet uz skolu,” viņa uzskata.
Arī L. Vonda vietnē “Twitter” pauž viedokli, ka infekciju risks mazinātos un visi būtu ieguvēji, ja vecāki, kam ir tāda iespēja, bērnus paturētu mājās un skolās būtu mazāk bērnu.
Vai skolas varētu nodrošināt mācības vienlaikus gan klātienē, gan attālināti, ja vecākiem būtu tiesības nelaist bērnus uz skolu pandēmijas laikā?
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons atbild: tas skolotājiem būtu papildu darbs, tāpēc, ja mācības vienlaikus būtu jāorganizē gan klātienē, gan attālināti, skolām būtu nepieciešams papildu finansējums.
Mammas pieņem lēmumus
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule sociālajā vietnē “Twitter” paziņojusi, ka plāno brīvprātīgi savus bērnus atstāt mājās, bet Saeimas deputāte Inese Voika “Facebook” vietnē atzinās, ka jaunāko bērnu uz skolu nav palaidusi.
Līdzīgi rīkojušies arī citi vecāki. Trešklasnieka māmiņa Ilze “Latvijas Avīzei” atklāj, ka savu bērnu uz skolu nav palaidusi. Savu lēmumu viņa skaidro šādi: “Mana prioritāte ir mana bērna veselība. Bērns jau tā vairākas reizes gadā lieto antibiotikas un nokļūst slimnīcā. Tas ir murgs.
Negribu atkal pārbaudīt bērna imunitāti. Viņš zina, kas ir slimot, nokļūt slimnīcā, un redzu, ka arī bērns baidās. Darbā jau saņēmu rīkojumu par to, ka jāstrādā attālināti. Nav saprotams, kāpēc tieši bērniem jāriskē.
Tikko bija skolēnu brīvdienas, un nav zināms, cik kurš bijis apzinīgs.”
Vai skola attaisnos kavējumus?
Jautājums gan, vai un kā skolas attaisnos šādus kavējumus. Vecāku rakstītās attaisnojumu zīmes ir derīgas tikai dažām dienām. Ilze, skaidrojot sava bērna mājās palikšanu, saka: “Kavējums manā izpratnē ir attaisnots, jo tas ir mans kā bērna mātes individuāls lēmums. Es redzu, kas bērnam labāk. Kavēta viena vai divas dienas un pat nedēļa neko nemainīs. Tas nenozīmē, ka bērns neiegūs pamatskolas izglītību. Mājas darbus tāpat pilda un, ja nevarēs pārbaudes darbus veikt attālināti, tad drīz atkal dosies uz skolu, ar nosacījumu, ka statistika nepieaugs.”
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons “Latvijas Avīzei” teic, ka viņa vadītajā skolā nav bijuši gadījumi, kad vecāki neatvestu bērnu uz skolu, baidoties no vīrusa:
“Ja kas tāds notiktu, tad runātu ar vecākiem, kāpēc viņiem bail: vai viņi uzskata, ka skolā netiek ievēroti kādi ierobežojumi, vai ģimenē kādam ir tāds veselības stāvoklis, ka sevišķi jābaidās no saslimšanas. Pēc šīs sarunas lemtu, vai kavējums attaisnojams.”
Juglas vidusskolas direktore Aija Melle saka: vecākiem ir tiesības attaisnot bērnu kavējumus trīs dienas. Kā skola rīkotos, ja kāds no vecākiem ilgāk nelaistu bērnu skolā, direktore pagaidām nevarēja atbildēt.
Tomēr A. Melle spriež, ka pareizi būtu, ja vismaz Rīgā, kas “epidemioloģiskā ziņā šobrīd ir uz pulvera mucas”, attālinātās mācības būtu arī 5. un 6. klasēm.
“Tas pasargātu gan bērnus, gan skolotājus,” viņa spriež. “Šīm klasēm jau ir saskare ar krietni lielāku pedagogu skaitu nekā līdz 4. klasei. Piektklasniekus un sestklasniekus uz skolu vecāki parasti vairs neved un arī pēc stundām nesagaida, līdz ar to, iespējams, ka šie bērni kaut kur vairāk staigā apkārt. Turklāt viņi ir pietiekami lieli, lai paliktu mājās vieni.”
Rīgā vēl domā
Mācību gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka par to, kā organizēt mācību procesu pandēmijas laikā, lemj skolas un to dibinātāji, kas visbiežāk ir pašvaldības. Visvairāk saslimušo šobrīd ir Rīgā. Galvaspilsētas Izglītības, kultūras un sporta departamentā noskaidroju, ka lēmumus par to, kā turpmāk organizēt mācības, varētu pieņemt trešdien. Šobrīd pilnīgi attālināti mācās tikai vienas Rīgas skolas – Natālijas Draudziņas vidusskolas – skolēni.
Skolas nav galvenais perēklis
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs noliedz, ka skolas būtu galvenais infekciju perēklis.
Pagājušajā nedēļā saslimušie visbiežāk inficējušies mājās no citiem ģimenes locekļiem, otrā vieta, kur visbiežāk izplatās koronavīruss, ir darbavietas, bet skolās saslimuši 21% inficēto. Mediķis gan atzīst: tas varētu būt saistīts ar skolēnu brīvlaiku.
Tajā pašā laikā viņš paliek pie sava: slimību biežāk izplata pieaugušie un arī skolās to vairāk izplata skolotāji, kuri, iespējams, nav līdz galam sapratuši klašu “burbuļa” principu un to, ka pedagogiem jābūt vienā “burbulī” ar skolēniem un jāierobežo kontakti ar kolēģiem.
J. Perevoščikova ieskatā epidemioloģiskā situācija vēl nav tik bīstama, lai atstātu mājās 1.–6. klašu skolēnus: “Tad būs jāpaliek mājās arī vecākiem, un tam būs liela ekonomiskā ietekme.” Taču skolām apzinīgāk jāizolē klase no klases.
Tomēr vakar vakarā pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka tiekot izsvērta iespēja ļaut vecākiem pašiem lemt, vai Covid-19 laikā bērnus sūtīt uz skolu, vienlaikus mājās palicējiem nodrošinot attālinātu mācību iespējas. LETA atstāsta Bordāna teikto, ka viņš no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas esot saņēmis konceptuālu piekrišanu priekšlikumam dot vecākiem izvēlēties.
